Spaiņi, lietussargi un spuldzītes: Raušenberga izstāde Londonā apliecina viņa ģeniālo spēju gleznot ar "dāvanām no ielas"
Amerikāņu mākslinieku Robertu Raušenbergu (1929–2008) uzskata par vienu no tiem, kuri pārbīdījuši pasaules mākslas lietu kārtību.
Laikā no 1954. līdz 1964. gadam viņa daiļrades raksturlielums bija glezniecības un tēlniecības elementu hibrīdi, kuri uzkrītoši attālinājās no abstraktā ekspresionisma popularizētās mākslas-mākslas-dēļ, uzmanības centrā izvirzot sociālo, privāto un politisko vadmotīvu.
Raušenbergs izmantoja izgriezumus no laikrakstiem un atrastus priekšmetus, cenšoties radīt monolītu kopumu, kur saturs un forma ir viens teju nedalāms veselums.
1964. gadā, 39 gadu vecumā, viņš saņēma Venēcijas biennāles Zelta lauvu – vienu no visprestižākajiem apbalvojumiem mākslas pasaulē, kļūstot par pirmo amerikāni, kam tā piešķirta. Pēc apbalvošanas ceremonijas vecajā kontinentā izcēlās īstens satraukums.
“Ideoloģiskā cīņa” (kā to apzīmē Maikls Ārčers savā grāmatā Art Since 1960) bija sākusies ar ASV mākslinieku ceļojošo izstādi Eiropā. 1964. gads bija ne vien Venēcijas biennāles, bet arī Kaseles documenta gads.
Kolekcionāra un galerista Leo Kastelli autoru grupa, kas piedalījās kā vienā, tā otrā un izstādīja savus darbus arī Parīzē un Londonā, reklamējās žurnālā Art International, vizuāli piesakot savu invāziju visai amerikāniskā veidā – žurnāla lappusē bija attēlota militāra intervence Eiropas kartē: uzbrūkot no četriem centriem (Londona, Parīze, Kasele, Venēcija), tika grauti Eiropas mākslas pamati.
Tieši Raušenberga triumfs Venēcijā pasaules mākslas kritikas aprindām ļāva lietot apzīmējumus, kuri vairāk piedienētu kara reportāžām vai vismaz sporta ziņām: amerikāņu laikmetīgās mākslas uzvara pār Eiropu utt.
Roberts Raušenbergs eksperimentēja visu savu radošo mūžu, un to spilgti apliecina arī 12 lielformāta darbi no sērijas Pārvalki (Spreads, 1975. – 1983.), kas patlaban skatāmi Tadeuša Ropaka galerijā Londonā. Tie apdzīvo starptelpu starp glezniecību un tēlniecību un iemieso Raušenberga ģeniālo spēju gleznot ar lietām jeb, kā viņš pats tās dēvēja, – dāvanām no ielas. To vidū ir gan spaiņi un lietussargi, gan ventilatori, elektriskās spuldzītes, gultas un eksotisku dzīvnieku tēli.
Galerie Thaddaeus Ropac – Ely House
Dover street 37
ropac.net
Līdz 27. janvārim.
Amerikāņu mākslinieka Roberta Raušenberga izstāde "Spreads" Londonā
Vēl Londonā apskatāms
*Modernie pāri: māksla, intimitāte un avangards – Bārbikana centrs, līdz 27. janvārim.
*Annija Albersa – Tate Modern, līdz 27. janvārim.
*Kristians Mārklijs. Pulkstenis – Tate Modern, līdz 20. janvārim.
*Klimts/Šīle: zīmējumi no Albertīnas muzeja Vīnē – Karaliskā Mākslas akadēmija, līdz 3. februārim.
