4 svarīgi jautājumi par aknu veselību
Aknas ir viens no lielākajiem orgāniem, turklāt nepāra orgāns, kas izvietots ķermeņa vidusdaļā. Acīmredzot arī funkcionālā ziņā tam ir būtiska, vadoša loma, ja runājam par metabolajiem procesiem.
Kas visbiežāk bojā aknas?
Skaidro Dr. med., asociētais profesors hematologs Jāzeps Keišs.
Aknas ir viens no lielākajiem orgāniem, turklāt nepāra orgāns, kas izvietots ķermeņa vidusdaļā. Acīmredzot arī funkcionālā ziņā tam ir būtiska, vadoša loma, ja runājam par metabolajiem procesiem.
Aknām ir vairākas funkcijas. Cilvēka organisms no uzņemtajām vielām, tas ir, pārtikas, veido jaunas organismam nepieciešamās vielas un enerģiju. Šajos metabolajos procesos veidojas arī
daudzi toksiski produkti, aknas tos neitralizē un daļu no tiem izvada ar žults starpniecību, otru daļu izvada nieres. Vienlaikus aknas ir sava veida akumulators, kur uzkrājas enerģija, rezerves barības vielas, kas tiek patērētas laikā, kad cilvēks neēd, piemēram, starp ēdienreizēm, badojoties.
Organisms ir būvēts tā, ka gadījumā, ja cilvēks ievērotu visu, ko un kā daba paredzējusi, nekas ļauns viņam nenotiktu. Bet cilvēks ir pakļauts daudzām un dažādām lietām, un viena no tām ir bauda. Pastāv uzskats, ka mēs dzīvojam baudai, un, ja nebaudām, tad nemaz nav vērts dzīvot.
Mēs baudām alkoholu, baudām gardu ēdienu, ēdiens ir mūsu enerģijas avots. Ja ēdam daudz vairāk, nekā organismam nepieciešams, tad liekā enerģija taukvielu veidā uzkrājas aknu šūnās. Kad aknu šūnas ir pārpilnas, liekā enerģija tauku veidā sāk krāties arī citur organismā. Un tad mēs varam redzēt, cik enerģijas jeb taukvielu pārpilns ir cilvēks. Varam salīdzināt – bez gaisa cilvēks var izdzīvot tikai dažas minūtes, bez ūdens – maksimums divas dienas, bet bez ēdiena – pat 30–40 dienu, jo ķermenim ir uzkrājumi gan aknās, gan taukaudos, gan muskuļos.
Ja aknas ir veselas, var ēst trīs reizes dienā, jo daļa apēstās enerģijas uzkrājas aknās un nodrošina organisma darbību sešas līdz astoņas stundas. Bet var ēst arī ik pēc divām stundām, jo apēstā pārtika metabolisma procesos piedalās apmēram divas stundas, pēc tam organisms sāk izmantot enerģijas rezerves. Cilvēkam ar nopietnām aknu problēmām vajadzētu ēst biežāk, lai apēstais uzreiz iesaistītos vielmaiņas procesos, neiesaistot aknas. Esmu sastapies ar problēmu, kad cilvēks saka, ka neēdot gandrīz nemaz, bet ir redzams, ka tauku slānis tomēr pabiezs. Viņš patiešām neēd, bet tikai nogaršo, piemēram, strādājot par pavāru.
Līdz ar to organisma enerģija tiek uzlādēta, bet rezerves netiek tērētas nemaz. Oficiālā statistika attīstītajās valstīs liecina, ka ir divi galvenie cēloņi, kas bojā aknas: pārmērīga alkohola lietošana
un ēšana. Ar pārmērīgu saprot tādu ēšanu, kad cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā tas vajadzīgs viņa fiziskajām aktivitātēm. Smaga fiziska darba veicēji var atļauties ēst vairāk, uzņemot ar dienu,
piemēram, 5000–6000 kaloriju dienā. Bet minimālais kaloriju daudzums ir 1500– 1800. Kā jau teicu, liekajām kalorijām nogulsnējoties, veidojas taukaudi. Trešā lielā problēma ir mazkustīgs dzīvesveids. Pēc statistikas, trešdaļai Latvijas iedzīvotāju tāds ir. Starp citu, aknām viskaitīgākā ir... televīzijas skatīšanās. Tad cilvēks nekustas, viņam bieži gribas našķoties un iedzert ko reibinošu.
Pie pārmērībām veidojas t. s. taukainā aknu slimība. Pēc statistikas datiem, Eiropā ceturtdaļai cilvēku ir ar alkoholu saistītā un ceturtdaļai – ar alkoholu nesaistītā taukaino aknu slimība, ko attiecīgi izraisa pārlieka ēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Tātad kopumā tā skar pusi Eiropas iedzīvotāju. Ne visiem, kam aknas ir aptaukojušās, process strauji virzās uz priekšu, bet daļai var attīstīties aknu ciroze. Jā, jā, arī tiem, kas nelieto alkoholu.
Aknu slimības bieži vien, īpaši sākuma stadijā, saimnieku netraucē, jo aknām ir lielas funkcionālās rezerves un nepieciešamības gadījumā notiek bojāto šūnu kompensācija. Līdz ar to lielākā daļa cilvēku aptaukošanos nejūt. Ja aptaukošanās ir liela, palielinās aknu izmērs, un tad cilvēks var just smaguma un pilnuma sajūtu paribē. Tā kā aknu saslimšanu sākumā cilvēks nejūt, rodas savlaicīgas diagnostikas problēmas. Nereti aknu kaites atklāj nejauši citu saslimšanu sakarā, kaut labā pašsajūta jau labu laiku bijusi mānīga.
Kādas ir aknu aptaukošanās diagnostikas iespējas?
Viens no pirmajiem izmeklējumiem, kas var uzrādīt aknu aptaukošanos, ir parastā ultrasonogrāfija. Tajā svarīgi ir divi rādījumi – aknu lielums un aknu ehogenitāte jeb blīvums. Ja aknās uzkrājušies tauki, tās kļūst blīvākas, un, skatoties ultrasonogrāfiski, tās ir gaišākas. Slimībai attīstoties, var paaugstināties ALAT, ASAT aktivitāte, holesterīna līmenis u. c. rādītāji.
Ir izjaukts vielmaiņas process, organisms vēlas to sakārtot, taču tas ir ļoti grūti izdarāms, jo lielā kaloriju slodze, mazkustīgs dzīvesveids u. c. uzspiež savus nosacījumus.
Veidojas t. s. Metabolais sindroms, kur aknas kā galvenā metabolā procesa bāze ieņem vadošo vietu. Tāpēc pieaugušam cilvēkam pēc 30–40 gadu vecuma reizi gadā vajadzētu noteikt ALAT,
ASAT aktivitāti, veikt ultrasonogrāfiju un, ja nepieciešams, vēl citus izmeklējumus.
Hepatoprotektori ir medikamenti, kas uzlabo aknu darbību un zināmā mērā pasargā tās no toksisko vielu iedarbības. Tas var būt gan alkohols, gan, piemēram, sadzīves ķīmija, par kuras ietekmi uz veselību mēs bieži vien nemaz neaizdomājamies. Atsevišķos gadījumos hepatoprotektorus var lietot profilaktiski, īpaši, ja cilvēks zina, ka uz viņa aknām iedarbosies, kas nevēlams. Bet lielākoties tos lieto aknu slimību gadījumos, vislabāko rezultātu tie sniedz slimību sākumstadijās. Taču ir ļoti svarīgi atcerēties – lai hepatoprotektori dotu rezultātus, jāievēro gan samērīga diēta, gan jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Hepatoprotektoru ir diezgan daudz, un katram no tiem ir vairāk vai mazāk izteikta sava pamatievirze, nianses. Tā, piemēram, Essentiale Forte N satur fosfolipīdus. Tie ietilpst visu šūnu membrānās. Tos lietojot, mēs stiprinām šūnu membrānas, to skaitā aknu šūnu. Tādā veidā aknas tiek pasargātas no kaitīgo faktoru ietekmes profilaktiski, kā arī tiek veicināti metabolisma procesi tajās, to skaitā samazinot aknu taukainību u. c. Praksē pastāv arī citi aknu darbību ietekmējoši medikamenti, tomēr, vai otru preparātu, būtu vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Izmantoti "Tauta un Veselība" materiāli.
