K. K. fon Stricka villā atklāts provocējošā mākslinieka Kristiana Brektes "Kultūras altāris"

Pārveidojot Rīgas Mazāko galeriju par sociāli aktīvu un funkcionējošu telpu, Kristians Brekte izaicina sabiedrību un kultūras nozares profesionāļus aizdomāties par bieži sastopamo tieksmi idealizēt sev interesējošās dzīves sfēras, piešķirot tām pielūgsmes vērtu nozīmību. Vienlaikus ar mākslas darba starpniecību mākslinieks ironizē par kultūras un nāves simbolisko saistību, uzdodot retorisku jautājumu - vai kultūra atrodas uz izmiršanas robežas?

Laikmetā, kad konceptuāli aizvien vairāk pieaug aizraušanās ar neintelektuālu izklaidi un patērnieciskumu kā brīvā laika pavadīšanas veidu šķiet būtiski no tā visa nedaudz atkāpties un izvērtēt šīs problēmas apstākļus.

Ar izstādes starpniecību sev raksturīgā provokatīvā mākslinieciskā valodā Kristians Brekte vēlas pievērst uzmanību tam, cik būtiski ir iekļaut dažādu nozaru mākslas izpausmes savā ikdienā: “Dzīves laikā tu strādā, mācies un pilnveidojies, tiecies uz sevis izglītošanu - kultūra ir šo procesu atslēgas vārds. Tieši šo iemeslu dēļ nāve ir sūds, jo būtisko piepildījumu ir iespējams gūt tikai dzīves laikā. Radot šādu altāri jeb templi, es domāju par to kā mītni, kur vienlīdz pastāv kultūra un patiesība.”

Lai paskaidrotu tempļa, altāra un skatloga funkciju un robežu interpretāciju iespējas mūsdienās, Brekte savā instalācijā kombinējis dažādu laikmetīgās mākslas atribūtiku. Par centrālo objektu izvēlēts neona uzraksts, ar kura palīdzību īsi un kodolīgi raksturota šī privātā altāra būtība un sasaiste ar ticības ambivalenci, tajā pat laikā, neona uzraksts kļūst par uzmanības piesaistes avotu un pamato šīs galerijas reālo telpisko funkciju.