Gribu skaistus zobus! 5 jautājumi un ārstes atbildes
Vasarā, kad valkājam gaišāku apģērbu, arī plats smaids, kas atsedz zobu rindu, nu pievērš lielāku uzmanību. Skaidrs, ka sākam pastiprināti interesēties par zobu kopšanu.
, Centra zobārstniecības prakses zobu higiēniste, Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja
To sastāvā ir dabiski produkti ar labām zobu tīrīšanas, stiprināšanas un antiseptiskām īpašībām. Sastāvā nav arī mākslīgo garšvielu, krāsvielu, saldinātāju, parabēnu un konservantu. Kā abrazīvu vielu, kas palīdz noņemt no zobiem aplikumu un pigmentu, dabiskajās pastās izmanto hidroksīda apatīta savienojumus, bioaktīvo kalciju, dabiskos fermentus . Tāpēc arī šīs zobu pastas ir dārgākas – to iegūšanas un ražošanas veids prasa lielākas izmaksas. Tiesa gan, māli vai dūņu ekstrakts negaršo visai labi, tāpēc bieži vien šādām zobu pastām pievieno dabiskās ēteriskās eļļas, piemēram, mentolu. Un tomēr – bioloģiska vai ne – zobu pasta vien brīnumus neveiks. Tikpat svarīgi zobus tīrīt regulāri un pareizā tīrīšanas tehnikā. Zobu pasta – tas ir gaumes jautājums.
2. Vai pēdējā laikā tirgū ir parādījušās arī jauna veida zobu pastas?
Jauna evolūcija zobārstniecībā ir zobu kopšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir ļoti zemas koncentrācijas peroksīds. Pastai iedarbojoties ar siekalām, atbrīvojas skābekļa joni, tie veikli iekļūst gar smaganu malu un nomāc baktēriju aktivitāti, kā arī labi attīra zobus no pigmentētā aplikuma. Peroksīds mazā koncentrācijā, kas ir jaunās paaudzes pastās, nodrošina gan veselas smaganas, gan svaigu elpu, gan to, lai zobi būtu gaiši – bez pigmenta. Latvijā šīs zobu pastas vēl nav nopērkamas.
Par fluoru ir divi pretēji viedokļi. Fluors savu elektronegatīvo īpašību dēļ dabā brīvā veidā nav sastopams, bet gan tikai savienojumos – minerālos, iežos vai dziļi ūdenī. Amerikā zinātnieki ievēroja, ka reģionos, kur dzeramajā ūdenī ir fluorīdi, iedzīvotājiem bija mazāka kariesa izplatība. Tādējādi radās ideja mākslīgi fluorizēt ūdeni. Fakts, ka fluorīdu iegūst no alumīnija ražošanas vai fosfāta mēslojuma ražošanas blakusproduktiem, kam pieķērušās fluora molekulas, radījis apjukumu un diskusijas par tās kaitīgumu, kam nav pierādījumu. Ja fluorīdus lieto ar mēru, konsultējoties ar ārstu vai zobu higiēnistu, tas palīdz stiprināt zobus, tāpēc to īpaši iesaka bērniem, kuriem šķeļas pirmie kaulu zobi. Pieaugušajiem pietiek ar fluorīdus saturošu zobu pastu.
Ja zobu kopšanas līdzekļa anotācijā apgalvots, ka tas atjauno zobu emalju, tas ir tikai mārketinga triks. Tas nav iespējams, jo zobu kaulaudi neatjaunojas. Taču aizsargāt un stiprināt emalju gan var. Šādu darbu paveic fluorīdi. Ir arī zobu kopšanas preparāti, kuri satur aktīvo kalciju, kas iegūtu no olu čaumalām vai citām dabiskām vielām. Zobu emalju stiprinošās vielas tiek pievienotas daudziem zobu kopšanas produktiem – arī mutes skalojamajiem līdzekļiem vai preparātiem, ko var lietot papildus.Taču ne visiem nepieciešams tos lietot – tikai tiem, kam izteikti bieži bojājas zobi un tie ir pārmēru jutīgi. Kāpēc nav ieteicams lietot visiem? Zobs nevar uzņemt vairāk, nekā tam nepieciešams, bet mutes gļotāda gan, un līdz ar to aktīvās vielas nedara savu darbu – tās nesargā zobu emalju un neārstē kariesu, bet gan nonāk organismā, kur citiem orgāniem – aknām un nierēm – jātiek ar tām galā, izvadot no ķermeņa. Tā ir lieka slodze.
5. Kurš līdzeklis labāks zobu balināšanai?
Zobu pastas. Baltinošās zobu pastas satur gan ķīmiskas vielas, gan fermentus, kas baltina zobus – tiesa, nedaudz. Šāda veida pasta noņem tikai pigmentu, ko veidojis aplikums, un par vairākiem toņiem gaišākus zobus ar to neiegūt. Tā kā baltinošās zobu pastas ir saudzīgākas nekā balinošās, tās var lietot arī ikdienā. Balinošās zobu pastas ir agresīvākas, toties iedarbīgākas. Lai noņemtu no zobiem pigmentu par vairākiem toņiem, šajās pastās izmanto kādu no peroksīdu veidiem. Balinošo pastu nav ieteicams lietot ilgstoši un katru dienu, bet tikai divas trīs reizes nedēļā.
Labu efektu var panākt ar zobu balinošajām sloksnītēm, kas noklātas ar ūdeņraža peroksīda gēlu. No desmit minūtēm līdz pusstundai (atbilstoši instrukcijai) plāksnīti patur mutē, pēc tam noņem. Darbību atkārtojot no septiņām līdz desmit dienām, zobi kļūs gaišāki par diviem, trim toņiem, un efekts turēsies gana ilgi. Taču jābūt uzmanīgām – jāskatās vai pēc otrās, trešās dienas zobi un smaganas nekļūst jutīgas. Ja kļūst, zobu balināšana jāpārtrauc. Zobu balināšanai pieejami arī dažādi zīmulīši, piemēram, Brite Smile To Go zīmulis. Nospiežot uzgali, uz otiņas parādās piliens balinošā gēla, kuru plānā slānī pārklāj visiem priekšējiem zobiem.
Kapes zobu balināšanai izgatavo individuāli pie zobu speciālista. Kape uz zobiem, kad tajā iepildītas balinošās vielas, jātur noteiktu laiku ik dienu vismaz nedēļu. Zobi kļūst divus, trīs toņus gaišāki. Interneta veikalos ir pieejama universālā zobu balinošā kape, kura, kā sola, der visiem. Taču šāda izvēle ir diezgan bīstama – tā nav veidota konkrētam cilvēkam, tāpēc var traumēt gan zobus, gan smaganas, un sekas ir grūti novērst.