Amerikāņu sapņa īstenotājs - modes dizainers Ralfs Lorēns

Lifšics

Ralfs Lorēns, īstajā vārdā Ralfs Lifšics, dzimis 1939. gada 14. oktobrī Baltkrievijas ebreju emigrantu ģimenē un bērnībā kopā ar vecākiem un trim brāļiem mitinājās nelielā divistabu dzīvoklī Ņujorkā, Bronksas rajonā. Bērnībā bijis sapņotājs, kurš nav spējis un gribējis iekļauties pūlī.

“Ja modē bija balti sporta apavi, viņš valkāja ādas kurpes. Kad mēs valkājām kreklus, viņš – tēkreklus ar V veida izgriezumu. Ralfs vienmēr bija soli priekšā citiem,” Maiklam Grosam, dizainera biogrāfijas Ralfa Lorēna īstā dzīve (Genuine Authentic: The Real Life of Ralph Lauren) autoram, stāstījis kāds zēna klasesbiedrs.

Ralfa izpratni par skaistumu un luksusu veidoja gan turīgāko skolasbiedru stāsti par ceļojumiem uz Eiropu, viņu vecāku kabrioleti un piederība slēgtiem klubiem, gan kinozvaigžņu Gerija Kūpera, Kerija Granta un Freda Astēra uzvalki. “Uzaugu, spēlējot basketbolu, lasot grāmatas un dzīvojot filmās. Tas ietekmēja manu gaumi, tieksmi pēc labām lietām un labas dzīves. Negribēju atdarināt to, ko redzu, gribēju vairāk, nekā bija man pašam,” atceras dizainers.

Taču dziļi ticīgā māte Ralfa nākotni jau bija izlēmusi – viņam bija jākļūst par... rabīnu. Studējot Manhetenas Talmūda akadēmijā, Ralfam tomēr izdevās mainīt māmiņas viedokli un pierunāt viņu, lai ļauj mācības turpināt Devita Klintona sabiedriskajā zēnu vidusskolā turpat Bronksā. Izlaiduma gada grāmatā, parakstoties zem savas fotogrāfijas, Ralfs Lifšics nākotnes plānus deklarēja skaidri un precīzi – kļūt par miljonāru!

Kaklasaites un polo

Kad Ralfam bija sešpadsmit, viņš un brālis Džerijs nomainīja uzvārdu, par iemeslu minot tā saknes “shit” izraisīto izsmieklu skolā – un aizņemoties ebreju izcelsmes amerikāņu aktrises Lorēnas Bekolas vārdu...

Jau būdams Lorēns, Ralfs pāris gadu pastudēja uzņēmējdarbību Ņujorkas pilsētas koledžā, bet mācības pameta un tika iesaukts armijā. Pēc trim militārā dienesta gadiem viņš sāka strādāt par cimdu, vēlāk par kaklasaišu pārdevēju.

28 gadu vecumā Lorēns pirmo reizi izmēģināja roku dizainā, sākot radīt savas līnijas kaklasaites un ar butika Beau Brummell priekšnieka atļauju tās turpat pārdot. Lai arī Lorēnam nebija profesionālas izglītības, viņš tik ļoti ticēja savu nepieradināto dizainu nākotnei, ka tai noticēja arī pārējie.

Topošais dizainers aizrāvās ar sportu, tāpēc savu pirmo pilno vīriešu apģērba līniju nosauca par Polo – šī luksusa dzīvesstila izpausme bija gana redzēta kino ekrānos un žurnālu lappusēs. Turklāt Lorēns tika pie pirmā investora – vīriešu modes pasaulē ietekmīgā Normena Hiltona. Bija 1968. gads, un pirmo Polo kolekciju industrijas medijs Daily News Record (WWD priekšgājējs) demonstrēja turpat līdzās vīriešu modes smagsvariem Bill Blass un Oleg Cassini...

Darbības pirmajos gados uzņēmums gan nenesa vērā ņemamu peļņu un gandrīz bankrotēja, bet 1970. gadā Ralfs Lorēns saņēma savu pirmo atzinību – Coty Amerikas Modes kritiķu balvu (CFDA balvas priekšgājēja) – un pēc tam izveidoja sieviešu modes līniju. Tad dzima gan zīmola pilnais nosaukums Polo by Ralph Lauren, gan labi atpazīstamais dizaina elements – nelielais, izšūtais polo spēlētājs (vispirms uz sieviešu kreklu piedurknēm), kas kļuvis par vienu no izteiksmīgākajām zīmolu identitātēm mārketinga vēsturē.

Pirmos Polo by Ralph Lauren sieviešu kreklus iegādājās Ņujorkas tirdzniecības centra Bloomingdales iepircējs Reilijs Glasbergs, un, lai gan tie bija dārgi, tos valkāt gribēja visas. Polo bija jaunais sieviešu statusa simbols. Lorēna uzņēmums auga, un polo spēlētājs kļuva par sieviešu un vīriešu modes līniju būtiskāko iezīmi.

Viņš redzams arī uz 1972. gadā izveidotā slavenā polo krekla, kura veidolam par pamatu tika ņemts tenisista Renē Lakostas 1929. gadā radītais tenisa krekls (jūs jau zināt, tas ar rotaļīgo krokodilīti). Šobrīd Ralf Lauren krekli ar polo spēlētāju uz krūts nopērkami 24 krāsās.

Amerikāņu sapnis ar Eiropas kvalitāti

 “Darīju darbu, ko mīlēju, instinktīvi un kaislīgi. Sākumā mans mērķis bija pašizpausme. Sašuvu kaklasaites un devos tās pārdot, ģērbies pilotjakā un džinsos. Bloomingdale lielveikala pārstāvjiem šlipses patika, bet viņi pieprasīja, lai uztaisu tās šaurākas – un vēl ar lielveikala zīmolu virsū. Es to nevarēju.

Pēc sešiem mēnešiem viņi atgriezās un teica: “Okei, mēs piešķirsim tev pašam savu stendu, tu vari palikt pie sava nosaukuma!” Pēc tam ķēros pie kreklu dizaina, un no tā viss sākās pa īstam. Sapratu, ka esmu sācis būvēt savu pasauli un rakstīt savu stāstu par lietām, kuras man patīk.”

Uzņēmums ātri paplašinājās uz neskaitāmu licenču rēķina”. Tās viegli un ērti ļāva likt zīmola Ralph Lauren vārdu uz dažādiem produktiem, pašiem tos neražojot. Izdevuma New York Times žurnāliste Stefānija Stroma 90. gados secināja: “Lielāko daļu peļņas uzņēmums ieņem no licencēm, un Ralph Lauren vārds lasāms uz apģērba, brillēm, kurpēm, dvieļiem un smaržām, bet Polo by Ralph Lauren paši ražo tikai vīriešu sporta apģērbu, mēteļus un mēbeles.” Industrijā tolaik valdīja pašapmierinātība un miers, bet Ralfa neskaitāmās idejas viņa impērijai nodrošināja stabilu izaugsmi.

Darbam sekoja atzinība. Ralfs Lorēns ir vienīgais dizainers, kurš ir saņēmis visus CFDA augstākos apbalvojumus – kā gada labākais sieviešu (1995.) un vīriešu modes dizainers (1996., 2007.), gada mazumtirgotājs, humānās darbības līderis, Amerikas modes leģenda un, protams, arī par mūža ieguldījumu.

“Ar katru gadu kļuvu arvien izsmalcinātāks un zinošāks, saredzēju to, kā mums vēl trūkst, un pievērsu daudz uzmanības nacionālajām vērtībām. Tādēļ mana darbība izvērtās par ko vairāk nekā tikai apģērbs, tā kļuva par Amerikas simbolu,” patriotiski deklarē dizainers.

Lorēna estētikas valoda sakņojas Efejas līgas jeb ASV Austrumkrasta prestižāko universitāšu studentu garderobē. “Man vienmēr ir paticis Efejas līgas tēls. Iedvesmojos no senām absolventu gadagrāmatām, Prinstonas, Jēlas un Hārvārdas studentu tērpiem. Mīlēju un joprojām mīlu vienkāršību un vecās skolas tradīcijas – tumšzilus bleizerus, skolnieku rūtiņas, kaklasaites, flaneļa audumu un brūnas kurpes.”

To papildina ASV kultūras fonds – tradīcijas, mitoloģija un simboli, dizainers romantizē Mežonīgos Rietumus, atgādina par Holivudas kino vēsturi. Amerikāņiem šie simboli patīk, un viņi tos pērk. “Gribu pierādīt, ka varu vienlaikus būt amerikānisks un radīt tikpat kvalitatīvas lietas kā Eiropā.”

Kino un ambīcijas

Viens no skaļākajiem Ralfa Lorēna sasniegumiem ir aktieru garderobe scenārista Frānsisa Forda Kopolas un režisora Džeka Kleitona 1974. gada filmai Lielais Getsbijs. Joprojām, vēl pēc 44 gadiem, žurnālos, intervijās un Ralph Lauren mājaslapā viņu pirmkārt piemin kā šīs filmas vīriešu tērpu autoru. Tomēr Maikla Grosa grāmatā (kura gan tā arī nav tikusi pieņemta par oficiālu dizainera biogrāfiju) lasāms cits stāsts.

Lai gan Lorēna pirmā tikšanās ar filmas kostīmu dizaineri Teoniju V. Oldridžu bija noritējusi veiksmīgi, otrajā reizē viņš tieši uzprasījis, vai par iesaistīšanos tērpu radīšanā viņš var iegūt Kinoakadēmijas balvu. Kostīmu māksliniece atgādinājusi, ka autore ir viņa, bet Lorēns tikai izpilda pasūtījumu – divus uzvalkus aktierim Robertam Redfordam, pāris kreklus un kaklasaites.

Vēlāk Ralfs Lorēns, kā jau lielisks uzņēmējs, šo stāstu folklorizēja sev par labu. Starp citu, filma tiešām ieguva Oskara balvu par labākajiem tērpiem, bet Teonija savā pateicības runā Lorēna vārdu apzināti nepieminēja.

Lielais Getsbijs nebija vienīgā filma Ralfa rēķinā vai to filmu sarakstā, kuru drēbītes viņš gribētu uzdot par savām. 1977. gada filmas Enija Hola kostīmu dizainere Rute Morlija līdzīgu pārpratumu dēļ dizaineru plānoja iesūdzēt tiesā. Bet filmas režisors Vudijs Allens paziņoja: ja kāds pieprasa kostīmu autorību, tad tā pienākas aktrisei Daienai Kītonei, kuras personīgā garderobe ir puse no filmas kostīmiem! “Ralfs Lorēns nekādā veidā nav iesaistīts filmas kostīmu tapšanā,” viņš esot piebildis. 

Kriminālais polo lācītis

80. un 90. gadu hiphopa kultūras popularitāte sakrita ar laiku, kad klajā nāca divi no Ralph Lauren slavenākajiem motīviem. 1989. gadā uz džemperu piedurknēm nonāca ASV karogs un aptuveni tajā pašā laikā piedzima Polo Bear jeb polo lācis.

Leģenda vēsta, ka Ralfs Lorēns dzimšanas dienā esot saņēmis dāvanu – oriģinālo lāču Tediju ražotāja Ričarda Steifa lāci polo spēlētāja uniformā – un sajūsmināts pasūtījis ražotājam ekskluzīvus 200 Preppy Bear, kurus pārdeva savā Medisonas avēnijas veikalā (tie tika izpirkti vienā nedēļas nogalē).

Kopš 1991. gada rotaļīgais lāčuks dažādos kostīmos un dažādās nodarbēs – spēlējot futbolu, mazgājoties vannā, smokingā dzerot martini, dziedot lietū utt. – zīmola adījumos ieņēmis svarīgu vietu kā pretstats nopietnajam polo spēlētāja logotipam un amerikāņu elites stilam. Tas ātri vien aizrāva visus, sākot no bērniem, māmiņām, vecmāmiņām un visbeidzot ar hiphopa kultūras pārstāvjiem.

Tieši pateicoties polo lāču motīvam, Polo by Ralph Lauren 80. gadu nogalē iekļuva ielu modes apritē. Kamēr zīmols sekmīgi pārdeva amerikāņu sapni sabiedrības elitei, Ņujorkas geto banda Lo-Lifes jeb stilīgi, taču likumus necienoši jaunieši šo sapni nevis pirka, bet burtiski paņēma paši. Viņi nodarbojās ar Polo by Ralph Lauren veikalu apzagšanu un, tērpušies zīmola apģērbā no galvas līdz kājām, popularizēja Ralph Lauren savā vidē. Izrādījās, ka šai sabiedrības daļai polo lāča motīvs ir īsti pa prātam.

“Mēs valkājām lāču džemperus, un tie kļuva vērtīgi un respektējami. Ja biji īsts kolekcionārs, tavā Polo kolekcijā obligāti bija jābūt dažādiem lāčiem!” vēlāk klāstīja viens no bandas dalībniekiem Rack-Lo. Lo-Lifes piemēram (protams, legālāk) sekoja mūziķis Brand Nubian, bet reperis Raekwon, tērpies Polo Snow Beach džemperī, bija skatāms Wu-Tang Clan mūzikas video Can It All Be So Simple (1994.). Desmit gadus vēlāk Kanje Vests pats jau pārģērbās par lāci, lai nobildētos sava albuma College Dropout vāciņam (2004.)! Un vēl pavisam nesen – 2016. un 2017. gadā – ar Flag Bear jeb Karoglāča džemperi mugurā koncertos uzstājās reperis Chance.

Olimpiskās spēles

Ralfam Lorēnam jau bija pieredze U.S. Open (2005.) un Vimbldonas (2006.) tenisa turnīru uniformu dizaina veidošanā, kad viņš uz palikšanu tika ASV olimpiskās komandas oficiālo ceremoniju tērpu autora godā. Pirmais iznāciens notika 2008. gadā Pekinas spēlēs.

Olimpiešu parādes tērpi Lorēnam padevās tikpat patriotiski krāsoti kā paša zīmolā, klasiski un eleganti (amerikāņu līdzjutēji publiski uzelpoja pēc iepriekšējo spēļu stilistiskajām neveiksmēm).

Piemēram, 2012. gadā Londonā ASV komandas vīrieši spēļu atklāšanas parādē devās tumšzilos divrindu pogājuma bleizeros ar baltu kreklu un sarkanu, zilu un baltu rakstu kaklasaiti, sievietes – tumšzilos bleizeros ar baltu blūzi, šalli ASV krāsās un krēmkrāsas svārkiem, turklāt abiem dzimumiem Lorēns bija sagādājis tumšzilas militārā stila beretes.

Savukārt 2016. gadā Riodežaneiro komandas svētku tērps abiem dzimumiem bija tēkrekls ar platām sarkanām, baltām un zilām svītrām, tumšzils bleizers un pieguloši balti džinsi, kājās – zilibaltsarkani mokasīni.

Jubilejas stāsts

Zīmola standarti, kā tos dēvē pats Lorēns, ir tēmas, ar kurām viņš sācis savu karjeru un pie kurām gadu laikā atgriezies atkal un atkal, – safari, prērijas un kovboji, militārais stils, Holivuda, art deko rakstainība un navaho indiāņu tautas māksla. “Es redzu nevis to, kas mēs, amerikāņi, esam, bet to kādi mēs varam kļūt.”

Tas nozīmē radīt sapni un stāstu – gluži kā kinofilmu. “Kad skates beigās pienāk cilvēks un paziņo: “Oh, man tā patīk šī kleita, šie svārki!” es atbildu: “Jā, bet kā ar visu pārējo?” Zinu, ka redaktori nāk uz skatēm, lai rakstītu par jaunāko modi, bet es neiestājos par tendencēm, man kolekcija nav vienkārši apģērbs, es esmu par stāstu, kura ietvaros man ir jāizdara kas jauns! Tas ir par radošumu un dzīvi, nevis par kreklu ar trim pogām. Stāsts ir par dzīvošanu. Stāsts ir par sapņiem. Un ikvienam ir sapnis.”

Ralfs Lorēns savējo patiešām ir piepildījis. Un uz zīmola 50 gadu svinībām – skati Ņujorkas Centrālparkā – bija uzaicinājis 200 savus svarīgākos draugus – starp tiem politiķi Hilariju Klintoni, žurnālisti Opru Vinfriju, kinorežisoru Stīvenu Spīlbergu, aktieri Robertu de Niro, mūziķi Kanji Vestu – un kolēģus Kalvinu Kleinu, Donnu Karanu un Diānu von Firstenbergu.

Skate piedāvāja vairāk nekā 100 tēlu: tas bija grandiozs, ekstravagants šovs kā stāsts par Amerikas eleganci, atrādot visu, kas  zīmolam svarīgs, – militāros motīvus, mīkstu flaneli, samtu, mirdzumu, tvīda bleizerus, polo lāčus un polo kreklus –, bet par nepieciešamo sentimenta devu gādāja modeles ar bērniem pie rokas.

Ģimene un labie darbi

“Esmu precējies 54 gadus un spēju novērtēt šo veiksmi,” atzīst dizainers. Viņa sieva Rikija Lorēna ir rakstniece, māksliniece un fotogrāfe, un viņiem ir trīs bērni – neatkarīgā kino producents Endrū, zīmola Ralph Lauren inovāciju nodaļas vadītājs un vicepriekšsēdētājs Deivids un meita Dilana, kura ir nodibinājusi un vada vērienīgo saldumu veikalu ķēdi Dylan’s Candy Bar.

2018. gadā izdevums Forbes Ralfa Lorēna turīgumu mērīja 7,2 miljardos ASV dolāru, kas viņu padara par Amerikas 91. bagātāko cilvēku, un dizainera izklaides ir nodrošināta vīra statusam atbilstošas. Piemēram, dārgu un retu automobiļu kolekcionēšana. Viņa kolekcijā ir vairāk nekā simts auto, no tiem daudzi patiešām reti eksemplāri: 1962. gada Ferrari 250 GTO, divi Ferrari TR, Mercedes-Benz 300 SL Gullwing, 1929. gada Blower Bentley, 1937. gada Bugatti Gangloff, 1938. gada Alfa Romeo BC Mille Miglia un vēl, un vēl... 2005. gadā viņa kolekcija tika eksponēta Bostonas Tēlotājmākslas muzejā, bet 2011. gadā 17 auto varēja apskatīt Parīzes Dekoratīvo mākslu muzejā.

Lorēns nopietni nodarbojas arī ar labdarību. Pats pirms 30 gadiem sekmīgi pārcietis smadzeņu vēža operāciju, viņš ir nopietni iesaistījies šīs kaites ārstēšanā un pētniecībā. 1989. gadā kopā ar The Washington Post modes redaktori Ninu Haidu (viņa ārstējās no krūts vēža, diemžēl nesekmīgi) izveidoja Krūts vēža centru. 2001. gadā nodibināja Polo Ralph Lauren fondu ar vienu apakšvirzienu, kas rūpējas par fonda stipendiātiem, un otru – fondu Pink Pony vēža ārstēšanai. 2003. gadā Hārlemā tika atvērts Ralfa Lorēna Vēža aprūpes centrs, bet 2014. gadā – Ralfa Lorēna Centrs krūšu vēža izpētei Londonas Karaliskajā  Mārsdenas slimnīcā. Un tas nudien nav viss...