Bioloģijas doktore Ilze Dimanta interesējas par modi un fano par ūdeņradi
No vienas puses Ilze Dimanta (31) ir pētniece, bioloģijas doktore, zinātniskās darbības un nozares likumdošanas pārzine Polijā un Baltijas valstīs. Viņa saņēmusi prestižo L’Oréal stipendiju Sievietēm zinātnē un regulāri uzstājas zinātniskās konferencēs. No otras puses Ilze ir jauna, skaista sieviete, kura darbu cenšas apvienot ar meitas audzināšanu, tur godā latviešu tradīcijas un interesējas par modi un skaistumkopšanu.
Ko pēta mikrobioloģija? Kā tu līdz tai nonāci un kas tev visvairāk patīk tavā darbā?
Mikrobioloģijas pētījuma objekti ir mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, raugi, protisti.
Speciālisti nepieciešami ne tikai zinātnē un medicīnā, bet arī ražošanā, piemēram, biotehnoloģija, pārtika, farmācija, kosmētika, lauksaimniecībā un vides aizsardzībā. Aizgāju uz Bioloģijas fakultāti, jo pēc skolas nolēmu – lūk, šo būtu varen interesanti mācīties un gan jau, ka darbu atradīšu. Arī baktērijas kā pētījumu objekts likās aizraujošs.
Visvairāk pētnieka darbā man patīk izzināšanas process un sadarbība ar kolēģiem. Dānijas studiju draugi pamācīja pirms doktorantūras uzsākšanas – doktora darba tēma jāizvēlas tik rūpīgi, it kā ar to gatavotos precēties, jo jāpavada kopā būs izcili daudz laika, un svarīgi, lai arī grūtajos momentos tā tēma tomēr kaut cik tev patiktu.
Esi LU pētniece un zinātniskās darbības un nozares likumdošanas pārzine L’Oréal Polijā un Baltijas valstīs. Vari noraksturot šo darbības virzienu – kā paiet tava ikdiena? Kas ir pētījuma objekti un kā tu savas zināšanas pielieto kosmētikas lauciņā?
Nedēļa ir piesātināta. Universitātē mana pētījuma tēma ir atjaunojamie energoresursi, kas iegūti, izmantojot Latvijā pieejamo mikrofloru. Savukārt L’Oréal ir jāsadarbojas gan ar produktu ieviesējiem valstīs, gan komandām Parīzē, tas ir ļoti interesants darbs, mani īpaši interesē inovācijas.
Liels gods ir palīdzēt organizēt L’Oréal Baltijas stipendijas Sievietēm zinātnē, kas katru gadu apbalvo izcilas Baltijas zinātnieces. Jo īpaši tāpēc, ka pati reiz esmu saņēmusi šo balvu un zinu, cik daudz šī atzinība nozīmē
Tomēr maģistra un doktora darbā pētīji ūdeņradi. Vai šai tēmai pievērsies, saskatot tā nākotnes perspektīvas kā alternatīvai enerģijai?
Tieši tā. Man acis iedegās, kad lasīju, ka aļģes un baktērijas ražo ūdeņradi, un ka to pēc tam iespējams izmantot līdzīgi kā elektrību, proti, kā enerģijas nesēju. Ūdeņraža ietilpība uz vienu svara vienību ir lielāka kā naftai: 142 MJ/kg pret 42 MJ/kg.
Turklāt to var labi uzkrāt un uzglabāt vēlākai izmantošanai. Lai iegūšanas process būtu videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, nepieciešams ūdeņradi iegūt no pārpalikumiem, piemēram – rūpniecības, lauksaimniecības, mājsaimniecības. Man patīk, ka varu strādāt kopā ar citiem zinošiem speciālistiem – biotehnologiem, ķīmiķiem un fiziķiem. Tik forši tās galvas salikt kopā un atrast risinājumus!
Kas vēl tevi interesē bez zinātnes? Ir vēl kādas aizraušanās, hobiji vai talanti?
Ar zinātni nesaistītie draugi aizrāda, ka pārāk daudz mēdzu runāt par, manuprāt, interesantiem faktiem, kā strādā bioķīmiskais process vai ko jaunu inženieri tagad izdomājuši. Tāpēc zinātne tomēr ir un paliek mana aizraušanās arī brīvajā laikā, jo interesējos un daudz lasu par šīm tēmām. Vēl es augstu vērtēju latviešu tradīcijas – svinēt svētkus, padziedāt, uzpucēties tautas tērpā.
Mēģinu aktualizēt savu latviešu valodas krājumu, jo ir svarīgi, ka tas nepazūd. Ikdienā darbs nereti ir angļu valodā, arī no filmām un dziesmām pielīp izteicieni, un, pēkšņi jau tu runā pusi teikumu latviešu, pusi angļu valodā. Sāku palikt uzmanīga.
Kā ikviena sieviete, interesējos par modi, īpaši mani uzrunā Latvijas dizains, kurš pēdējā laikā kļūst arvien pieejamāks. Sekoju līdz arī kosmētikas jaunumiem, īpašu uzmanību pievēršot matiem, kas prasa vairāk rūpes. Protams, cenšos atrast laiku atpūtai kopā ar meitu. Mums ir tradīcija kopā gatavot kūkas un, kamēr tās cepas, izdejot aktuālos mūzikas hitus.
Kā zinātnes pasaulē uztver jaunu, skaistu un blondu sievieti? Nav jācīnās ar stereotipiem un jācenšas sevi apliecināt vairāk nekā vīriešiem?
Skatoties uz kopainu, sievietēm akadēmiskajā pasaulē tomēr sevi ir vairāk jāpierāda, bet tas mainās. Gribētos redzēt vairāk sievietes – akadēmiķes un vadošos zinātniskos amatos.
Personīgi man bijusi tikai pozitīva pieredze – kolēģi ir ļoti atbalstoši. Varbūt arī kāds ārzemju konferencē tika nodomājis – o, jauna blondīne, tas nebūs nopietni. Bet, tad tu atver muti, tevī ieklausās.
Vai pēc doktora grāda iegūšanas radušies kādi jauni mērķi un izaicinājumi?
Protams! Jau disertācijas aizstāvēšanā likās – nu, Ilze, te vēl ir, ko rakt, kā varētu rokas atlocīt un mesties iekšā. Svarīgi runāt, braukt, veidot sadarbības ar ārzemju partneriem – nevis tāpēc, ka viņiem tur labāk, nebūt ne. Pašam rodas plašāks redzējums, kad ieraugi savu pētījumu, problēmas no malas, parunā par citu pieredzi. Tā jau visos laikos bijis, ka speciālisti savā starpā sarakstījušies, konsultējušies.
Kādas rakstura īpašības tev palīdz un kādas traucē?
Palīdz uzņēmība un tas, ka saskatu cilvēkos labo. Dažkārt ikdienas dunai traucē vēlme visur iedziļināties.
Kur smelies iedvesmu, piemēram, jauniem pētījumiem.
Sarunās ar kolēģiem, citiem pētniekiem, publikācijās, bet, galvenokārt, jau – kādas ir vajadzības – gribas tās sasniegt.
Kāds ir tavs dzīves moto?
Cienīt citus, Latviju un dabu.