Māte tuvu klīniskajai nāvei, bet viņas dēls pārdzēries traucē mediķiem glābt

Izsauktos mediķus sagaida ar agresiju

Tumšā 2022. gada oktobra vakarā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde saņēma izsaukumu uz nomaļu lauku sētu. Mediķi nevarēja iedomāties, kas viņus gaida – būs jāslēpjas no uzbrucēja un pēc tam jācīnās par sadurtā šofera dzīvību.

Par agresiju pret NMPD brigādēm un veidiem, kā pasargāt savus darbiniekus, Kas Jauns Avīzei stāsta dienesta direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos, ārste Māra Dīriņa un Brigāžu atbalsta centra Krasts vadītājs Rafaels Ciekurs.

Katru diennakti trīs incidenti

Ir bijuši gadījumi, kad NMPD mediķi dabūjuši ar ķeblīti pa galvu, uz viņiem rīdīti suņi, draudēts ar nažiem un ieročiem, pat turēts šaujamierocis pie deniņiem, uzbrukts ar dakšām, pacients sakodis dakteri, solīts nogalināt, mediķi saņemti gūstā.

Pacientu vai viņu tuvinieku lamāšanās, kliegšana uz mediķiem, iedunkāšana un grūstīšana notiek vēl daudz biežāk. “Katru diennakti vismaz trīs gadījumos izsaukuma kartē ir veikta atzīme par agresīvu pacientu,” atklāj Māra Dīriņa. “Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzos gadījumos konfliktus mediķiem izdodas apslāpēt sarunu ceļā.”

Dienestā apkopoti smagākie gadījumi, kad agresijas dēļ bijušas nopietnas sekas, gūtas smagas un pat dzīvībai bīstamas traumas ar sekojošu darba nespēju pat līdz invaliditātei. 2022. gadā fiksēti desmit šādi gadījumi, 2023. gadā bijuši 20.

“Psihoemocionālā noturība un prasme novērst konfliktus, strādājot NMPD, vajadzīga milzīga,” skaidro Dīriņa. Saskarsme ar jebkāda veida agresiju – mutisku vai fizisku – jebkurā gadījumā atstāj paliekošas sekas. Trauksme, bailes, izdegšana, un rezultātā mediķis pamet šo dienestu, lai atrastu mierīgāku darbu. Reizēm nepieciešams darbs ar psihologu, lai mediķis varētu atgriezties ierindā.

Paredzēt neko nevar

“Dienestā visi zina, ka katrs izsaukums ir kā izaicinājums un īsto situāciju redz, tikai ierodoties,” uzsver Dīriņa. Katru diennakti visā valstī ir ap 850 izsaukumu, un, piemēram, viena ambulances komanda Rīgā dodas pat uz 21 izsaukumu.

“No paša rīta izsaukumā nācies konstatēt bērna nāvi, maiņas vidū ierasties uz smagu avāriju ar daudziem cietušajiem un mirušajiem, tad vēl daudz izsaukumu, un pulksten astoņos vakarā brigādei pēc sākotnējās informācijas šķita, ka dodas uz mierīgu izsaukums. Diemžēl tajā nācās piedzīvot smagu agresiju,” saka Rafaels Ciekurs.

Mediķis atceras dažus paša piedzīvotus gadījumus: “Ierodamies izsaukumā pie sirmas kundzes. Brigādi izsaucis mazdēls, esot krietnā alkohola reibumā. Viņš dzēris, un tad radusies ideja parūpēties par radinieci un nogādāt viņu slimnīcā.”

Vecmāmiņai nav nekādu sūdzību, kuru dēļ būtu nepieciešama neatliekama palīdzība, nemaz nav gribējusi, ka sauc mediķus, viņa apzinīgi lieto zāles savām hroniskajām kaitēm un jūtas normāli.

“Mēs veco kundzi rūpīgi izmeklējam, neatrodam nevienu iemeslu šobrīd viņu vest uz slimnīcu. Vēl pārrunājam par zālēm, ko viņa lieto. Varētu mierīgu sirdi doties projām, bet jaunajam vīrietim ir ideja, ka tieši tagad ome jāved uz slimnīcu. Viņa reibuma pakāpē jūra ir līdz ceļiem – aizstājas priekšā ārdurvīm un nelaiž brigādi ārā. Izraisās asa vārdu pārmaiņa. Labākai argumentācijai vīrietis paņem ieroci un pavērš pret brigādes mediķiem,” turpina Ciekurs.

NMPD ir priekšraksti, ka jāizvairās no jebkāda konflikta un jādodas prom, ja tas apdraud palīdzības sniedzējus. “Mēs ievērojam standartu – strādājam tikai drošā vidē. Tomēr pašu spēkiem šoreiz pamest izsaukuma vietu nav iespējams. Šādās reizēs mediķiem drošu vidi palīdz nodrošināt policija,” saka Ciekurs. Rācijās ir SOS poga, kuru piespiežot var ziņot par draudiem, tomēr policisti vēl ir jāgaida, kamēr atbrauc, un tikmēr var notikt jebkas…

Dēls traucē glābt māti

Nav retums, ka palīdzību sniegt traucē tuvinieki. “Man izsaukumā ir bijusi paciente ar smagu sirds patoloģiju. Ir trīs naktī, un dēls alkohola apreibumā bezsakarīgi runā. Lūdzu viņu iziet no telpas, jo situācija ir ļoti sarežģīta – redzu, ka kurā katrā mirklī pacientei var iestāties klīniskā nāve, bet viņas dēls traucē sievieti glābt,” atceras Ciekurs.

Dēls traucēja tik ļoti, ka nācās slimnieci nogādāt uz NMPD auto, lai varētu viņai palīdzēt. Stumjot nestuves mašīnā, pacientei iestājās klīniskā nāve, un Ciekurs uzsāka atdzīvināšanu, kas bija veiksmīga, un sievieti paguva dzīvu aizvest uz slimnīcu.

Tikmēr radiniece uz slimnīcu ar mašīnu atveda piedzērušo dēlu. “Viņš arī slimnīcā bija bravūrīgs un gāja iekšā intensīvās terapijas klīnikas telpās, kur nedrīkst. Aicinājām nomierināties, skaidrojām, ka nupat viņa māte pārcietusi klīnisko nāvi, ir atdzīvināta un nevajag traucēt mediķiem veikt savu darbu,” atceras Ciekurs.

Sievietei veica sarežģītu sirds operāciju, un viņa atveseļojās. Liktenīgajā naktī viņa balansēja uz dzīvības un nāves robežas, kur kritiskākais faktors bija viņas dēla neadekvātā uzvedība.

Uzbrukumi var būt visur

Kas ir vietas, kur mediķi visvairāk riskē saņemt agresiju? Diemžēl to nevar paredzēt, tas var notikt gan lauku viensētā, gan pilsētas dzīvoklī. Ir pieredzēts, ka Pierīgas privātmāju ciematā durvis atver šķietami inteliģenta un pirmajā mirklī sakarīga sieviete, bet jau pēc neilga laika brigāde no viņas piedzīvo sprādzienu.

Par iespējamu uzbrukumu liecina pacientu vai viņu tuvinieku uzbudinājums, kas rodas dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk uzbrūk cilvēki alkohola vai narkotiku reibumā. Bieži alkohola lietošanas dēļ parādās disforisks, bez ārēja iemesla īgns, dusmīgs un kašķīgs noskaņojums. “Kad alkoholiķim vai narkomānam esam iztraucējuši viņa reibuma radīto labsajūtu, par to saņemam agresiju,” novērojis Ciekurs.

Ir gadījumi, kad pacients pilnībā zaudē saikni ar realitāti un dzīvo murgos akūtas psihozes dēļ. Reizēm slimniekam šķiet, ka apkārtējie ir briesmoņi, ar kuriem jācīnās uz dzīvību un nāvi, un tad gadās ciest mediķiem. Tomēr palīdzību psihiatriskiem pacientiem NMPD uzskata par daļu no sava darba un saprot, ka šajos gadījumos uzbrukumi ir slimības izpausme. Uzbrukt var arī veci cilvēki, kuri sirgst ar demenci.

Diezgan bieži agresija izlaužas stresa pārņemtajiem – viņi sakrājuši ikdienā trauksmi, neizpaustas dusmas un uzbrukumos mediķiem iztukšo savas emocijas. Piedevām bravūru un visatļautību veicina tas, ka pacienti atrodas savā privātajā teritorijā.

Kā darbiniekus sargā šobrīd

Līdz šim NMPD savas brigādes no bīstamiem izsaukumiem sargāja, izmantojot SOS pogu rācijām, novērošanas kameras mašīnās, apmācot darbiniekus, kā kontaktēties ar agresīviem cilvēkiem, un sniedzot psiholoģisku atbalstu pēc piedzīvotas agresijas.

Lielākoties novērošanas kameras agresīvos pacientus un tuviniekus disciplinē, kaut arī mēdz būt tādi, kas dzīvo "savā kosmosā" un nereaģē ne uz ko. Tomēr kameras ir tikai operatīvajā transportlīdzeklī, bet palīdzība cietušajiem tiek sniegta ārpus tā. Kad atbrauc policija, pat par nopietniem draudiem nogalināt sūdzēties ir maza jēga, ja uzbrucēji to noliedz. Iznāk vārds pret vārdu, un mediķiem pietrūkst pierādījumu. To var atrisināt ķermeņa kamera, kas ieraksta notikušo.

Šofera saduršana 2022. gada oktobrī NMPD bija pēdējais piliens, un dienests sāka aktīvi pētīt, kā vēl var sargāt mediķus. Šādi uzbrukumi ir problēma visā pasaulē, pirms gada Lietuvā kādā izsaukumā mediķi pat noslepkavoja.

Londonas paramediķi atzinuši, ka ķermeņa kameru lietošana daudzus attur no agresijas. Latvijas pasta darbinieki, dodoties piegādāt sūtījumus, nēsā līdzi asaru gāzes baloniņus.

Saeimā atbalsta

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Ieroču aprites likumā un Ārstniecības likumā, kas ļautu NMPD darbiniekiem pašaizsardzības nolūkos nodrošināt gāzes baloniņus un ķermeņa kameras.

Pēc kopīgām apspriedēm lemts, ka piemērotākais aizsarglīdzeklis būtu gelveida sprejs uz piparu gāzes bāzes, kas nav aerosols un plaši neizsmidzinās.

Gāzes baloniņus nepieciešams ne tikai iegādāties, bet arī apmācīt personālu ar tiem rīkoties un izstrādāt noteikumus to lietošanai. “Jau tagad ir skaidrs, ka gāzes baloniņi būs lietojami tikai galējas nepieciešamības situācijās, kad jāglābj sava veselība vai dzīvība. Tāpat arī skaidrs, ka šie baloniņi nestāvēs bez uzskaites brīvi paņemami kā vienreizējie cimdi,” teic Ciekurs.

Ieraksts kalpos pierādījumam

Ķermeņa kameras paredzēts ieslēgt tikai noteiktās situācijās, padomāts arī par konfidencialitāti. Ja arī kamera būs ieslēgta, ieraksti dzēsīsies pēc 24 stundām. Ja mediķi tomēr piedzīvos uzbrukumu, ieraksts tiks izmantots kā pierādījums.

Ieslēgta kamera riskantās situācijās tiks izmantota asistējošai novērošanai, lai labāk varētu sekot notiekošajam un palīdzēt kolēģiem arī situācijās, ja brigāde nevar nodot ziņu par to, ka nepieciešama palīdzība.

Pirms ieviest videokameras pie brigāžu darbinieku formastērpiem, NMPD veiks novērtējumu un saskaņošanu ar Datu valsts inspekciju. Kameras darbosies tiešsaistē, un tām jābūt tādām, kas arī dziļā mežā vai attālā viensētā labi savienojas ar internetu. Patlaban NMPD iesniedzis Veselības ministrijā priekšlikumus nepieciešamajam finansējumam.