Ilgstoši sāp mugura? Iespējams, vainojams stress

Lai gan muguras sāpes ietekmē gandrīz 80% pieaugušo un ekonomikai izmaksā miljonus, mūsdienu medicīna joprojām nespēj izskaidrot, kas tās rada, ja nu vienīgi vaino mazkustīgu dzīvesveidu, nesportošanu un sliktu stāju. Dažos gadījumos šie patiešām var būt muguras sāpju iemesli, un, sākot sportot, apmeklējot osteopātu vai manuālo terapeitu, situāciju var uzlabot. Taču ir arī mazāk zināmi cēloņi, par kuriem reti aizdomājas. Mugura var sāpēt arī psiholoģisku sarežģījumu dēļ. Tas novērojams pie ilgstošas spriedzes, nervozitātes, satraucošiem dzīves periodiem.  Sāpes rodas tāpēc, ka stresa ietekmē muskuļi ap mugurkaulu saspringst, un, ja spriedze nemazinās, saspringuma ietekmē muskuļos uzkrājas atkritumprodukti kā pienskābe. Lai gan ir grūti pierādīt, ka tieši stress izraisa hroniskas muguras sāpes, to apstiprina fakts, ka bieži vien tās var samazināt ar dažādām atslābināšanās un relaksācijas metodēm, piemēram, meditāciju, hipnozi un kognitīvi biheiviorālo terapiju. Šīs metodes pret muguras sāpēm pat iesaka Amerikas Nacionālas veselības institūts. Kādā pētījumā pierādīja, ka nestandarta terapija palīdzēja samazināt stresu un muguras sāpes vidēji 47% gadījumu, par 37% samazinot nepieciešamību apmeklēt ārstu un par 73% uzlabojot cilvēku spēju paciest sāpes. Tika reģistrēts arī fakts, ka par 47% visā grupā pieauga izkustēšanās līmenis. Lai pierādītu, ka saikne starp ķermeni un prātu ļoti būtiski ietekmē cilvēka sāpju slieksni, trīs japāņu pētnieki aizveda 23 pacientus ar sāpošu muguru uz izklaides un atrakciju parku. Izmantjot vizuāli analogo skalu un siekalu testu, viņu sāpju līmenis tika mērīts trijos laikposmos – 10 minūtes, stundu un trīs stundas pēc ierašanās parkā. Brīvprātīgie pētījuma dalībnieki par sāpēm aizmirsa jau uzreiz pēc ierašanās atrakciju parkā, un fiziskās pārbaudes apstiprināja, ka priecājoties un izklaidējoties sāpes bija būtiski samazinājušās.

Palīdz joga

Ja ir aizdomas, ka mugura sāp no stresa, ir vērts pievērsties jogai. Vairāki pierādījumi liecina, ka joga šādos gadījumos patiešām palīdz. Kādā pētījumā puse grupas dalībnieku apmeklēja jogu, bet otra puse gāja uz nodarbībām, kurās izpildīja citus vingrojumus, lai nostiprinātu muguru. Jogas grupā jau pēc 12 nedēļām cilvēki bija kļuvuši lokanāki un iemantojuši lielāku kustību brīvību. Otras grupas dalībnieki līdzīgus rezultātus sasniedza pēc 26 nedēļām. Secinājumi? Joga iedarbojas ātrāk.  Līdzīgus (ātrākus) rezultātus joga sniedza arī tad, ja to salīdzināja ar stiepšanās nodarbībām.

Pretsāpju zāļu lietošana ir daudzu muguras sāpju mocītu cilvēku ikdiena, bet akupunktūra iedarbojas labāk! Kādā pētījumā, kurā piedalījās 1162 cilvēki, kam vismaz 8 gadus sāpēja mugura, daļa devās uz akupunktūru (10 sesijas divreiz nedēļā), daļai tika veikta viltus akupunktūra, neievadot adatas pietiekami dziļi, trešā daļa turpināja dzert pretsāpju zāles, bet ceturtā vingroja un izmantoja fizioterapiju. Pēc sešiem mēnešiem 48% akupunktūras grupas dalībnieku bija būtiski samazinājušās sāpes. Interesanti, ka arī 44% viltus akupunktūras apmeklētāju sāpes bija samazinājušās, vēlreiz apliecinot, ka starp ķermeni un prātu pastāv cieša saikne.

Lieto uztura bagātinātājus

Vissvarīgākie uztura bagātinātāji, ja piemeklējušas hroniskas muguras sāpes, ir B grupas vitamīnu komplekss un C vitamīns. Veselu cilvēku cerebrospinālajā jeb muguras smadzeņu šķidrumā ir augsta B grupas vitamīnu koncentrācija, kas vairo izturību pret sāpēm.Kādā pētījumā ar cilvēkiem, kam sāpēja mugura, tie sešus mēnešus trīsreiz dienā dzēra B6 vitamīnu un 0,2 mg B12 vitamīna. Tikai 32% vitamīnu dzērēju situācija pasliktinājās, taču tā notika ar 60% pacientu kontroles grupā, kuri lietoja placebo līdzekli.  Lai mugurkaula starpskriemeļu diski būtu labā stāvoklī, svarīgs arī pietiekams C vitamīna daudzums. Tāpat hroniskas sāpes var veicināt vara un selēna trūkums.