Šaha spēle cimdos: jaunā modes lieta - bokss

Vesela sirds

Protams, boksa faņu mērķis vispirms ir laba fiziskā forma un glīts attēls spogulī. Taču ieguvums ir arī veselība. Smaga elpošana palielina ķermeņa asinsrites tempu, paātrināta sirdsdarbība spēcina sirds muskuļus, un tas nozīmē, ka pazeminās iespēja iedzīvoties sirds un asinsvadu problēmās, piemēram, infarktā.

Ne tikai rokas!

Skaista auguma vārdā ir nepieciešams kas vairāk par skrējienu pa sporta zāles skrejceliņu. Bokss ir divi vienā – kardio un spēka treniņš, precīzāk, tas ir 70–80% anaerobs un 20–30% aerobs treniņš. Aerobs treniņš ir zemas enerģijas vingrinājumi, kuri var tikt izpildīti ilgāku periodu (piemēram, joga, peldēšana un skriešana); ķermenis to laikā spēj uzturēt saprātīgu muskuļiem piegādājamo skābekļa daudzumu, lai to izmantotu par degvielu jeb enerģiju.

Šāda tipa vingrojumi ir piemēroti tauku dedzināšanai un sirds un asinsvadu veselības uzturēšanai. Toties anaerobs treniņš ir intensīvie HIIT vingrojumi, kuru laikā tiek ātri izmantots skābeklis un ražota pienskābe; tas palielina izturību, muskuļu masu, paātrina vielmaiņu un spēju izturēt slodzi. Paaugstinot ķermeņa toleranci pret anaerobajiem treniņiem, sportošanas laikā palielināsies izmantotais maksimālais skābekļa daudzums un augstāks kļūs pienskābes rašanās slieksnis, tātad – tu būsi arvien labākā formā.

Boksā svarīgs ir ne tikai roku un plecu spēks vien – pareizi izpildītas kustības nozīmē visa ķermeņa treniņu, jo sitienam izmantotā spēka jauda nāk no gurniem un kājām, tā precizitātes un asuma labad jānodarbina arī muguras muskuļi un ķermeņa vidusdaļa. Labs un jaudīgs sitiens tiek virzīts jau no muguras, bet tad, kad izvairies no sitiena vai kolēģim turi polsterēto vairogu, pārvarot katra sitiena iespaidu, tiek tonizēta un stabilizēta vēderprese. Nemitīgā kāju kustība un stabilitātei nepieciešamās pozas ieņemšana trenē augšstilbus un ikrus.

Atvadas no taukiem

Bokss nozīmē nepieciešamību būt izveicīgam, straujam un nepārtraukti kustēties. Katrā sparinga sesijā kustas kājas, intensīvi jālēkā no vienas puses uz otru un jācenšas ieņemt pozu sitienam vai tā bloķēšanai. Tas paātrina sirdsdarbību, spēcīgi un ātri kustas arī ķermeņa augšdaļa, un vienas stundas laikā tiek patērētas aptuveni 600 kilokalorijas.

Bez agresijas, bet ar pārliecību

Nevērtējiet pavirši – boksa maisa dauzīšana neveicina agresiju! Šis ir pārsteidzoši terapeitisks sporta veids, jo sitiena spriedze palīdz atbrīvoties no fiziksā un garīgā stresa, dabiskā veidā samazināt stresa hormona kortizola, bet paaugstināt – laimes hormonu endorfīnu līmeni.

Boksa maisa, polsterētā vairoga vai sparingpartnera iekaustīšana var mazināt neapmierinātību, dusmas, agresiju u. c. Sportiskā disciplīna un neatlaidība – un jau pati uzdrīkstēšanās pievērsties boksam! – ļauj savā ķermenī justies drošāk un ērtāk. Fiziskajam ķermenim un garam kļūstot spēcīgākam, aug pašpārliecinātība, kas palīdzēs pārvarēt dzīves grūtības.

Koordinācija

Bokss uzlabo arī ķermeņa līdzsvaru, koordināciju, reakciju un veiklību. Šā sporta veida atslēgas vārds ir acu un roku mijiedarbība – sitiens prasa fokusētas kustības, precīzu atbildes reakciju, un tas ir izaicinājums ne tikai muskuļiem, bet arī prātam.

Izaugsme

Fitnesam ir viegli kļūt par garlaicīgu rutīnu, turpretī bokss liek visu laiku būt uzmanīgam un absolūti koncentrēties. Vienmēr būs kas jauns, ko apgūt, uzlabot, paātrināt un precizēt, vai arījauns sparinga partneris. Tātad – nepārtraukts izaicinājums.

Ko domā eksperti

Viktorija Joniene, modes zīmola Nolo dizainere:
“Pagaidām man nav liela bokseres stāža – trenējos nedaudz vairāk par pusgadu, divreiz nedēļā. Uz šo avantūru pierunāja vīrs, kurš ar boksu nodarbojas jau diezgan ilgi, bet jaunībā profesionālajā sportā gūtās traumas dēļ bija spiests to pārtraukt. Manu treneri tas izbrīnīja, jo vīriešiem parasti nepatīk, ka sievas boksējas. Laikam viņi baidās, ka var dabūt pa muti.

Pēc pirmā treniņa sāpēja viss, dienas četras nevarēju pakustēties. Biju spiesta upurēt manikīru, nagus vajadzēja nogriezt pavisam īsus. Jārēķinās ar to, ka pēc pirmajiem treniņiem rokas ir zilumos, ir atsisti kauliņi un sāp plaukstu locītavas, un arī ar to, ka apstākļi boksa klubos parasti nav diez ko smalki.

Taču man bokss iepatikās uzreiz. Treniņi ir ļoti dinamiski un intensīvi, slodze milzīga. Tātad nav veltīgi jātērē laiks un rezultāti ir ātri redzami. Diezgan ātri atguvu labu fizisko formu un – kas svarīgi – izturību. Varu 15 reizes smuki atspiesties, sāk parādīties sen pazaudētais muskuļu reljefs. Bokss man kļuvis par efektīgu pretstresa trerapiju un disciplinējošu faktoru.

Treneris teica, ka boksa grupas nodarbībās vismaz trešā daļa ir meitenes. Bokss un citi tā sauktie vīriešu sporta veidi sieviešu izpildījumā nevienu progresīvu cilvēku vairs neizbrīna. Sievietes arī dzīvē aizvien vairāk daudz un smagi strādā, pilda vīrieša lomu un bieži vien negrib ne izskatīties, ne uzvesties pārāk sievišķīgi.”

Dārta Daneviča, Dailes teātra aktrise
“Ilgi biju meklējusi sportu, kas mani aizrautu, ar ko gribētos nodarboties bez piespiešanās. Sāku trenēties boksā 2018. gada sākumā, kad uzzināju, ka arī Rīgā treniņos pieņem meitenes.

Mans pirmais treniņš bija pie, manuprāt, Latvijā zināmākā un cienījamā boksa pasaules pārstāvja Arņa Ritenieka, jutos pagodināta un satraukusies. Uz pirmo treniņu biju sarunājusi doties kopā ar svarcēlāju Rebeku Kohu, tādēļ tas bija ļoti īpašs pasākums. Izpratne un zināšanas nāca daudz vēlāk, bet āķis lūpā bija.

Boksā ir jādomā, tas nav vienkārši fiziskais treniņš – jābūt ātrai reakcijai, mentālai izturībai, ne brīdi nedrīkst atslābt. Iepriecināja tas, ka nav nozīmes manam svaram, ka arī es spēju uztrenēt jaudīgu, precīzu sitienu un būt labs sparinga partneris.

Priecājos, ka varu trenēties kopā ar vīriešiem un tikt uztverta kā līdzvērtīga. Kā aktrisei man darbā vienmēr noder jebkuras jaunas iemaņas, fiziskā prasme, pašpārliecinātība, izturība un citas kvalitātes. Tiesa, pretarguments arī ir mana profesija – nedrīkstu sparingos savainot seju, tādēļ bokss man būs tikai entuziastes aizraušanās un izraušanās no ikdienas.

Visiem interesentiem iesaku rūpīgi izvērtēt potenciālo treniņu vietu un treneri! Pati esmu saskārusies ar sporta klubu nodarbībām, ko dēvē par boksu, bet kurās dod tikai fiziski nogurdinošus uzdevumus, kam ar boksu ir maz sakara. Ieteiktu šo sportu izmēģināt, lai lauztu savus stereotipus par to, ka boksā neesot svarīgs prāts. Tieši prāts man treniņā ļauj uzveikt par mani spēcīgākus un trenētākus partnerus.”

Arnis Ritenieks, sporta studijas A. R. izveidotājs, boksa treneris:
“Bokss ir cīņas sporta veids, kur visa pamatā ir sevis pārvarēšana un vienlaikus – spēja koncentrēties cīņai ar pretinieku. Tas ir viens no vadošajiem izturības treniņiem pasaulē, un to atzīst arī citu sporta veidu pārstāvji. Bokss kā sporta veids nekultivē agresiju, džentelmeniskie noteikumi un dūru cīņu gods ir pamats tam, ka jau vairāk nekā 100 gadu tas spēlē spožu lomu olimpisko spēļu programmā.

Cilvēki ir dažādi, ar sarežģītiem raksturiem, ar pagātnes pieredzēm – katrā ir atrodams kāds komplekss –, bet, strādājot ar labu pedagogu, noris personības izaugsme un agresija tiek palaista vaļā. Cilvēks kļūst mierīgāks, par saviem spēkiem pārliecinātāks. Un, atgriežoties pie baumām par agresiju, – ko ar agresiju boksā var sasniegt? Pačukstēšu – neko!

Treniņi notiek dažādās sarežģītības un intensitātes pakāpēs, līdz ar to ir piemērojami ikvienam. Saka, ka boksā nevar trenēties, ja vien neesi superlabā formā. Pilnīgas muļķības! Bokss lieliski palīdz attīstīt izturību, reakciju, veiklību utt. Viegli nav nekas, un tā ir viena no boksa maģijām. Galvenais ir attieksme un pacietība, jo bokss nav viedtālrunis, kur viss notiek ātri!

Liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka stereotipi veidojas no cilvēka, nevis sporta veida. Senāk, kad zāle vēl nebija tik zaļa, bokserus dēvēja par reketieriem un skūtgalvjiem, bet šobrīd visi kā iemīlējušies vēlas pazīmēties boksa cimdos. (Smejas.) Vēl ir vecs joks, ka bokseri ir aprobežoti. Varu teikt, ka aprobežotība ir sastopama visur, kur ir tādi cilvēki, – vienalga, vai viņi spēlē hokeju, basketbolu vai tenisu.”