Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jānis Deinats

Katrīna Neiburga: "Frizieris ir kā garīdznieks, kurš pieņem grēksūdzes"

9. maijā 19:01
Anda Spriņģe | Pastaiga
No 12. aprīļa līdz 9. jūnijam kim? Laikmetīgās mākslas centrā ir skatāma Purvīša balvas pirmās laureātes Katrīnas Neiburgas izstāde "Mati". Māksliniece pētījusi friziera profesijas psiholoģiskos slāņus, matu materialitāti un vieliskumu un apkopojusi pavisam personiskus matu stāstus. 

Savai ģimenei Katrīna matus ir griezusi vienmēr. Pēdējos gados pie viņas uz šo procedūru mēdza pieteikties arī draugi. Vienubrīd šķita, ka varbūt pamatīgāk jāapgūst friziera amats, tāpēc viņa pieteicās par mācekli pie sava laba drauga pazīstamā friziera Pēra.

“Mums īsti nesanāca, jo draugam draugu mācīt ir sarežģīti – tas ātri vien pārtop sarunās,” Katrīna atzīst. Taču kādā brīdī interesantas kļuva tieši šīs sarunas par profesiju.

Reti aizdomājamies, ka friziera darbs psiholoģiski ir ārkārtīgi smags. Tikko vēl veidoji frizūru kāzu vai kristību viesim, bet nu jau klienta krēslā sēž bērinieks.

“Mēdz apgalvot, ka tad, kad cilvēkam aiztiek galvu, viņš atslābinās, atveras un ir gatavs izstāstīt ļoti daudz ko. Lielākoties frizieris nav ne draugs, ne radinieks, tu pie viņa aizej reizi mēnesī, divos, trijos un šajā reizē vienkārši ļauj sev izrunāties – izgāz pār frizieri visu pozitīvo un negatīvo. Manuprāt, frizieris ir kā garīdznieks, kas pieņem grēksūdzes. Un viņam visi šie stāsti ir jāiztur.”

“Frizieriem ļāvu izpausties, kā vien viņi vēlējās. Krāsot un griezt gan ne, tad jau man nepietiktu materiāla citiem.” (Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli)

Aizrautībai antropoloģiski izpētīt tēmu, kas raisījusi viņas interesi, Katrīna Neiburga savā mākslinieces praksē ļāvusies vairākkārt. Gan iejūtoties taksometra vadītājas ādā un ar slēpto kameru filmējot klientus, gan dodoties uz garāžu kooperatīvu, lai filmējot izprastu vīrus, kas lielu daļu savas dzīves pavada tur – garāžās.

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli

Šoreiz Katrīnas uzmanību notvērusi friziera profesija. “Man ir lieliska iespēja iedziļināties jebkurā tēmā. Mākslas projekts ir attaisnojums, kāpēc varu izprašņāt cilvēkus. Tā ir iespēja iziet ārpus savas komforta zonas pastarpināti, izmantojot man svešu profesiju pārstāvjus vai citā vidē dzīvojošus cilvēkus, izpētīt jaunas robežas un attīstīties. Šie antropoloģiskie pētījumi ir ļoti bagātinājuši manu dzīvi.”

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli
Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli

Katrīna vēlējās frizieru stāstus dokumentēt. Tāpēc, apbraukājot 25 lielākas un mazākas Latvijas frizētavas, sēžoties klienta krēslā un ļaujot friziermeistaram  radīt viņa iecerētu frizūru, vienlaikus sarunājoties un caur spoguli filmējot savas pārvērtības un ikreiz citos ceļos aizplūdušo sarunu, tapa filma. Un tā ir viens no izstādes Mati galvenajiem elementiem.

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli
Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli
Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli

Patiesībā sākotnēji nekas vairāk nemaz nebija iecerēts, taču tēma izrādījās tik intriģējoša, ka Katrīna aizrāvās ar informācijas meklējumiem un pat iegādājās grāmatas, kurās mati aplūkoti antropoloģiskā, sociālā un vēsturiskā aspektā. (Ieinteresētajiem, lūk, saraksts: Emma Tarlo, Entanglement: The Secret Lives of Hair; Rose Weitz, Rapunzel’s daughter’s; Alf Hiltebeitel, Barbara D. Miller, Hair: Its power and meaning in Asian Cultures.)

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli
Frizētavu kolorīts. (Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli)

“Lasot sapratu, ka tēma ir ļoti dziļa, ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem ikdienā, iespējams, neaizdomājamies.” Nu, piemēram, ka mati ir elements, ar kura palīdzību ir visvieglāk izmainīt savu tēlu. Ka mati jau pa gabalu ziņo, kā cilvēks vēlas sevi pasniegt. Ka mati tiek uzskatīti par galveno savaldzināšanas instrumentu sievietes arsenālā.

“Nogrieztos matus uztveru kā dzīvas būtnes. Man ir sajūta, ka esmu savākusi tauriņus, kurus ar kniepadatām piestiprinu pie pamatnes.” (Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli)
“Kad turi rokās sveša cilvēka matus, tas iedarbojas ārkārtīgi spēcīgi. Tā nav tikai piemiņas zīme no šā cilvēka, tā tiešām ir daļa no viņa.” (Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli)

Ka senāk, jo īpaši 18. gadsimtā, bija populāri kulonā nēsāt mīļotā, bērna vai mirušā radinieka matu šķipsnu vai no viņu matiem veidot kaklarotas. Ka pēc Otrā pasaules kara franču sievietes, kas bija sagājušās ar vācu kareivjiem, sodīja, viņām nodzenot matus. Ka matu nodzīšana var būt arī reliģisks ziedošanās rituāls.

Ka indiešu tempļos ziedotie mati nonāk Eiropas un Amerikas parūku darbnīcās un frizētavās. Ka daudzās tradīcijās, sievietei apprecoties, jāapsedz galva, matus paslēpjot. Ka ortodoksālās ebrejietes apprecējušās īstos matus slēpj zem dārgām parūkām, kas arī veidotas no īstiem matiem...

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli

Ka 2004. gadā rabīns Josefs Šaloms Eljašivs aizliedza ebrejietēm nēsāt indiešu matu parūkas tāpēc, ka mati piederējuši citas reliģijas pārstāvjiem, un tas izraisīja milzīgu krīzi matu tirgū. Un, protams, ezoteriskais priekšstats, ka matos ir enerģija un tie ir kosmosa saknes. Arī ticējums, ka grūtnieces nedrīkst griezt matus, lai bērnam prātu neapgrieztu. Vai senču tradīcija audzēt garus matus, jo ticēja, ka bize kā vairogs aizsargā mugurkaulu – cilvēka iekšējo serdi.

Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli

Pārdomu vielas matu tēmā kļuva arvien vairāk… Bet ko tad īsti var redzēt izstādē, kuras kuratore ir Elīna Sproģe? Jau pieminēto filmu papildina fotogrāfijas, kurās fiksēts ceļojums uz frizētavām un turpmākās dienas gaitas ar jauniegūtajām frizūrām. Viena telpa atvēlēta artefaktiem, kas uzieti, tiekoties ar frizieriem. Tur var atrast matu cepures, matu vainagus, matu ragus, matu ziedus, no matiem darinātas bildes un citus brīnumus.

“Frizieru apceļošanas tūrē bija viens īpašs pasākums. Filmu specefektu meistare Zane Žilinska man uztaisīja pliku pauri. Sākumā plikā galva radīja neaizsargātības sajūtu, jo bieži vien taču mēdzam paslēpties aiz matiem, bet te – nav aiz kā. Tomēr beigās sapratu, ka varu arī tā. Nostaigāju tāda visu dienu, izraisot nožēlas, izbrīna un līdzjūtības pilnus skatienus. Pārdomas raisošs fakts: pētījumos atklāts, ka sievietes, kas slimo ar krūts vēzi un pēc ķīmijterapijas zaudē matus, par matiem pārdzīvo vairāk nekā par zaudēto krūti. Lai arī mati taču ataugs, bet krūts ne.”      (Foto: Jānis Deinats)

Atsaucoties mākslinieces aicinājumam, savas esejas par matiem izstādei sarakstījuši Agnese Krivade, Pauls Bankovskis, Vents Vīnbergs un lietuviešu rakstnieks un kurators Valentins Klimašausks. Intīmāko un jutekliskāko izstādes sadaļu veido Katrīnas pašas mākslas darbi no matiem (“Es aizrāvos ar matiem kā ārkārtīgi interesantu materiālu – tas spēj iedvest šausmas, likties pievilcīgs vai atgrūst.”), un viens no interesantākajiem starp tiem ir no vīra matiem darinātā maska sevis aizsardzībai no ļaunas acs, uzliekama, izejot sabiedrībā.  

“Mana vīra matu maska sevis aizsardzībai.” (Foto: Katrīnas Neiburgas izstādes "Mati" materiāli)

Pirms pāris mēnešiem savā Facebook profilā Katrīna aicināja uz izstādes laiku viņas rīcībā nodot savas nogrieztās matu bizes vai astes. Kolekcija savākusies intriģējoša, un arī tā ir apskatāma izstādē.

“Šobrīd mana darbnīca ir pilna ar dažādiem matiem. Man ir milzīgs prieks, ka cilvēki uztic man savus matus un varu ar tiem darboties. Bet vēl nesen sarunā kāda friziere man teica: tev jābūt ļoti stiprai, lai to izturētu. Nezinu, vai ticu šim ezoteriskajam uzskatam, bet man ir interesanti to uzklausīt.”

Saistītās ziņas

Nepilnus divus mēnešus pēc mātes nāves Katrīna Neiburga atklāj izstādi “Mati”
Par godu Dziesmusvētkiem māksliniece Katrīna Neiburga radījusi unikālu mākslas darbu - "Pūt, vējiņi" videoklipu 30
Iznākusi grāmata par mākslinieci Katrīnu Neiburgu 1