Diskomforts krūtīs var liecināt par kuņģa vēzi

Vēzis kļūst arvien jaunāks, un tas ir satraucošs signāls gan ārstiem, gan arī sabiedrībai kopumā, atzīst “Dr. Federa Vācijas–Latvijas kardioloģijas centra” gastroenteroloģe Zane Straume. Lai šo problēmu risinātu, būtiski ir laikus vērsties pie ārsta, pat ja simptomi šķiet nenozīmīgi vai pārejoši. Īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajiem sarkanā karoga simptomiem – nevēlamam svara zudumam, asinīm vēdera izejā, noturīgām sāpēm, dzeltei vai pēkšņām pārmaiņām gremošanas sistēmas darbībā. Izšķirīga nozīme ir arī profilaktiskiem izmeklējumiem – jo agrāk audzējs tiek atklāts, jo lielākas izredzes uz pilnīgu atveseļošanos, atgādina Zane Straume. 

Cik vecs bija jaunākais pacients, kuram esat diagnosticējusi kuņģa un zarnu trakta vēzi?

Prātā nāk divi gadījumi. Pagājušā gada beigās pie manis vērsās jauna sieviete, divu bērnu māmiņa, kurai bija nedaudz pāri trīsdesmit. Jau pēc pirmā bērna piedzimšanas viņa izjuta diskomfortu aiz krūšu kaula un nespēja uzņemt svaru. Ģimenes ārsts šos simptomus saistīja ar neseno grūtniecību, tāpēc nekādi papildu izmeklējumi netika veikti. Drīz jaunā sieviete dzemdēja otru bērnu, un pēc tam diskomforts kļuva vēl spēcīgāks, bet svara zudums lielāks. Tādas sūdzības viņai bija apmēram gadu, taču uz konsultāciju pie gastroenterologa sieviete netika sūtīta. Viņai netika izrakstīti arī nekādi medikamenti, jo jaunā māmiņa baroja bērnu ar krūti. Kad sieviete beidzot nonāca pie manis, tika atklāts kuņģa audzējs, un prognozes nebija labas. Tika plānota ķīmijterapija, izredzes uz pilnīgu atveseļošanos nebija lielas. 

Otrs gadījums, kad audzējs tika diagnosticēts gados jaunam cilvēkam, savā ziņā bija līdzīgs, jo arī šis pacients – vīrietis, kuram vēl nebija 40 gadu, –speciālistu palīdzību saņēma novēloti. Apmēram pusgadu viņš izjuta diskomfortu vēdera lejasdaļā, tāpēc nolēma vērsties pie ārsta kādas slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Viņu apskatīja rezidents un konstatēja iekaisumu, taču šī diagnoze nebija precīza. Tā kā sāpes nemitējās, vīrietis meklēja citus speciālistus. Nnonākot pie mums, viņam tika diagnosticēts audzējs. Šis gan bija viens no tiem gadījumiem, kad audzēju izdevās veiksmīgi izoperēt, taču tādu nav daudz. 

Cik bieži jūs saskaraties ar diagnozi – audzējs?

Es strādāju vairākās klīnikās dažādās pilsētās, un bija periods, kad zarnu vēzi diagnosticēju vismaz vienu divas reizes nedēļā. Kopskaitā sešu mēnešu laikā manu pacientu vidū bija apmēram 12–15 pirmreizējo vēža gadījumu, ko konstatēju kolonoskopijas laikā. Iepriekšminētais vīrietis bija vienīgais, kuram audzēju izdevās izoperēt, pārējie gadījumi nebija tik veiksmīgi. Šī skumjā statistika jau atkal parāda to, cik svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta. Ja pacientam ir sūdzības, vēl jo vairāk – sarkanā karoga simptomi, speciālista palīdzība būtu jāmeklē nekavējoties. Mēs varam konstatēt gan vizuālas izmaiņas, gan veikt nepieciešamās analīzes un biopsiju. Vizīte pie gastroenterologa nebūtu jāatliek. 

Kādi ir biežāk sastopamie sarkanā karoga simptomi gastroenteroloģijā?

Viens no visizplatītākajiem sarkanā karoga simptomiem ir noturīgas sāpes vai diskomforts vēderā, kā arī krūtīs. Nereti novērojams arī nevēlams un straujš svara zudums, asinis vēdera izejā, dzelte, norīšanas traucējumi, anēmija vai pastāvīgas pārmaiņas vēdera izejā. Ja parādās kāds no šiem simptomiem, ir svarīgi nekavējoties doties pie ārsta. Lai gan šie simptomi ne vienmēr nozīmē audzēju, tie prasa rūpīgu diagnostiku. Kuņģis ir liels, muskuļots orgāns, kas ilgu laiku spēj kompensēt izmaiņas bez izteiktiem simptomiem, tāpēc kuņģa vēzis bieži tiek atklāts vēlīnā stadijā vai sākotnēji tiek saistīts ar citām saslimšanām. Manā praksē bija gadījums, kad vīrietis sūdzējās par sāpēm aiz krūšu kaula. Viņam bija plānota perkutānā koronārā intervence, ko izmanto sirds asinsvadu atvēršanai, taču pirms tās bija nepieciešams veikt gastroskopiju. Procedūras laikā kuņģī atklājām asiņainas čūlas, un vīrietis nekavējoties tika nosūtīts uz slimnīcu. 

Cik nopietns simptoms ir asinis vēdera izejā?

Tas ir nopietns signāls, ko nedrīkst ignorēt. Pat ja šāda parādība tiek novērota tikai vienu reizi, tas ir pietiekams iemesls, lai dotos pie ārsta. Un nav svarīgi, vai vispirms pacients vēršas pie ģimenes ārsta, gastroenterologa vai proktologa, jo jebkurš speciālists spēs izvērtēt situācijas nopietnību un vajadzības gadījumā nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. 

Pavisam nesen saskāros ar gadījumu, kad kungs gados pirms gada bija pamanījis asinis vēdera izejā, taču, tā kā šis simptoms vairs neatkārtojās, pie ārsta nevērsās. Pēc gada, veicot izmeklējumu, viņam tika atklāts taisnās zarnas audzējs. Šis piemērs skaidri parāda, cik svarīga ir ātra reakcija uz simptomu izmeklēšanu, jo asinis vēdera izejā var nozīmēt ļoti daudz ko. Iespējams, tie ir asiņojoši polipi, hemoroīdi vai anālā kanāla plīsums, bet tikpat labi asinis var norādīt arī uz audzēju. 

Vai ir normāli, ka 65 gadu vecumā nekad nav veikta kolonoskopija?

Īsā atbilde ir – nē, tas nav normāli. Darbojoties dažādās klīnikās un pilsētās, arvien skaidrāk novēroju divas krasas galējības zarnu slimību diagnostikā. Pirmā – pārmērīga piesardzība, kad uz izmeklējumiem tiek sūtīti ļoti jauni pacienti, kuriem nav ne sarkanā karoga simptomu, ne ģimenes anamnēzes, ne citu būtisku riska faktoru. Šie pacienti pie gastroenterologa bieži ierodas nesagatavoti. Daudziem neviens nav pat izskaidrojis, ka nepieciešams palielināt uzņemtā šķidruma un šķiedrvielu daudzumu, jo nereti šādi gadījumi ir saistīti ar hemoroīdiem, anālā kanāla plaisām vai aizcietējumiem jeb diagnozēm, ko var ārstēt ar elementārām dzīvesveida izmaiņām. Otra galējība ir cilvēki vecumā virs 50, 60 vai pat 90 gadiem, kuriem nekad iepriekš nav veikta kolonoskopija, neraugoties uz to, ka simptomi bijuši jau ilgstoši. Šādos gadījumos bieži nākas uzdot jautājumu – kur mēs bijām agrāk? Kāda ir bijusi komunikācija starp ģimenes ārstu un pacientu? Tas ir jautājums, par ko jādomā arī valstiskā līmenī. 

Kāpēc būtu nepieciešams uzlabot pacientu un ģimenes ārstu attiecības?

Lai zarnu izmeklējumi, īpaši slēpto asiņu testi un kolonoskopija, būtu efektīvi, pacientam pie gastroenterologa ir jāierodas pienācīgi sagatavotam. Šajā gadījumā ļoti liela loma ir ģimenes ārsta komunikācijai ar pacientu. Diemžēl praksē bieži redzams, ka pacienti ierodas uz izmeklējumu, nesaprotot, kā tam jāsagatavojas. Viņi nav informēti par zarnu attīrīšanas nepieciešamību, nav ievērojuši diētu, kas var ietekmēt testa rezultātu, un nav saņēmuši skaidrojumus par uztura un dzīvesveida nozīmi gremošanas sistēmas veselībā. Īsāk sakot, ģimenes ārstam ir svarīgi ne tikai nosūtīt pacientu pie atbilstošā speciālista, bet arī izskaidrot, kā sagatavoties izmeklējumam. Būtiski ir atrast arī sev piemērotu ārstu, kuram pacients var pilnībā uzticēties. 

“Dr. Federa Vācijas–Latvijas kardioloģijas centrā” darbojas izcila vadošo gastroenterologu komanda, kas var veikt arī augsta riska endoskopijas, kardiopulmonālu monitorēšanu un citus izmeklējumus. Jo agrāk audzējs tiek atklāts, jo lielākas izredzes uz pilnīgu atveseļošanos, tāpēc no ārstiem nevajadzētu baidīties. Vēža ārstēšanā laiks bieži vien ir izšķirīgais faktors. Agrīnā stadijā audzēji bieži vien ir nelieli, lokalizēti un ārstējami ar mazāk invazīvām metodēm, nereti pat bez nepieciešamības pēc ķīmijterapijas vai plašām operācijām. Savukārt novēlota diagnostika var nozīmēt ilgāku un sarežģītāku ārstēšanu, zemākas izredzes uz izveseļošanos, lielāku emocionālo un fizisko slodzi.