Sēdošs darbs graujoši ietekmē tavu veselību. Reāli padomi, kā ar to cīnīties

Vai zināji, ka strādāšana stresa pilnā vidē sievietēm par 88% palielina sirdslēkmes risku? Savukārt tām, kuras sēžot pavada gandrīz visu dienu, ir lielāka iespēja iegūt 2.tipa diabētu, noskaidrojuši Lesteras universitātes Medicīnas fakultātes zinātnieki.

Ik pēc stundas piecelies un dodies nelielā pastaigā līdz liftam vai tējkannai, lai uzvārītu tēju. Staigāšana var ilgt tikai dažas minūtes, taču tās būs derīga atslodze pēc ilgās sēdēšanas. Ekstrēmāku risinājumu pētījuma ietvaros lietoja britu zinātnieki – viņi zem ofisa darbinieku galdiem nolika pedāļus, ar kuriem strādājošie varēja mīties tāpat kā ar velosipēdu. Uzlabojumus viņi izjuta pat tad, ja aktivitātei, ko viegli var apvienot ar darbu, veltīja tikai 23 minūtes dienā.

Ilgstošas sēdēšanas rezultātā tiek izdarīts spiediens uz gūžas locītavām, ceļiem un mugurkaulu. Tas var novest pie artrīta un daudzām citām veselības problēmām, tostarp, viens gurns var nošķiebties uz leju, kamēr otrs ir vairāk uz augšu.

Noregulē krēslu tā, lai kājas un mugura veidotu 90 grādu vai šaurāku leņķi, kas ļaus tavām gūžas locītavām darboties brīvāk. Ja problēmas jau parādījušās, vispirms konsultējies ar ārstu vai fizioterapeitu, bet pēc tam vari doties uz jogas nodarbībām, kurās izvingrināsi visu ķermeni. Gūžām sevišķi noderīgas tādas jogas pozas kā Ķirzaka (viena kāja ieliekta celī, otra izstiepta atpakaļ, bet rokas līdz elkonim piespiestas zemei), kas noņems spiedienu un „atvērs” mugurkaulu.

Mūsdienās daudzu sieviešu darba diena paiet datora priekšā, kas ir ļoti kaitīgi redzei. Acis nav pieradušies tik ilgi skatīties vienā un tajā pašā attālumā, tāpēc ilgstoša sēdēšana pie datora novedīs pie tādām problēmām kā acu sausums.

Acis visvairāk atpūšas, skatoties tālumā, tāpēc mēģini sekot „20-20” likumam. Tas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm tev 20 sekundes jāvelta tam, lai paskatītos laukā pa logu. Laba stratēģija ir arī nolaist monitoru nedaudz zemāk, lai ik pēc brīža nerastos vēl pievirzīties tam tuvāk. Ā arī mēģini mirkšķināt acis pēc iespējas biežāk. Parasti vienas minūtes laikā cilvēki pamirkšķina 12 līdz 15 reizes, taču pie datora sēdošie to dara vien aptuveni septiņas.

Tas ir vidusnerva nospieduma simptomu komplekss plaukstā, kas visbiežāk izpaužas kā tirpums un dedzināšana pirksta locītavās. Sievietēm ar mazām plaukstām tas ir trīs reizes izplatītāks nekā vīriešiem.

Ohaio štata universitātes zinātnieki pētīja, kā ergonomisko klaviatūru lietošana uzlaboja ikdienu cilvēkiem, kas cieš no karpālā kanāla sindroma. Tā kā rokas ir novietotas mazāk neērtā stāvoklī, nepatīkamās sajūtas locītavās ievērojami samazinājās. Ergonomiskā klaviatūra no parastās atšķiras ar to, ka taustiņi sadalīti divās daļās – katrai rokai sava – un pa vidu ir tukšs laukums. To lietošana ir ērtāka, taču ikdienā tādu lieto tikai retais.

Liela daļa biroja darbinieku laiku pa laikam strādājot uzkož kādu gardumu. Un nemaz nepamana, kā liekās kalorijas krājas, taču pēc tam ir pārsteigti par klāt nākušajiem kilogramiem.

Neko jaunu šajā jautājumā pateikt nevar – nāksies sakārtot ēdienkarti un vairāk izkustēties. Uztura speciālisti norāda, ka sabalansētas pusdienas palīdzēs izvairīties no pēcpusdienas kāres pēc saldumiem, jo būtībā tādā veidā organisms signalizē par enerģijas trūkumu. Svara vērotājām ieteicams pusdienās notiesāt zupu uz buljona bāzes, kā arī salātus vai augļus.

Ilgstoša sēdēšana var novest pie varikozu vēnu veidošanās. No šīs problēmas cieš aptuveni 50% sieviešu!

Kompresijas zeķubikses veicina asinsriti un mazina vēnu varikozes simptomus. Taču pirms došanās uz veikalu, konsultējies ar ārstu, kas ieteiks tev vajadzīgo kompresijas klasi! Vēl viens risinājums ir lāzera procedūras, kas gan ir sāpīgas, kā arī medikamentu injekcijas vēnā. Pajautā ārstam, kas spēs ieteikt tev vispiemērotāko ārstniecības metodi.