"Nekad dzīvē nepirkšu krēmu par 200 eiro," Anna Ledskalniņa atklāj savu skaistuma recepti

Pirmā pieredze

Mamma mani dzemdēja jauna, viņai bija 21 gads, tā ka daudzās manās bērnības atmiņās figurē kosmētika. Atceros visas tās spilgti zilās un indīgi zaļās acu ēnas, bulgāru un poļu krēmus, kurus varēja nopirkt tikai pie spekulantēm. Kad gāju astotajā klasē, man beidzot bija pašai sava kosmētikas somiņa, ko vienmēr nēsāju līdzi uz skolu. Visdrīzāk, lai palepotos, jo skolas telpās tolaik nevarēja būt ne runas par krāsošanos. Labi, ja viegli uzkrāsoji skropstas vai uzliki lūpu spīdumu mazliet, lai nepamana. Bet tā sajūta, ka tavā portfelī ir viss pieaugušas sievietes dzīvei nepieciešamais..! Tas piešķīra pārliecību par sevi.

Piemērs

Galvenā autoritāte skaistuma jautājumos man bija vecmāmiņa. Viņa vienmēr izskatījās kā īsta dāma. Katru rītu, pat ja tā bija brīvdiena, viņa sāka ar frizūru un meikapu. “Neviens tevi nedrīkst redzēt ar ruļļiem matos,” viņa pamācīja. “Sievai ir jāceļas agrāk par vīru, lai brīdī, kad viņš pamostas, jau būtu pilnā ekipējumā.” Iespējams, šodien šie padomi izklausās vecmodīgi, bet fakts paliek fakts: vecmāmiņa ar vectētiņu nodzīvoja visu dzīvi mīlestībā un harmonijā. Līdz ļoti dziļam vecumam vecmāmiņa izskatījās ļoti jauna. Pat balss viņai bija jauneklīga. Mani kavalieri pa telefonu mūs bieži jauca.

Skaistuma kods

Man nekad nav bijis skaistuma ideāla. Pat jaunībā netiecos kādai līdzināties. Drīzāk vienkārši sajūsminājos par veco melnbalto filmu varonēm, kuras tā mīlēja mana vecmāmiņa, vai par brīnišķīgajām sievietēm diženu mākslinieku gleznās. Mums mājās bija daudz mākslas albumu, un es bērnībā varēju tos šķirstīt stundām. Rembranta, Rubensa vai Vasņecova varones mani iedvesmoja daudz vairāk nekā dzīvi cilvēki.

Kompleksi

Ne bērnībā, ne jaunībā man īpašu kompleksu nebija. Mani taču ģērba kā lellīti, bet tas vienmēr ceļ pašapziņu. Pat skolas formu man šuva pēc individuāla pasūtījuma. Vienīgais, par ko mazliet pārdzīvoju, – ka nevaru mainīt matu sakārtojumu. Skolas laikā man vienmēr bija gara bize, kuru vecāki nekādu ieganstu dēļ neļāva nogriezt. Bet man tā gribējās tolaik modīgo pakāpenisko frizūru...

X mirklis

Jaunībā skaistuma uzturēšanai nav nepieciešama pilnīgi nekāda piepūle. Bet noteiktā brīdī katrai sievietei pienāk tas X brīdis, kad viņa sāk strauji novecot. Un, ja iepriekš neko neesi darījusi, nevajag domāt, ka spēsi šo procesu apstādināt vienā mirklī. Apstādināt gan to vispār nav iespējams, vari mēģināt nobremzēt, bet arī tālab jau laikus jāpagādā drošības spilvens. Personīgi es nopietni ķēros sev klāt 35 gadu vecumā. No tā brīža izdevumi skaistumam būtiski pieauga, bet kosmetologa apmeklējumi kļuva regulāri.

Kompleksa pieeja

Gurķu maskām neticu – no noteikta vecuma tās ir absolūti bezjēdzīgas. Jo vairāk tāpēc, ka mēs taču dzīvojam piesārņotā vidē, turklāt es strādāju ar audumiem – tie ir papildu putekļi. Āda zaudē mitrumu, tai nepieciešama īpaša kopšana. Skaistuma jomā jāizmanto kompleksa pieeja. Masāžas, krēmi, speciālās procedūras, vitamīnu mezoterapija – man viss ir nopietni. Pat lidmašīnā cenšos parūpēties par ādu – atsvaidzinu to ar micelāro ūdeni, uzlieku kādu mitrinošu masku... Ko sēsi, to pļausi.

Cena un kvalitāte

Nestaigāju pa kosmētikas veikaliem, pārdomājot – ko gan tādu tagad nopirkt? Visus produktus man iesaka klientes, bet viņu vidū ir kosmetoloģijas spīdekļi. Sejas krēmu man gatavo draudzene farmaceite, viņa arī konsultē vitamīnu lietošanas jautājumos. Dodu priekšroku aptiekās nopērkamajai kosmētikai vidējā cenu kategorijā. Nekad dzīvē nepirkšu krēmu par 200 eiro, uzskatu to par tīru mārketingu. Pēdējā laikā esmu iecienījusi Korejā ražotās sejas maskas. Man vispār patīk austrumnieku pieeja skaistumam. Katrreiz, kad esmu Japānā, apbrīnoju skaistuma gadžetu pārpilnību un daudzveidību. Īpaši mani pārsteidza lūpu trenažieris, kas novērš deguna-mutes rievu veidošanos. Bet vispār man ar ādu ir paveicies, tai nav nepieciešami kādi ekstrēmi kopšanas līdzekļi. Galvenais to rūpīgi attīrīt un pabarot.

Skaistuma injekcijas

Neesmu no tām sievietēm, kas pārāk atklāti stāsta par to, kur un ko ir injicējušas. Tā tomēr ir ļoti privāta, intīma darīšana. Bet noliegt to es arī netaisos. Tikai visnaivākie var noticēt, ka labs izskats ir ilga miega un gaišu domu rezultāts. Gan viens, gan otrs, protams, ir svarīgi, bet tikai kā neliela daļa no darba ar sevi. Skaistuma injekcijas sāku veikt, kad sajutu, ka ar krēmiem un masāžām nepietiek. Necentos mainīt savu izskatu, neesmu palielinājusi lūpas, neesmu taisījusi permanento meikapu. Manuprāt, tas vienmēr izskatās nedabīgi. Tikai novērsu pirmās novecošanas pazīmes. Rezultāts nelika vilties, tāpēc laiku pa laikam šīs procedūras atkārtoju. Par plastiskajām operācijām pagaidām neesmu domājusi. Kā saka, ar nepatikšanām cīnīsimies, kad tās parādīsies.

Dekoratīvā kosmētika

Ir kosmētikas līdzekļi, kurus nedrīkst pirkt lētos veikalos. Piemēram, tonālajam krēmam un lūpu krāsai ir jābūt dārgiem – lētie zīmoli nenodrošina tik labu kvalitāti. Bet skropstu tuša var būt gana demokrātiska – atšķirība nav tik jūtama. Dažkārt pat otrādi. Reiz kāds žurnāls man piedāvāja izmēģināt ultramodīgu slavena zīmola tušu, kas maksāja kādus 40 eiro, bet atstāja tumšus lokus zem acīm. Protams, luksuss ir luksuss, un, kad tu izņem no somiņas izsmalcinātu lūpu krāsas flakoniņu, jau tā izskats vien rada sievišķīguma lādiņu. Tomēr neesmu brendu verdzene, man ir svarīga cenas un kvalitātes attiecība. Un vispār es mierīgi varu iziet uz ielas bez dekoratīvās kosmētikas. To pilnīgi spēj aizstāt kopta āda un mirdzošs skatiens.

Sports

Nedaru neko pāri saviem spēkiem. Man nepatīk sevi mocīt trenažieru zālē sasvīdušu vīriešu sabiedrībā, skaļai mūzikai skanot. Man patīk peldēt. Pēdējā laikā esmu atklājusi arī jogas jaukumus. Daudzus gadus mēģināju saprast, par ko visi tā sajūsminās, gāju pie viena trenera, otra, bet bez īpašiem panākumiem. Taču tad beidzot atradu ideālo pasniedzēju, un viss notiek. Uzreiz sajutu rezultātus: labāk jūti savu ķermeni, kļūsti plastiskāka, vieglāk izturi ikdienas darba slodzi.

Uzturs

Reiz pie manis atbrauca draudzene no Sibīrijas, Surgutas, un es viņu uzaicināju pastrādāt mūsu salonā. Pusdienlaikā viņa nolēma mūs visas uzcienāt ar bulciņām – atnesa pilnu maisu. Bet manas meitenes pieklājīgi atteicās, izņēma līdzpaņemtās pusdienu kastītes un ķērās pie saviem burkāniem. Draudzene sākumā izbrīnī-jās, bet pēc tam arī pati pievienojās. Bulciņas vairs nebija aktuālas. Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā ir kardināli mainījušies uztura principi. Arī es vairs nespēju ēst visu pēc kārtas, domāju par produktu kvalitāti, to savietojamību. Pat mana mamma ir sākusi gatavot citādāk. Vairs nav nekādu mannas putriņu ar sviestiņu kā bērnībā, tagad viņai viss ir zinātniski. Un mana septiņpadsmitgadīgā meita skaita kalorijas – viņas paaudzei tā jau ir norma.

Ar gaļu un bez

Man nav aizliegto produktu, bet esmu pamanījusi, ka ar gadiem daudzi cilvēki atsakās no gaļas. Laikam esmu no viņiem. Šad tad palutinu sevi ar kādu gardi smaržojošu steiku, bet pēc tam jūtos fiziski nekomfortabli – tātad šis gabals bija lieks. Netaisos kļūt par veģetārieti vai, pasarg’, Die’s, vegānu. Ārišķīgs vegānisms man vispār šķiet smieklīgs. Cilvēks uzmācīgi vēsta par savu aizraušanos un visus, kas ēd citādāk, uzskata gandrīz vai par zemākas sugas pārstāvjiem. Manuprāt, tas ir tikpat nepieklājīgi kā vēstīt par savu seksuālo orientāciju. Esi vegāns? Ļoti labi. Ēd savu gurķi un nemāci citus dzīvot.

Gavēnis

Pērn pirmo reizi nolēmu ievērot gavēni. Rezultāti izrādījās pārsteidzoši. Piemē-ram, agrāk mēdzu uzsmēķēt – pa retam, vienu cigareti pēc vīna glāzes labā kompānijā. Tāds social smoking. Gavēņa laikā no smēķēšanas atteicos. Kad gavēnis beidzās, vēlme smēķēt neatgriezās. Pamēģināju – nepatika. Respektīvi organisms šo tēmu bija slēdzis, un es par to ļoti priecājos.

Būt formā

Nedomāju, ka esmu etalons, bet ar savu figūru esmu diezgan apmierināta. Mans svars mēdz mainīties viena divu kilogramu robežās, bet principā tas nav mainījies kopš skolas laika. Droši vien palīdz tas, ka esmu aizrāvusies ar savu darbu: dienas gaitā iztērējot tik daudz enerģijas, nemaz nevaru kļūt resna. Nu, jā, dažkārt rodas sajūta, ka esmu mazliet “aizpeldējusi”. Lai atgrieztos savos krastos, man pietiek atteikties no saldajiem. Man gan tas nav “tikai” – esmu šokolādes fanātiķe un mierīgi varu apēst visu tāfelīti. Viens no labas formas kritērijiem man ir atklāta kleita. Ja tādā jūties ērti, tev negribas piesegties, aizsegties, tātad viss ir kārtībā. Tad var pat nekāpt uz svariem. Ja esi pārliecināta par sevi – tātad neatvairāma!

Iepatikties vīrietim

Klientes man bieži jautā: “Kā apģērbties, ejot uz pirmo randiņu, lai atstātu iespaidu uz vīrieti?” Un mēdz būt ļoti pārsteigtas par manu atbildi: “Vienkārši un ne pārāk modīgi!” Es tiešām uzskatu, ka vīrietim nevajag izpatikt. 90 procenti mūsu sieviešu iet vīriešu pavadā: visa tā itāļu mode, uzsvērtā seksualitāte, dziļie dekoltē... Nu, jā, noteikta tipa vīrieši uz to uzreiz pavelkas. Bet varbūt tomēr ir vērts parakt dziļāk, pamēģināt atrast savu neatkārtojamo stilu, neizmantojot tik atklātas provokācijas? Galu galā vīrieši taču nav tik primitīvi. Es, piemēram, skaidri zinu, ka mans apģērbs vīriešiem patīk – bet tam nepiemīt ne atklāta seksualitāte, ne pārlieka salkanība.

Vecums

Netaisos tēlot meitenīti, un uzskatu, ka, pārkāpjot 40 gadu robežu, esmu iegājusi savas dzīves labākajā periodā. Jā, tagad nākas vairāk ar sevi strādāt, rūpēties par savu veselību – tas prasa laiku un pūles. Bet arī plusi ir acīmredzami – tu esi sevi atradusi, pieņēmusi un iemīlējusi, proti ar sevi sarunāt un necepies par sīkumiem. Tas taču nav maz!