Purvīša balvai nominēti Ingas Melderes un Daces Lielās darbi

Ingas Melderes darbs “Braunijs no Bruņinieku ielas” radīts Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programmas “microRIBOCA” ietvaros (skatāms no 4. jūnija Bruņinieku ielā 14, Rīgā).

Nominācijas pamatojums: “Ingas Melderes monumentālais sienu gleznojums Bruņinieku ielā 14 ir simboliem un tēliem piepildīts vēstījums par stāvokli, kādā pašlaik atrodas Rīgas vēsturiskā koka apbūve.

Tas ir cieņpilns mākslas darbs par bijušajiem ēkas iedzīvotājiem un viņu stāstiem, kā arī par pašu ēkas nolemtību iepretim kam “izdevīgākam” un “grandiozākam”. Ingas Melderes gleznojums ir saruna ar ēkas arhitektūru, pilsētas ainavu un iedzīvotājiem tajā.

“Braunijs no Bruņinieku ielas” parāda, ka arī Rīgā iespējama kvalitatīva un domāt rosinoša māksla publiskā telpā, kas no vienas puses ir vizuāls baudījums, bet no otras puses aktualizē problēmu loku, kas pievērš pilsētas iedzīvotāju, viesu un atbildīgo instanču uzmanību aizmirstai Rīgas vēsturiskās atmiņas daļai.

Ingas Melderes un kuratora Kaspara Vanaga kopprojekts “microRIBOCA” ietvaros ir sociāli iekļaujoša mākslas prakse, kurā mākslas darbs vienlaikus ir forma, izglītības programma un dialogs ar dažādām Rīgas kopienām,” darba nominēšanu pamato LNMM Izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka – Priekule.

Otra nominācija tikusi Daces Lielās gleznu sērijai “Palu ūdeņi”, kas skatāma izstādē “Gleznas” galerijā “Daugava” (22.05.– 27.07.2019.)

Nominācijas pamatojums: “Katrs tiešs pienesums ainavu glezniecībā, modernizējot nacionālās vizuālās mākslas kanonam (kuru nevajadzētu sajaukt ar oficiālo kultūrkanonu) atbilstošo telpas interpretācijas lauku, lokālās mākslas un kultūras kontekstā ir padziļinātas uzmanības vērts.

Vēl jo padziļinātāku šo interesi raisa tieši Daces Lielās pievēršanās ainavai, īpaši jau ņemot vērā viņas glezniecības ceļojumu no 80. gadu postsociālistiskā eksistenciālisma un caur 90. gadu vēlo postmodernismu, tomēr katru reizi dokumentējot savas paaudzes mentālo kondīciju.

Protams, Daces Lielās ainavas piedāvā atšķirīgu telpas māksliniecisko interpretāciju. Tās nav Purvīša sintezējošās ainavas vizuālās struktūras. Tās nav Ubāna poētiski romantiskās ainavas, lai gan šķiet, ka Ubāns būtu pieskaitāms tuvākajiem inspirācijas avotiem. Tās nav Kalniņa filozofiski meditatīvās jūras ainas. Daces Lielās ainavas piedāvā citu telpas un skatītāja attiecību spēli.

To vislabāk varētu raksturot kā pilsētnieka, urbānās kultūras patērētāja izraušanos no savas antropocentriskās un tehnogēnās estētikas ietvariem, lai sastingtu pirmā ieraudzītā dabas stūrīša burvestībā. Fragmentārā dabas estētika, kas pārvēršas kopējā, vienotā vēstījumā, kuru vēl nozīmīgāku padara aktuālais konteksts – dabas kā galvenās vērtības apzināšanās globālas klimata katastrofas priekšvakarā,” darbu raksturo Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, un to vidū bija:
•    Elzas Sīles izstāde “(c1, c2, citrons un citi)” Rīgas Cirkā (13.04.–11.05.2019.);
•    Sandras Strēles izstāde “Nostalģija” Rīgas Mākslas telpā (28.03.–19.05.2019.);
•    Ivara Drulles izstāde “Господи, помилуй” galerijā “Alma” (04.04.–12.04.2019.);
•    Katrīnas Neiburgas izstāde “Mati” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.04.–09.06.2019.)
•    Kaspara Groševa izstāde “Velni un Pelni” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā “Maboca” mākslas festivāla ietvaros (20.04.–20.05.2019.);
•    Rūdolfa Štamera izstāde “Varbūt var būt” LOW galerijā (03.–04.05.2019.).