Rīgā skatāma vērienīgā izstāde par Baltijas valstu mākslu, kura izrādīta prestižajā Orsē muzejā Parīzē

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem.

Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu.

Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to brīvību. Ekspozīcija iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki attīstīja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos.

Savukārt Lietuvu izstādē pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisław Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Vērienīgo motīvu un rokrakstu panorāmu ekspozīcijā veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM, Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām. Arī Rīgā par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā tas bija Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

2018. gadā – izstādes norises laikā Parīzē – Baltijas muzejnieku ansamblis nonāca pie slēdziena, ka projekts jārāda arī pašu mājās, un vienojās to turpināt trijās galvaspilsētās. Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (25.07.–11.10.2020.). Maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (21.11.2020.–21.02.2021.). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvā savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.

Ģenerālkurators Rodolfs Rapeti, kurš patlaban pilda Kompjēņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktora pienākumus, joprojām attālināti turpina strādāt ar šo projektu, interesējas par izstādes tapšanu un pēc nepieciešamības apstiprina izmaiņas. Tā kā katrs muzejs uz Parīzes izstādes pamatkoncepcijas bāzes veidojis lokāli adaptētu ekspozīcijas dizainu un vizuālo tēlu Baltijas simbolisma sāgā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pievieno “Rīgas akcentu” Orsē muzeja versijai un, saglabājot tās kodolu, papildina ar savu noskaņu un nokrāsu. Rīgā top jauna izstādes ekspozīcijas interpretācija. Tās dizaina autore ir Ineta Sipunova, kas strādā kopā ar projekta konsultantu un Baltijas simbolisma scenogrāfijas autoru Orsē muzejā Flavio Bonučelli (Flavio Bonuccelli).

Izdevniecībā “Neputns” top katalogs latviešu un angļu valodā, paralēli izstādei tiek plānota plaša pasākumu programma. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs starptautiska zinātniskā konference “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”. Tajā aicināti piedalīties lektori no Francijas un Baltijas valstīm, kuri bija iesaistīti izstādes koncepcijas veidošanā un kataloga izstrādē, kā arī piedalījās dažādās profesionālajās diskusijās, gatavojot projekta zinātnisko pamatu. Mākslas vēstures diskurss lekcijās, pasākumos, tikšanās tiks papildināts ar plašāku kontekstu, ietverot mūziku, literatūru, kultūras izpausmes un sociālo skatījumu.

“Noslēdzot projekta prezentāciju Rīgā, varam secināt, ka arī šajā aspektā mēs esam savā veidā izredzētie, jo kā vienota komanda spējām pievērst uzmanību Baltijas valstīm gan kultūras, gan politiskajā un diplomātiskajā līmenī, neatstājot vienaldzīgus izstādes apmeklētājus Parīzē, Tallinā, Viļņā un Rīgā. Mēs esam devuši savu ieguldījumu, atklājot Baltiju Francijai un Eiropai un vienlaikus pierādot paši sev, ka spējam kopā piepildīt jaudīgas idejas. Lorānsa Dekāra vairākkārt atgādināja, ka Eiropa ir vienota ne tikai politikā, bet arī kopīgu kultūras vērtību radīšanā. Šī pārliecība, kas ir viens no Orsē muzeja izstāžu politikas stūrakmeņiem, ļāva parādīt, ka mazzināmās Baltijas mākslinieku devums līdzās pazīstamu meistaru darbiem pieder vienotajam Eiropas kultūras mantojumam.

Varam piebilst, ka ar savu “nepieradināto dvēseļu” sentimentu mēs esam sevi apliecinājuši kā savdabīga Eiropas kopīgo vērtību daļa. Šajā kultūras dialogā atklājās Baltijas valstu savdabība, kuras tieši šobrīd kā vienots ģeopolitisks veselums no jauna sāk apzināties savas kopības priekšrocības un radošās dvēseles spēku,” stāsta projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.