Nīderlandē notiek parlamenta vēlēšanas

Kampaņā dominēja divi jautājumi - nelegālo imigrantu skaita samazināšana un mājokļu krīzes risināšana, bet tādiem jautājumiem kā klimata izmaiņu ierobežošana vai aizsardzības izdevumi šoreiz tika pievērsta mazāka vērība.

Aptaujas liecina, ka PVV, kas iestājas par pilnīgu patvēruma pieprasītāju uzņemšanas apturēšanu, joprojām var cerēt, ka iegūs lielāko pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā, kas sastāv no 150 deputātiem, lai gan tās pārsvars pār mērenākām partijām sācis samazināties.

"Galu galā, tas ir jautājums par to, kas vadīs nākamo koalīciju, kādu politiku mēs piedzīvosim tuvākajos gados," norādījis kristīgo demokrātu līderis Henrijs Bontenbals, kas tiek uzskatīts par iespējamo nākamo premjerministru. "Esam pieredzējuši lielu haosu, un manuprāt, Nīderlande tagad vēlas ko citu."

Vēlēšanu iecirkņi durvis vērs plkst. 7.30 (plkst. 8.30 pēc Latvijas laika), un balsošana ilgs līdz plkst. 21.00. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas tiks publicēti pirmie nobalsojušo aptauju rezultāti.

PVV, kas gadiem ilgi atradās opozīcijā, pēc uzvaras 2023. gada vēlēšanās nonāca valdošajā koalīcijā, taču šī gada jūnijā to pameta, jo nespēja panākt pietiekami stingras imigrācijas politikas īstenošanu.

Tas noveda pie Dika Shofa vadītās valdības krišanas un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas.

Taču sarunas par nākamās koalīcijas izveidi pēc ārkārtas vēlēšanām, domājams, būs smagas un atkal ilgs mēnešiem.