No saldumu ierobežošanas līdz deguna urbināšanas pārtraukšanai: ko eiropieši apņemas Jaunajā gadā?
Jaunais gads tradicionāli tiek uztverts kā jauns sākums, kad cilvēki apņemas uzlabot savu dzīvi, piemēram, vairāk sportot, atteikties no neveselīgiem ieradumiem vai pievērsties garīgajai veselībai. Pētījumu aģentūras "Norstat" veiktais "Eiropas pulsa aptaujas" pētījums atklāj, ka Latvijā šādas Jaungada apņemšanās ir katram piektajam iedzīvotājam (22%), un lielākā daļa no tām ir saistītas ar veselīgāku dzīvesveidu.
Mazkustīgums kļūst par globālu veselības problēmu, un 40% eiropiešu, kuriem ir Jaungada apņemšanās, plāno nākamgad vairāk kustēties. Latvijā to apņemas 38% iedzīvotāju, īpaši jaunieši (52%) un seniori (50%). Starp aktīvākajiem ir Austrijas iedzīvotāji (53%), bet Francijā šī vēlme ir aktuāla tikai 29%.
Cīņa ar aptaukošanos un neveselīgiem ēšanas paradumiem ir aktuāla daudzviet Eiropā. Svara zaudēšana (32%) un veselīgāka ēšana (29%) ir starp populārākajām apņemšanām. Latvijā 20% iedzīvotāju apņemas samazināt svaru, bet tikai 7% - ierobežot saldumu patēriņu.
Dzīve šodienai un pozitīva domāšana ir būtiski garīgās veselības aspekti. Eiropā 27% apņemas dzīvot vairāk "šeit un tagad", un 25% vēlas kļūt pozitīvāki. Latvijā šie rādītāji ir attiecīgi 30% un 22%, īpaši senioru un vidējās paaudzes vidū.
Eiropas iedzīvotāji izvirza arī neparastas apņemšanās: Dānijā populāra ir sociālo mediju lietošanas ierobežošana (17%), Francijā - smēķēšanas atmešana (18%), bet Lielbritānijā - nagu graušanas (8%) un deguna urbināšanas (7%) pārtraukšana.
Pētījums, kas aptver 15 Eiropas valstis, rāda, ka, neskatoties uz mūsu atšķirībām, mērķis dzīvot labāk un veselīgāk vieno mūs visus.
