M-Couture dizainere Jūlija Sardikova: “No rētām nav jākautrējas”

Mammas skola

Sievietei vienmēr ir sevi jākopj, nežēlojot tam ne laiku, ne spēkus. To man iemācīja mamma. Pie manikīres viņa mani pirmo reizi aizveda, kad mācījos ceturtajā klasē. Tajā laikā to uzskatīja par absolūtu izlaidību, bet mammai tas bija pašsaprotami: viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka nagiem un matiem jābūt ideālā kārtībā. Gurķu ripiņas un zemeņu maskas uz viņas sejas redzēju regulāri. Mamma arī tagad izskatās lieliski, turklāt nav veikusi nekādas injekcijas vai pievilkšanas. Viņas koptās krunciņas izskatās daudz labāk nekā kaut kāda mākslīgā seja.

Kompleksi

Bērnībā man sevī nepatika nekas – no matiem līdz figūrai. Laikam biju pret sevi pārāk stingra un paškritiska. Man arī tagad ir raksturīgi sevi drīzāk lieku reizi norāt, nevis paslavēt. Paldies Sašam (Jūlijas dzīvesbiedrs Aleksandrs Malahovs. – Red.), viņš atbrīvoja mani no daudziem kompleksiem. Pirms deviņiem gadiem iekļuvu nopietnā avārijā. Pēc operācijas uz rokām palika rētas, un es par tām ļoti kautrējos. Bet tagad vairs nepievēršu tām nekādu uzmanību un mierīgi valkāju atklātu apģērbu. Daži cilvēki pat domā, ka man tādi rotaļīgi tetovējumi. Un tas ir Sašas nopelns – tieši viņš mani iedvesmoja atzīt, ka rētās nav nekā neglīta, ka par tām nav jākaunas. Ka tā ir mana dzīve, ka esmu to piedzīvojusi. Viņš tās pat mīl.

Vecums

Līdz 28 gadu vecumam sieviete plaukst, bet pēc tam sāk mazliet novīst. Tāds ir dabas likums, un neko tur nepadarīsi. Bet man personīgi labāk patīk sievietes brieduma gados. Savus trīsdesmit es gaidīju kā īstus svētkus! Jau gadus trīs iepriekš teicu, ka man ir “gandrīz 30”. Neparko negribētu atgriezties savos divdesmit. Muļķīgs vecums, kad tu bezgalīgi meklē sevi, eksperimentē ar savu ārieni, kad tev vēl nav pat savu iecienīto smaržu. Tagad es jūtos absolūti harmoniski. Pazīstu savu organismu un protu ar to sarunāt, māku uzsvērt savas labās puses un strādāt ar trūkumiem. Nē, jaunībā pilnīgi noteikti nav nekā laba...

Ķermenis

Man ir pamatīgi paveicies ar ģenētiku – mūsu dzimtā nav resnu cilvēku. Līdz gadiem 28 es to izmantoju un pat nespēju iedomāties, ka var būt arī citādāk. Bet daba ir viltīga: visu dzīvi uz gēniem vien neizbrauksi. Kad saproti, ka tā nevajadzīgi apēstā bulciņa kaut kur ir nosēdusies un netaisās no turienes aizvākties, nākas rīkoties. Mani glābj masāža – nopietna sporta masāža, uz kuru eju visu gadu, īpaši intensīvi pirms vasaras. Vispār šajā ziņā esmu galēji disciplinēts cilvēks. Ja gribu peldkostīmu sezonu sagaidīt ar ideālu augumu, darīšu visu – būs masāžas, ūdens aerobikas nodarbības, aparātprocedūras, ietīšanas. Saša pret manām “skaistuma darbdienām” izturas bezgala pacietīgi. Kaut gan pats viņš mani ne uz ko tādu nemudina – es viņam patīku jebkāda.

Uzturs

Man nav aizliegto produktu. Ja nu vienīgi sīpoli, pret kuriem man ir alerģija. Ja naktī pēkšņi sagribas tortes gabaliņu, iešu uz virtuvi un apēdīšu, un man pat nebūs par to kauns. Pret uzturu izturos absolūti intuitīvi. Ieklausos savā ķermenī un mācos ar to vienoties: šodien es tevi palutināju, rīt savu apetīti savaldi! Kopš deviņpadsmit gadu vecuma neēdu gaļu. Kādu laiku vēl ēdu putnu gaļu, bet arī no tās drīz atteicos. Tā nav nodeva modei vai aizraušanās ar jogu – ķermenis pats atteicās. Mani nevar iekārdināt ne ar bārbekjū, ne šašliku. Man šķiet, ja apēdīšu steiku, es vienkārši nomiršu. Taču visi citi manas ģimenes locekļi gaļu ēd.

Manuprāt, ēdienam ir jāsagādā bauda. Vienkārši ēst vajag ar mēru. Citādi nekādas diētas nepalīdzēs.

Sports

Ar apbrīnu skatos uz meitenēm, kuras spītīgi un metodiski nodarbojas ar sportu. Pati šajā ziņā esmu sliņķe, arī laika sportam katastrofiski nepietiek. Periodiski eju peldēt (nodarbojos ar to kopš bērnības) un uz ūdens aerobiku ar personīgo treneri, bet tērēt trīs četras stundas sporta zālei nevaru atļauties. Turklāt sporta zālē man nepatīk, jo man tur nav, ko elpot. Drīzāk mani var redzēt sēžam mājās uz paklājiņa jogas pozā ar grāmatu rokā. Dodu priekšroku iespējai darīt divas vērtīgas lietas vienlaikus.

Kosmētika

Savu iecienīto kosmētiku lietoju jau daudzus gadus, kaut periodiski pamēģinu kaut ko jaunu. Iekrītu uz reklāmām, mani savaldzina visādas skaistas bundžiņas. Pēc tam to visu parasti izmetu vai atdāvinu, bet nespēju atteikties no jauniem pirkumiem. Pēdējā laikā esmu iemīlējusies Victoria Beckham x Estēe Lauder kosmētikā. Draudzene uzdāvināja krēmu Morning Aura no šīs līnijas. Tas ir vienkārši satriecošs! Mūsu tirgū šo produktu vēl nav, tos var pasūtīt tikai internetā. Kad pirms gada biju Japānā, piedzīvoju īstu šopinga eiforiju – drudžaini iepirku vietējos krēmus, maskas, zobu pastas. Viss, ko tur tirgo katrā aptiekā un benzīntankā, mums ir īsta eksotika. Dievinu arī Parīzes aptiekas, varu tur dirnēt stundām. Vairāk laika pavadu, šķiet, tikai apavu veikalos.

Meikaps

Esmu no tām sievietēm, kurām pietiek uzkrāsot skropstas, – tad jūtos jau pilnā kaujas gatavībā. Kaut esmu beigusi vizāžistu kursus, neteikšu, ka šajā jomā esmu sasniegusi virsotnes. Tāpēc pirms nopietnas iziešanas sabiedrībā eju pie meikapa profesionāļiem, bet ikdienas dzīvē iztieku ar tonējošo līdzekli un tušu. Ārzemēs nekad neapmeklēju ne frizierus, ne grimētājus, jo tas parasti ir velti iztērēts laiks un sabojāts noskaņojums. Man vieglāk visu izdarīt pašai.

Meistari

Skaistuma jautājumos neatļaujos nekādu pašdarbību. Uzticos speciālistiem. Vairākus gadus apmeklēju vienu un to pašu kosmetoloģi. Dažkārt pat nezinu, ko tieši viņa dara, paļaujos uz viņas profesionalitāti. Visu procedūru pamatā ir Biologique Recherche kosmētika, kas man ideāli der. Līdzīgi ir ar masieriem un citiem meistariem. Es pierodu pie cilvēkiem, pie viņu enerģētikas. Man nepatīk svešas rokas, tāpēc SPA apmeklējumi kaut kur ārzemēs parasti beidzas slikti – vienkārši pieceļos un aizeju no nepabeigta seansa. Saprotu, ka tas nav pieklājīgi, taču kāpēc gan man mocīties?

Vitamīni

Nelietoju ne vitamīnus, ne uztura bagātinātājus – vienkārši baidos. Zinu gadījumus, kad cilvēki no tiem sākuši pieņemties svarā, jo kaut kas sagājis grīstē ar hormoniem. Tas tomēr ir eksperiments ar sevi, kālab man eksperimentēt? Man pagaidām tāpat ir labi, bet tas, kas ir vēl labāks par labo, ir labā ienaidnieks. Varu pavilkties ja nu tikai uz zāļu tējām.  

Aromāti

Jau apmēram desmit gadus esmu uzticīga vienam aromātam – Hermès Vétiver Tonka. Šo smaržu mazie flakoniņi mani pavada visur, tie ir katrā somā, mašīnas bagāžniekā. Kaimiņi vienmēr ir lietas kursā, kad aizeju un kad atgriežos. Esmu tik ļoti saradusi ar šo aromātu, ka tad, ja sadzirdu citiem, izjūtu asu greizsirdību. Par laimi, pie mums to nopirkt nevar – tikai Hermès butikā ārzemēs.

Mājās man arī viss ir vienos aromātos: dievinu visādas smaržīgās sveces, kociņus, plāksnītes. Man ir pat smaržas tekstilam – Parīzes viesnīcu Plaza Athénée un Ritz-Carlton firmas aromāti.

Atjaunināšanās

Veicu sejas ādas biorevitalizāciju. Tā ir ādas dziļo slāņu piesātināšana ar hialuronskābi. Manuprāt, katrai sievietei pēc 30 gadu vecuma tas ir nepieciešams. Nopietnākām procedūrām vēl neesmu nobriedusi un cenšos maksimāli attālināt to brīdi. Neesmu pret skaistuma injekcijām un pat plastiskajām operācijām – kādam tās ir tiešām nepieciešamas. Bet esmu pret to, ka cilvēki pārvēršas par mūmijām, lellēm. Man vispār nepatīk šī dzīšanās pakaļ jaunībai. Sieviete, kura 50 gados ir uztaisījusi visas sejas plastiku, neizskatās kā trīsdesmitgadniece un ne kā četrdesmitgadniece. Viņa izskatās kā piecdesmit gadus veca sieviete, kura ar sevi kaut ko ir izdarījusi. Tas ir nedabiski un nepatīkami. Labāk rūpīgi kopt un lutināt savas grumbiņas un vienlaikus būt laimīgai!

Ideāls

Man ne pavisam nepatīk visas francūziešu īpašības, bet tas, kā viņas kopj sevi, ir tiešām apbrīnas vērts. Viņas neļauj sev kļūt neglīti resnām. Liekais svars taču visbiežāk rodas no izlaidības un tikai retos gadījumos no veselības kaitēm. Kādas manas Parīzes paziņas vecmāmiņa, atbildot uz jautājumu, kā viņai ir izdevies saglabāt modeles figūru, apgalvo, ka viņas diēta ir viena vārīta ola un glāze šampanieša dienā. Cilvēks ierobežo savu ēdienkarti, bet prot priecāties par dzīvi. Dievinu šādus stāstus!