Populārā "Kolekcionāra" īpašnieks Edijs Eihmanis: "Ceru, ka mums izdosies nenolaisties līdz Vecrīgas suvenīru meinstrīmam"
Rīgas centra iecienītajai mākslas kafejnīcai/restorānam Kolekcionārs pievienojies jaunākais brālis – veikals/kafejnīca Jaunais Kolekcionārs Vecrīgā. Abu idejiskais tēvs un radošā dvēsele ir restorānu vidē labi pazīstamais Edijs Eihmanis, keramikas dizainers pēc izglītības, savulaik tautas mīlēts viesmīlis.
Visi, kuri bijuši Blaumaņa ielas Kolekcionārā, zina, ka tas piedāvā Latvijas dizaina esenci dažādos veidos. Tu apsēdies pie MINT radīta galda, ēd zupu no Vaidava Ceramics bļodiņas, dzer kafiju no Jūlijas Podziņas tasītes, iemaisot cukuru ar Verba karotīti, bet rēķinu saņem an & angel trauciņā...
Ak, jā, vēl pirms tam tu lasi ēdienkarti – “mākslas un gastronomijas avīzi”, savulaik ar Kārļa Vērdiņa dzejoļiem, tagad – kopā ar Arterritory izdevumu Sarunas ar kolekcionāriem. Bet pie sienām ir kuratores Elīnas Sproģes rūpīgi izvēlēti Latvijas mākslinieku darbi (ekspozīcija mainās reizi divos mēnešos, un tur redzēti Maija Kurševa, Anda Lāce, Kristians Brekte un citi jaunie, bet jau labi pazīstamie).
Plauktos pie sienas – vēl daudzu Latvijas dizaineru, mākslinieku, amatnieku darinājumi. Nē, Kolekcionārs nav muzejs, bet tiešām labs restorāns, kuru no citām Rīgas ēstuvēm atšķir tieši īpašā, mākslas un dizaina klātbūtnes radītā noskaņa. Un, jā, visu tur redzamo var nopirkt.
Bet Edijam ar to bijis par maz, jau sen gribējies veikalu, un Jaunajā Kolekcionārā Latvijā radītās lietas būs daudz plašākā klāstā. Protams, sākuši ar jau senākiem sadarbības partneriem, bet teju katru dienu to sarakstu papildinot arvien jauni zīmolu un dizaineru vārdi.
“Man gribētos, lai Valsts prezidents ir lepns atvest savus viesus uz mūsu veikalu un pateikt – šeit var nopirkt tiešām izcilas dāvanas un suvenīrus!” Edijs izklāsta vīziju par sava jaunā veikaliņa nākotni. Būtiskākais sortimenta atlases kritērijs – kvalitāte.
“Ceru, ka mums izdosies visu laiku noturēt latiņu līmenī, nenolaisties līdz Vecrīgas suvenīru meinstrīmam. Magnētiņus ar kaķīšiem netirgosim, bet būs mums arī magnētiņi – īpaši, no porcelāna, ko mums gatavo latviešu meitene Diāna Boitmane, kura dzīvo Vīnē. Pirms trīs gadiem viņa radīja brīnišķīgu kino sēriju Berlīnes kinofestivālam, viņai ir arī jūgenda sērija, tās abas būs arī pie mums.”
Jaunajā Kolekcionārā pie sienām šobrīd ir jaunās mākslinieces Renātes Blūmas opārta objekti. Sākotnēji bijusi doma sienas noklāt ar daudzu un dažādu mākslinieku miniatūrām, bet, nejauši iepazinies ar Blūmas darbiem, Edijs sapratis, ka tajos kaut kas ir. “Jo vairāk vēro no dažādiem skatu punktiem, jo daudzšķautņaināki un dziļāki tie šķiet. Mūsu gadījumā šie darbi ir arī interjera sastāvdaļa, manuprāt, tie piešķir jauneklīgumu, spriganumu, dzīvīgumu. Tas man šķita būtiski – esam jauna vieta, mums vajag jaunības enerģiju.”
Modes lauciņā Edijs nesprauksies, kaut šis tas no Cinnamon un One Wolf jau ir sortimentā – “paliksim pie mazā formāta, tēkrekli, cepures, šalles” –, un viņš lepojas, ka ir izlicis arī Elīnas Dobeles aksesuārus. “Man šķita svarīgi, ja abi esam Vecrīgā, gandrīz kaimiņi, viņas lietas kaut vai parādīt. Skaidrs, ka īstie pircēji zīmolu Elīna Dobele pirks pie viņas, bet kāpēc vienam otru neatbalstīt.”
Edijs tur rūpi par dizaineriem. Viņš taču ir beidzis lietišķos, keramikas nodaļu, un labi zina, cik daudz ir jāiegulda, lai kaut ko radītu. “Man bija 16 gadu, kad aizgāju uz restorānu Sarkans naktīs mazgāt traukus. Man nebija variantu, mamma nebija tādā finansiālā situācijā, lai sponsorētu manas studijas un diplomdarbu.”
Tā sākās Edija karjera restorānu biznesā. Mēģinājumam stāties Mākslas akadēmijā, pēc kura viņš palicis aiz strīpas, sekoja daudzi (“kurš tad skaita, bet kādi desmit būs”) viesmīļa gadi – vispirms Sarkans, tad Jūrmalā, Osīrisā, Garāžā...
“Sākumā, protams, nauda darīja savu. Pirmkārt, varēju nopirkt visu savam pamatmērķim, skolai, tad skaties, ka vari aizbraukt ceļojumā, nopirkt jaunu telefonu... Bet, galvenais, man ļoti patika un joprojām ļoti patīk darbs ar cilvēkiem. It kā nekas – uztaisi kafiju, pienes ēdienu, papļāpā, bet patiesībā radi cilvēkiem prieku. Un tas nav vienkārši. Ne velti nav daudz labu viesmīļu. Zinu, ka savulaik biju labs.”
Tā nu ir sanācis, ka Kolekcionārs un tagad Jaunais Kolekcionārs Edijam devuši iespēju apvienot savas divas lielās kaislības – gan nodarboties ar mākslu, gan strādāt ar cilvēkiem. “Man ir milzīgs prieks atbalstīt dizainerus. Man ir prieks par katru pārdoto krūzi, katru gredzentiņu un pastkartīti, jo tam apakšā ir dzīvs cilvēks, kas par šo produktu stāv un krīt. Iespējams, ka, to pārdodot, es palīdzu viņam turpināt šo ceļu. Katrs nopirkts darbs māksliniekam palīdz radīt jaunu.”
Šad tad Edijs ievirza dizainerus radīt ko īpašu. Tā tapa, piemēram, Kolekcionāra slavenais Rainis – 70. gados Rīgas Porcelāna rūpnīcā radītās figūras gandrīz identisks atveidojums (tolaik to rotājis uzraksts J. Rainis, tagad ir vienkārši Rainis), ko mūsdienās radīja māksliniece Jūlija Podziņa. Šobrīd top līdzīgs projekts – 70. gadu vāze, arī Jūlijas Podziņas izpildījumā. “Kad porcelāna fabrika tika slēgta, atradām vienu vecu ģipša modeli. Ļoti filigrāna, nedaudz naiva, mazliet padomiska un arī nacionāli romantiska balta vāze, uz kuras cilnī ir dejojoši tēli. Autore – Zina Ulste (40 gadus bija Rīgas Porcelāna rūpnīcas galvenā māksliniece. – Red.). Oriģinālā vāze bija glazēta, mums ārpuse būs matēta. Dārgs produkts, prasījis daudz nervu un pacietības, katra trešā vāze radīšanas procesā ir izmetama, jo mums taču nav rūpnieciskās ražošanas... Bet – ļoti sirsnīgs.”
Edijs labi apzinās, ka vietējais dizains ir diezgan dārgs prieks, tāpēc sola, ka veikalā vienmēr būs atrodamas arī salīdzinoši lētas dāvanas, pat par pieciem, desmit eiro, bet noteikti – kvalitatīvas, interesantas, oriģinālas. Turklāt Jaunais Kolekcionārs ir vieta, kur var mierīgā noskaņā pastrādāt pie datora, parunāties, iedzert kafiju vai glāzi vīna pirms operas vai izrādes Krievu drāmā, apēst kādu kūku vai sviestmaizi. O, un kādas te ir limonādes!
