Kristīne Krūze-Hermane: "Manai mammai pieder skaistuma salons, taču kosmetologu apmeklēt man nav laika"
Aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane (37) arvien atkāpjas no skatuves gaismām, lai atklātu savā personībā jaunas šķautnes, – viņa pievēršas režijai, koučingam un psiholoģijas studijām. Kristīne ir arī trīs bērnu mamma, kura šobrīd cenšas līdzsvarot darbu un mācības ar ģimenes dzīvi un atzīst, ka atrast laiku pašai sev kļūst arvien grūtāk.
Apzināta laika plānošana
Dzīve mani piespiedusi sākt plānot laiku. Vienā brīdī sapratu – ja dzīvošu tādā brīvā režīmā, kā man patīk, neko nepaspēšu, savukārt tas man izraisa stresu. Un tad sākas ķēdes reakcija – stress samazina imunitāti, ietekmē izskatu, labsajūtu, un viss aiziet pa kalniņu uz leju. Tāpēc man savs laiks ir jāplāno.
Vakaros pēc skolas bērni jāvadā pa pulciņiem (Saruna notika pirms Covid-19 stingrajiem ierobežojumiem. - Red.), un negribas arī miega laiku sev atņemt, tāpēc brīvā laika faktiski nav. Tomēr cenšos atrast vienatnes brīžus, kas man ir svarīgi, citādi kļūstu neganta un dusmīga. Parasti tas ir laiks no rītiem, kad vedu pastaigā suni, tad lēnām un nesteidzīgi iešūpojos dienai.
Tas, kā man ļoti pietrūkst, ir fiziskā rosība. Kādreiz intensīvi praktizēju jogu, vasarā sākām ar draudzeni apmeklēt individuālos treniņus ārā, svaigā gaisā, tagad tas viss atcēlies. Sievietēm, īpaši mammām, ir grūti paņemt to laiku sev un pateikt ģimenei – tagad jūs paši tieciet galā! Šobrīd man ir sajūta, ka sportošana ļoti apzināti jāieplāno: konkrētā dienā tikos un tikos es vingrošu. Un nav svarīgi, vai to daru jogas studijā vai mājās, bet tas ir laiks man, kas visiem ir zināms un visi ar to rēķinās. Kustības man palīdz justies labi ne tikai fiziski, bet arī mentāli, nomierina prātu un sniedz tādu iekšēju tīrību.
Skaistumkopšana
Kļūstu vecāka un skaidrs, ka rūpes par ārējo veidolu prasa vairāk laika un uzmanības. Cīnos ar pigmentācijas problēmu, kas man parādījās, gaidot trešo bērnu, – līdz tam vispār nezināju, ko tas nozīmē. Par laimi, dermatologs konstatēja, ka pigmentācija ir virspusēja, to var risināt ar kosmētikas palīdzību. Šobrīd lietoju augļskābes un Eucerin līnijas Anti Pigment kosmētikas līdzekļus – serumu, dienas, nakts krēmu, korektoru – un esmu ļoti apmierināta ar rezultātu.
Lai gan manai mammai pieder skaistumkopšanas salons, kosmetologu apmeklēt nav laika. Taču es Instagram sekoju Annai Meļņikovai (@melannett.ru), kura māca dažādas pašmasāžas tehnikas, kas regulāri jāpraktizē. Izspaidu un izņurcu ne tikai seju, jo krunkas lielā mērā ir saistītas arī ar savilktu kaklu, sprandu, skalpu. Tas prasa aptuveni 15 minūtes dienā, bet šī ir patiešām efektīva metodika.
Kādreiz šausmīgi eksperimentēju ar matiem – gaidot pirmo bērnu, noskuvu uz nullīti, mēģināju pārtapt par blondīni un rudmati… Šobrīd man pats svarīgākais, lai tie ir veselīgi, tāpēc ik pa laikam palutinu tos ar kādu masku, piemēram, Olaplex, kas matus ļoti labi atjauno. Pēdējā laikā parādījies daudz sirmu matu, kas man nepatīk, tāpēc reizi mēnesī jāieplāno friziera apmeklējums, lai tos piekrāsotu.
Mans enerģijas un labsajūtas avots ir pelde upē un pirts vismaz reizi nedēļā. Peldos visu gadu un daru to katru dienu. Tas ir tāds kaifs! Liekas, ka ikkatra šūna tiek atmodināta un uzmundrināta, tas uzlabo asinsriti, tāpēc nāk par labu arī ādai. Starp citu, lasīju, ka pirts ir līdzvērtīga kardiotreniņam sporta zālē, jo ķermenim jau nav atšķirības – abos gadījumos tā organismam ir pamatīga slodzīte.
Mentālā veselība un jaunības kults
Pusaudžu gados biju diezgan depresīva, un pie terapeita eju joprojām. Kam tas vajadzīgs? Tu vari ar viņu visu izrunāt, nesaņemot nosodījumu, un nebūs kaut kādas viedokļa uzspiešanas. To bieži vien nevari dabūt no saviem tuviniekiem. Runājot par mentālo veselību, jāsaprot, ko ar sievieti izdara, piemēram, skriešana pakaļ jaunībai. Tā rada stresu, sevis nepieņemšanu un dzīšanos pēc kaut kāda spoka, mērķa, ko nevari sasniegt. Un tas neļauj cieņpilni novecot.
Protams, ka arī mani tas viss uztrauc, tomēr apzināta iekšēja procesa rezultātā esmu spējusi atrast to identitāti, kā ir būt briedumā. Ir jāspēj transformēties no tā taurenīša, kas bijām jaunības lidojumā, un apzināties briedumu, izcelt tā stiprās puses un vērtības. Un patiesībā to stipro pušu ir daudz vairāk nekā tad, kad mūsu vienīgais ierocis bija jaunība. Tāpēc šobrīd pašsajūta man ir daudz labāka un kā sieviete jūtos daudz stabilāk.
Es tiešām priecājos, ka uz žurnālu vākiem vairs neliek tikai ar fotošopu apstrādātas modeles un situācija lēnām mainās. Jo sievietes tajā skrējienā pēc iedomātās jaunības bieži vien mēdz tā pārspīlēt, ka beigās izskatās šausmīgi. Lai gan, no otras puses, ja viņa jūtas labi un savās acīs ir pilnvērtīga, tad kāpēc ne?
Pielāgoties apstākļiem
Šajā pandēmijas laikā es sapratu, ka patiesībā mēs dzīvojam ļoti labi. Cilvēkam ir sajūta, ka visu laiku jābūt tajā komfortiņā un automātiski gribas izvairīties no sliktām sajūtām un emocijām. Bet dzīve nav tāda. Arī sāpes un nedrošība ir okei, tas jāpieņem. Tas ir stāsts par to, cik lielā mērā esmu spējīgs pielāgoties apstākļiem un palikt situācijas noteicējs. Vienmēr jau ir izvēles iespējas, varu sēdēt dīvānā un dzert vīnu vai varu šajos apstākļos veidot dzīvi tā, lai justos labi. Tas ir stāsts par atbildību. Viss pāriet, arī šis pāries – un situācijās, kad liekas, pasaules gals klāt, vienkārši vajag pagaidīt.
