Biznesa lēdija ar mugursomu Elīna Ingelande: "Varu nosaukt vairākus uzdevumus, kā programmēšanu var mācīt bez datora"

Par ko vēlējies kļūt bērnībā?

Man nekad nav bijis viena konkrēta sapņa. Vēl tagad mani pārsteidz vienaudži, kuri kopš bērnības zinājuši savu sapņu profesiju un šo sapni piepildījuši. Bērnībā biju teicamniece, kurai bail kļūdīties. Varbūt tāpēc arī nezināju, ko izvēlēties – ja nu tā nebūs pareizā atbilde?

Nemākot programmēt, bez pieredzes darbā ar bērniem, tu tomēr nebaidījies veidot programmēšanas skolu bērniem.

Kad studēju ārzemēs, igauņu draudzene ļoti lepojās, ka Igaunijā bērni programmē jau no 1. klases. Šī ideja bija tik neparasta, ka palika prātā. Atgriezusies mājās, iestājos jauniešu attīstības programmā Go Beyond, kas palīdzēja sākt šo ideju īstenot Latvijā. Tur satiku uzņēmuma līdzdibinātāju Lindu, iepazināmies ar mūsu mentoru, kas palīdzēja veidot mācību saturu un sarunāja pirmo sadarbības skolu.

Kas tevi visvairāk pārsteidza, sākot šo darbu?

Vecāku atsaucība. Kad pirmoreiz vecāku sapulcē uzrunājām 50 cilvēkus, jau tovakar nokomplektējām mācību grupas 30 skolēniem!

Arī pati apguvi programmēšanu?

Šobrīd saprotu dažādu programmēšanas valodu pamatus, spēju lasīt kodu un uzrakstīt dažādas komandas.

No kā visvairāk mācies – citu pieredzes stāstiem, izlasītiem padomiem vai uz savas ādas pārbaudītā?

No visa! Katru vakaru stundu veltu grāmatu lasīšanai. Apmeklēju dažādas uzņēmējdarbības programmas. Nesen atgriezos no intensīvas trīs mēnešus akcelerācijas programmas Budapeštā. Tikāmies ar pieredzējušiem Ungārijas uzņēmējiem un ciemojāmies viņu programmēšanas skolās.

Mācības, kas gūtas savu kļūdu dēļ, gan paliek atmiņā visspilgtāk! Reiz, vadot nodarbību, skolā pazuda internets. Pēkšņi izjuka viss stundas plāns, nezināju, kā rīkoties. Tagad uzreiz varu nosaukt vairākus uzdevumus, kā programmēšanu var mācīt bez datora.

Kā tu raksturotu mūsdienu bērnus, kuri šobrīd ir skolas vecumā?

Bērni joprojām ir bērni – pilni idejām, gatavi izmēģināt jaunas lietas, bez bailēm kļūdīties vai uzdot jautājums. Viņi uzauguši gadsimtā, kurā 3D filmas, virtuālā realitāte un skārienjutīgas ierīces šķiet norma. Tās viņus nepārsteidz, bet ļoti aizrauj.

Lai saglabātu motivāciju, viņiem ir svarīgi redzēt sava darba rezultātu. Piemēram, uzrakstot vienu koda rindu, pēkšņi visi burti mājaslapā kļūst sarkani. Tas viņiem patīk un uztur vēlmi mācīties tālāk.

Kurš no taviem pienākumiem ir sirdij tuvākais un kas nākas visgrūtāk?

Šo gadu laikā nācies gan vadīt nodarbības, gan runāt ar skolu vadību un vecākiem, gan pārvietot datorklasi uz sesto stāvu. Šobrīd vairāk koncentrējos uz Learn It attīstību ilgtermiņā, sadarbību ar uzņēmumiem un komandas vadību. Brīžos, kad nolaižas rokas, joprojām eju uz kādu no mūsu nodarbībām, sēžu un vēroju skolēnus. No viņu gandarījuma un prieka saņemu jaunu enerģijas un motivācijas lādiņu, kādu birojā neiegūt.

Kāda ir tava nākotnes vīzija?

Kopš Learn It sākuma esam koncentrējušies uz mācību satura izstrādi 3. – 9. klases skolēniem. Nākamajā gadā veidosim mācību saturu arī 1. – 2. klasei. Pēc tam vēlos mērķtiecīgāk pievērsties eksportam un piedāvāt mūsu izstrādāto saturu starptautiskām nometnēm, darbnīcām un hakatoniem.

Kāds ir tavs biznesa lēdijas stils? 

Manu stilu diktē dzīves ritms. Dažkārt vienā dienā jāpaspēj aizvest robotus skolotājam un  pārrunāt kādu jaunu projektu ar partneriem, bet vakarā jāsatiek draugi kafejnīcā. Tāpēc izvēlos ērtas, klasiskas blūzes, pagarinātus džemperus un kurpes bez papēžiem. Darba gaitās nemainīgi līdzi ir pulkstenis un neliela mugursoma, kurā ietilpst arī dators. Bet augsto copi protu sasiet pusminūtē. 

Kādas tehnoloģijas izmanto ikdienā?

Vairākus mēnešus gadā vadu uzņēmumu no ārvalstīm, tāpēc esmu no tehnoloģijām atkarīga. Man līdzi vienmēr ir dators un telefons ar interneta pieslēgumu. Izmantoju tehnoloģijas arī kā rīku savai izglītībai, jo mūsdienās tiešsaistē var piekļūt pasaules līmeņa izglītības saturam. Šobrīd brīvajā laikā apgūstu dažādus programmēšanas kursus. Mani ir ārkārtīgi ieinteresējusi mākslīgā intelekta sekretāre – plānoju testa režīmā izmēģināt arī ko tādu.

Kādā vidē jūties vislabāk?

Mūsdienīgā, radošā un rotaļīgā. Tādu klimatu cenšos saglabāt arī mūsu komandā un savstarpējā komunikācijā. Darbam un darba vietai ir jābūt foršai! Mūsu iepriekšējā birojā mājoja prototipi dažādiem mūsu projektiem – Ziemassvētku rotājumi, kurus var ieprogrammēt iedegties konkrētā secībā; pašu taisīti pinball spēļu galdi ar slēdžiem un sensoriem; ar elektrisku krāsu veidoti zīmējumi, kas reaģē uz pieskārienu. Ja vēlamies bērniem iemācīt drosmi eksperimentēt, saglabāt viņu zinātkāri un veicināt radošumu, mums pašiem tie jāsaglabā ikdienā.

Kādi ir tavi hobiji?

Brīvo laiku bieži izvēlos pavadīt mierā, tikai tuvāko cilvēku vidū. Man patīk nodarboties ar jogu, īpaši vasarā, brīvā dabā. Ziemā aizraujos ar sniega dēli. Patīk mācīties valodas. Šobrīd apgūstu ceturto, ja neskaita programmēšanas valodas.

Padoms, kura vērtību esi pārbaudījusi…

Profesionālajā dzīvē – pieņem darbā cilvēkus, kuri ir gudrāki par tevi!

Personīgajā dzīvē vados pēc man tuva dziedātāja teiktā: ne vienmēr galvai ir jāatrodas augstāk par sirdi. Mājās ir svarīgi, lai virsroku gūst sirds un sirdsmiers, nevis prāts.

Laimes mirklis ir…

…no rīta celties un sajust tikko gatavotas kafijas smaržu. Dzirdēt bērnu smieklus un smieties līdzi. Vakarā būt kopā ar ģimeni pie kopīga vakariņu galda. Būt dabā – lasīt ogas Latvijas mežos, saslapināt kājas Baltijas jūrā, kāpt kalnos vai laivā censties sasniegt horizontu.