Elektronisko smēķēšanas ierīču ar aromātiem aizliegums praksē devis pretēju efektu iecerētajam
Kad 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas ieviesa aizliegumu tirgot elektroniskās smēķēšanas ierīces ar aromātiem un visus elektronisko cigarešu aromatizētos šķidrumus, izņemot ar tabakas garšu. Tas tika pasniegts kā rūpes par sabiedrības veselību un vēlme ierobežot nepilngadīgu personu iespējas iegādāties šos produktus. Rezultāts izrādījies ne tāds, kāds iecerēts.
Kā vēsta “la.lv”, nozares pārstāvji jau grozījumu izstrādes un pieņemšanas laikā uzsvēra, ka nav nepieciešams ieviest šāda veida ierobežojumus, jo, atbilstoši jau spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, nepilngadīgas personas nevar iegādāties šos produktus nedz ar, nedz bez aromatizētājiem. Tāpat tika norādīts, ka tas radīs tieši pretēju efektu, jo tieši šie produkti ar aromātiem ir visvairāk pieprasītais produkts, un šādu ierobežojumu ieviešana tikai nodrošinās ziedu laikus nelegālajam tirgum, tādējādi nevis uzlabojot, bet būtiski pasliktinot sabiedrības veselību. Arī Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji sūdzējušies par resursu trūkumu pilnvērtīgai kontrolei.
Grozījumi tika pieņemti tik un tā, un tie pamatīgi situši pa valsts kabatu. Kā liecina publiskotie dati par akcīzes nodokļa ieņēmumiem 2025. gada pirmajos trijos mēnešos, iztrūkums valsts budžetā ir vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Tikmēr tirgotāji norāda uz klientu pāreju uz nelegāli iegādātiem produktiem, kuriem nav ne kvalitātes kontroles, ne valsts uzraudzības. Līdz ar to kritumu piedzīvo arī pastarpinātie uz nozari attiecināmie citu veidu nodokļu ieņēmumi, kuri tādēļ nav gūti.
Turklāt pieejamie dati liecina par vērienīgu nelegālā tirgus uzplaukumu. Lai gan dati par visu šo periodu vēl nav pieejami, tomēr jau no esošajiem datiem par šā gada četriem mēnešiem salīdzinājumā ar 2024. gadu ir visstraujākais un apjomīgākais nelegālā tirgus pieaugums, proti, 2024. gadā nelegālā tirgus apjoms bija 31,4 %, bet 2025. gada pirmajos četros mēnešos tas sasniedza 42,4 % no kopējā patēriņa. Turklāt šie skaitļi ir ļoti optimistiski, patiesie skaitļi ir vēl lielāki, vēsta “la.lv”.
Šo grozījumu aizstāvji, toreizējais Saeimas komisijas vadītājs Andris Skride un veselības ministre Ilze Viņķele, uzsvēra aromātu piesaisti jauniešiem, nosaucot nikotīnu par “spēcīgu neirotoksīnu” un šķidrumus ar garšām par “bīstamu pievilinājumu”. Ilze Viņķele bija viena no iniciatīvas galvenajām virzītājām, grozījumu nepieciešamību pamatojot ar sabiedrības veselības interesēm, taču viņas paziņojumiem nebija pievienoti konkrēti dati par aromātu aizlieguma efektivitāti, pat ne provizoriski. Tikmēr Saeimas komisijā īpaši aktīva bija Līga Kozlovska un Inga Bērziņa, kura likumprojekta pieņemšanas brīdī vadīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Viņa vairākkārt uzsvēra likuma “profilaktisko” vērtību: “Nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par bērnu veselību.”
Kā mēs tagad – pēc sešiem mēnešiem – redzam, šo cilvēku skaļie paziņojumi, kam nebija klāt neviena datu izpēte, kā arī nozares pārstāvju neņemšana vērā, ir novedusi pie pretēja efekta tam, ko viņi paši sludināja, norāda “la.lv”. Ir uzplaucis nelegālais tirgus, kā rezultātā jauniešiem šie produkti ir kļuvuši pieejamāki kā nekad iepriekš, turklāt tie ir produkti ar neskaidru izcelsmi un saturu, kas it nemaz neveicina sabiedrības veselību.
