Sagatavo savu bērnu skolai ar redzes skrīningu

Skrīnings ir vairāku ātru redzes pārbaudes testu apkopojums, kas ļauj novērtēt redzi, tās atbilstību normām. Skrīningā novērtē redzes kvalitāti tālumā un tuvumā, acs pielāgošanos jeb akomodāciju, abu acu kopredzi un arī krāsu redzi.

Tāpat bērnu redzes skrīnings daudzos gadījumos ģimenei sniedz iespēju laikus konstatēt, ka dažas iezīmes bērna uzvedībā, iespējams, ir saistītas ar redzes grūtībām, kuras risinot, var savlaicīgi uzlabot pasaules izzināšanas un mācīšanās procesu.

Kāpēc būtu ieteicams veikt redzes skrīningu bērnam?

Redzes skrīnings ir testu kopums, ko veic, lai pārbaudītu redzes atbilstību normas vērtībām. To veic pirms skolas ar mērķi novērtēt, vai bērna redzes sistēma ir gatava mācību procesam – lielākai tuvuma slodzei un ir atbilstoša tāluma redzei. No pilnās redzes pārbaudes atšķirība ir tāda, ka skrīningā neizraksta brilles, ja pamana kādas redzes novirzes. Skrīningā pasaka, vai viss ir labi vai arī vajag veikt papildus padziļinātu pārbaudi. Ļoti svarīgi ir noteikt vai abas acis redz vienādi – tas, ko ikdienā bērni un arī pieaugušie ne vienmēr piefiksē. Skrīningā tiek skatīta gan viena, gan otra acs, gan abas kopā, tiek novērtēta abu acu kopredze tālumā, kā abas acis spēj kopā redzēt.

Kāda ir nozīme bērnu redzes skrīninga kampaņai “Gatavs skolai”?

Pirmsskolas laiks un gatavošanās skolai vecākiem prasa lielus resursus, un tādas lietas kā redzes pārbaude mēdz piemirsties. OptiO optika ir izveidojusi redzes skrīninga kampaņu, ņemot vērā, ka bērni mājās aktīvi lieto digitālās ierīces un visu veidu ekrānus, un tā ir liela tuvuma slodze acīm. Tāpat svarīgi ir saprast, vai redzes sistēma bērnam ir attīstījusies pareizi. Ja bērnam redzes uztvere nebūs pareiza, tad viņš netiks galā ar vienkāršiem uzdevumiem, un var rasties mācību grūtības. Kampaņas mērķis ir izglītot vecākus un sabiedrību kopumā par redzes veselību un pārbaužu svarīgumu.

Kāds ir ieteicamais bērna vecums skrīninga veikšanai?

Pirmās valsts noteiktās obligātās pārbaudes, kuras veic oftalmologs, bērniem ir viena, divu un trīs gadu vecumā. Taču pirms skolas gaitu uzsākšanas, sešu/septiņu gadu vecumā ir jāveic redzes pārbaude, kuru var veikt arī optometrists. Veicot redzes skrīningu OptiO optikās, tiek izniegts izraksts par redzes stāvokli, kuru var nodot ģimenes ārstam. Ja ģimenes ārstam rodas kādas aizdomas par redzes veselības stāvokli, tad viņš var nosūtīt pie speciālista uz padziļināto pārbaudi. Pārējos vecumos skolēni, jaunieši un pieaugušie jau vērtē pārbaužu vajadzību pēc sūdzībām.

Bērnu redzes stāvokļa izmaiņas un tendences pēdējos gados

Augot bērnam, mainās arī viņa redzes sistēma, un ir svarīgi pamanīt izmaiņas laikus. OptiO optometristi ir novērojuši, ka jo vecāks ir bērns, jo lielāka ir iespēja, ka bērns sliktāk redz tālumā. Pērn redzes skrīningu rezultāti parādīja, ka ap 20–24% bērnu ir grūtības veikt tuvuma darbus, piemēram, zīmēt vai lasīt.

Jau šajā vecumā daļai bērnu nepieciešama padziļināta redzes pārbaude – vieniem varētu būt nepieciešami specifiski acu vingrinājumi, citiem – brilles. Nereti redzes traucējumus var pamanīt pēc tā, ka bērns miedz acis, skatoties tālumā – tas ir signāls, kam vecākiem jāpievērš uzmanība.

Īpaši jāuzmanās tiem vecākiem, kuri paši valkā brilles tālumam, jo pastāv ģenētiska nosliece uz tuvredzību. Bērniem ar šādu pārmantojamības iespēju  redzi ieteicams pārbaudīt biežāk.

Ļoti būtiski ir viedierīču lietošanas laika ierobežojumi. Sešgadīgiem bērniem nav ieteicams izmantot viedierīces ilgāk par divām stundām dienā, un ļoti būtiski ir atcerēties par pauzēm. Pēc katrām 20 minūtēm ekrānā, ieteicams 20 sekundes palūkoties tālumā, lai ļautu acīm atpūsties. Bez šādiem ieradumiem redze pielāgojas tuvumam, un ilgtermiņā tas var novest pie nepieciešamības pēc brillēm.

Redzes pārbaude bērnībā ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā savlaicīgi novērst iespējamas problēmas nākotnē.

Ko vecāki var darīt, lai pasargātu bērna redzi?

Viens no būtiskākajiem faktoriem bērna redzes veselībai ir dabīgā dienas gaisma. Bērniem ikdienā nepieciešams uzturēties ārā vismaz 2 stundas, jo āra gaismas spektrs ir īpaši nozīmīgs redzes attīstībai. Taču tas nenozīmē sēdēt parkā ar telefonu rokās – ekrāniem būtu jāpaliek tikai saziņai, kamēr bērns aktīvi pavada laiku svaigā gaisā. Pēc laika, kas pavadīts pie ekrāna, ideālā gadījumā bērnam būtu jābūt divreiz ilgāk svaigā gaisā, lai kompensētu redzei radīto slodzi.

Svarīgs ir arī attālums līdz ekrānam vai grāmatai – tam nevajadzētu būt tuvākam par 30 cm. Ja bērns izmanto planšeti vai telefonu, labāk to darīt sēdus pozīcijā pie galda, nevis guļus vai uz sāna, jo tas var negatīvi ietekmēt redzes sistēmas darbību. Tāpat – jo lielāks ekrāns, jo labāk, tāpēc, ja iespējams, bērna iecienītos video vai multfilmas labāk skatīties datorā, nevis telefonā, un ekrānu vēlams novietot izstieptas rokas attālumā.

Vecākiem ieteicams vērot bērna uzvedību, lai laikus pamanītu iespējamās redzes problēmas. Ja bērns bāž galvu tuvāk grāmatai, miedz acis skatoties tālumā vai bieži berzē acis, tie var būt signāli, ka redze nav pilnībā kārtībā. Turklāt bērni paši bieži vien nesaprot, ka redz sliktāk, jo viņiem nav salīdzinājuma ar “labu redzi”.

Tāpēc regulāras redzes pārbaudes ir ļoti būtiskas – ne tikai sūdzību gadījumos, bet arī profilaktiski, lai savlaicīgi atklātu un novērstu iespējamos traucējumus.