Soļošanas leģenda Aigars Fadejevs: "Virtuve ir mana zona. Kad četros no rīta ieslēdzu gaismu, tai ir jābūt tīrai"

Disciplīna un rezultāts

Pie mums sportošana pamatā balstās uz masveida pieeju. Tā stundiņa, ko cilvēkam velta treneris, ir tāda jauka laika pavadīšana. Un lielākā daļa to arī vēlas – ieradums un socializēšanās nolikti priekšplānā, bet reāls rezultāts izpaliek.

Man ir ļoti svarīgi, lai varu piepildīt cilvēka mērķi vai sapni, ja reiz viņš pie manis atnācis. Palīdzēt atrisināt kādu konkrētu problēmu. Primārais ir rezultāts un disciplīna, kas bieži vien cilvēkus biedē. Ja mans ego tiek apmierināts, cilvēks būs ļoti laimīgs, bet, ja mani nesadzirdēs, mēs nesapratīsimies. Tā ir tāda abpusēja cieņa. Es nevarēšu apmierināt savu ego, ja tu man neuzticēsies, neklausīsi, un mēs neiesim pa ceļu, kuru esam izvēlējušies, roku rokā.

Atpūta kustībā

Tāda līmeņa atlēts, kāds biju 20 gadu, apstāties nevar. Tad es sabrukšu, un man sāksies nopietnas veselības problēmas. Tāpēc mans dzīvesveids ir tāds kā patlaban. Esmu ekstrēma personība, un tas jau izpaužas pat radikāli. Ceļos četros no rīta, visu cauru gadu peldu, tad aptuveni stundu skrienu un vēl mājās padarbojos, veicot savu izstrādāto vingrojumu kompleksu. Ap septiņiem esmu brīvs un varu sākt dienu.

Manas enerģijas resursu tēriņš ir 18 stundas diennaktī, tas ir tāds labs aktivitātes cēliens. Ja pa dienu vēl trenēju kādu atlētu, dienā patērēju aptuveni 8000 kilokaloriju. Kustība ir arī mana atpūta. Tas nenozīmē, ka nevaru uz brītiņu nomierināties un, piemēram, palasīt. Nav tā, ka visu laiku esmu elektrizēts, bet principā man vajag kustēties, darīt kaut ko fiziski. Tāpēc ceļojot relaksācija un laiskošanās pludmalē man tā īsti neder. Paldies dievam, arī mana sieviete nav gulētāja un viņai patīk kustēties, kāpt, skraidīt. Labi, ka mums sakrīt.

Virtuve bez sievietes

Man ļoti patīk gatavot. Daudz eksperimentēju virtuvē, un cilvēki saka, ka es gatavojot labi un garšīgi. Turklāt to daru ļoti ātri. Lai vai cik noguris esmu, no virtuves neaiziešu, kamēr tur viss nebūs perfektā kārtībā. Kad četros no rīta ieslēdzu gaismu, tai ir jābūt tīrai, nedrīkst kaut kur būt atstāts nazītis vai krūzīte. Tā ir mana zona, kurā darbojoties palīdzību nepieņemu pat no savas sievietes.

Nepārtraukta laika kontrole

Mans fetišs ir pulksteņi. Tas sākās, kad kā pasaules labākais atlēts savā disciplīnā vairākkārt tiku apbalvots ar ļoti labiem pulksteņiem. Vēlāk varēju tos atļauties pats, un nu jau ir izveidojusies paprāva kolekcija. Iespējams, tas saistīts ar to, ka laiks man ir ļoti svarīgs, arī mājās visur ir pulksteņi. Baigā mistika, bet man vajag visu laiku redzēt to pulksteni! Un nevis telefonā, bet uz rokas vai telpā, lai varu monitorēt laiku. Varbūt tas tā izveidojies jau kopš bērnības, kad sāku sportot.

Vēl man patīk labas, ātras, jaudīgas mašīnas, kā arī motocikli – jau 17 gadu braucu ar Harley Davidson. Ņemot vērā manu dzīvesveidu, apģērbs man ir būtisks no funkcionālās puses – tam jābūt tādam, lai es justos ērti. Paļaujos arī uz savas sievietes gaumi un valkāju viņas dāvinātas lietas. Modei neskrienu līdzi – kamēr drēbe ir acij tīkama, to valkāšu arī četrus, piecus gadus.

Neatlikt uz rītdienu!

Cilvēki bieži vien apņemas 1. janvārī sākt jaunu dzīvi – sportot, pareizi ēst, dāvināt sievietei ziedus un tā tālāk. Tas ir tā ļoti muļķīgi. Kāpēc ne katru dienu vai tad, kad tu to vēlies? Tā mēs daudz ko mēdzam atlikt uz kādu mistisku datumu, bet pilnīgi nekas nemainās. Es uzskatu, ka ir jāiemācās sevi disciplinēt.

Cilvēks pēc savas būtības ir vājš un slinks. Bet ir jāsaņemas, vienalga, kas ir pa datumu, un jāiziet tas smagais sākuma periods, kas ilgst aptuveni mēnesi. Ir jāsaprot, kā konkrētais plāns, mērķis, lietu kārtība vai disciplinētība ietekmē dzīvi. Jo ļoti bieži cilvēks vienreiz pamēģina, tad secina, ka tas par grūtu, un atmet ar roku. Kam man tas ir vajadzīgs?

Tas sākuma brīdis ir jāiztur, lai saprastu, ka tas viss ved uz kaut ko, par ko tu sapņo. Uz kaut ko labu, citādāku. Attaisnojumi jau atradīsies vienmēr. Viens mazs piemērs – bieži cilvēki jautā: nu, kā tu vari piecelties un peldēt ledus aukstā ūdenī? Tā ir paškontrole vai cilvēka pašprogrammēšanās.

Ja tu iesi un taustīsies, ieslēgsi aizsargmehānismu un domāsi, cik tas ir nepatīkami, radīsies diskomforts un izveidosies aizsargreakcija. Izslēdz to ārā! Ja ir mērķis, ir ceļš. Izpildi vismaz pirmo līmeni un tad sapratīsi, vai šis ceļš ir pareizs, vai tas ir tev domāts vai ne. Mums trūkst pacietības – vajag ātri, tagad, tūlītēju efektu... Vienkārši ejam! Gāžas koks – pagaidām, pārkāpjam pāri un ejam tālāk. Tie, kas aizies tālāk, turpinās ceļu.