Mandeles nevajag izraut! Kā tās ietekmē tavu imūnsistēmu?
foto: Shutterstock
Esi vesels

Mandeles nevajag izraut! Kā tās ietekmē tavu imūnsistēmu?

Braiens Habards

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Pētnieki no Širazas Medicīnas zinātņu universitātes Irānā uzskata, ka aukslēju mandeles piedalās imūnsistēmas darbībā. Mandelēm varētu būt tik nozīmīga loma, ka to varētu izmantot drošu, iekšķīgi lietojamu vakcīnu izstrādē. 

Medicīnā vienmēr ir uzskatīts, ka mandeles nav dzīvībai svarīgas. Jā, tās var aizturēt vīrusus un baktērijas, lai tie nenokļūst mūsu gremošanas sistēmā, taču bērni bez mandelēm varētu mierīgi iztikt, īpaši, ja viņiem pastāvīgi sāp kakls. Un pagājušā gadsimta pirmajā pusē tieši tā arī medicīnā darīja – atbrīvojās no mandelēm.

Mūsdienās ārsti saprot, ka mandeles ne tikai bloķē patogēnus, tām ir nozīme arī imūnsistēmas atbildes reakcijās. Bet šī loma ir vēl daudz būtiskāka, un mandeļu nozīmes izpratne paver ceļu drošāku vakcīnu izstrādei.

Mandeļu izņemšanas trakums plosījās aptuveni 50 gadus. Tā kulminācijā  ASV katru gadu slimnīcās tika veikts aptuveni 1,4 miljoni tonsilektomiju, Apvienotajā Karalistē – aptuveni 80 tūkstoši operāciju.

Tikai pagājušā gadsimta 70. gados tonsilektomijas un adenotomijas (aizdegunes mandeļu ķirurģiska izņemšana) trakums mazliet pierima, jo šīs operācijas tika kritizētas kā bīstama aizraušanās, modes lieta. Procedūras atbalstītāji gan norādīja, ka mandeles, precīzāk, aukslēju mandeles, ko tonsilektomijā ķirurģiski izņem, un adenoīdi, aizdegunes mandeles, pēc pubertātes sāk sarukt. Tātad tiem nav būtiskas nozīmes.

Tas notiek joprojām

To vairs nedara tik bieži, bet tonsilektomija joprojām ir visvairāk izplatītā bērniem veiktā ķirurģiskā procedūra. Apvienotās Karalistes slimnīcās katru gadu izpilda aptuveni 37 000 operāciju, bet ASV – ap 530 000 operāciju. Tonsilīts un gada laikā vairākas reizes iekaisis un sāpošs kakls mēdz būt biežākie iemesli, kāpēc mandeles tiek ķirurģiski izņemtas, lai gan beidzamajā laikā izplatīts iemesls ir arī elpošana caur muti un obstruktīva miega apnoja. Taču operācijai ir grūti rast zinātnisku pamatojumu – tikai četras no 1000 procedūram varētu atbilst pierādījumos balstītiem kritērijiem, kāpēc tā būtu jāveic. Septiņiem no astoņiem bērniem, kam izdara šo operāciju, pēc tās nav uzlabojuma, kas nozīmē, ka viņu sāpošais kakls un apnoja nepāriet arī pēc tam, kad mandeles ir ķirurģiski izņemtas. Vairāki pētījumi liecina, ka ieguvumi ir nelieli un īslaicīgi. Un tā nebūt nav vienkārša operācija, kas paliek bez sekām. Gandrīz trīs procenti bērnu 30 dienu laikā pēc tonsilektomijas atkārtoti nonāk slimnīcā, 12 % gadījumu pēc operācijas ir asiņošana. Nedaudzi bērni ir pat miruši pēc tam, kad viņu mandeles ir ķirurģiski izņemtas.

Gaidāmas infekcijas

Kas notiek ar bērnu pēc šīm pirmajām 30 pēcoperācijas dienām? Vai viņu veselība mainās mēnešus vai varbūt gadus pēc tonsilektomijas? Neviens to īsti nav pārbaudījis, jo neviens nav uzskatījis, ka  mandeles ir svarīgas vispārējai veselībai. Kad beidzot to sāka pārbaudīt, pētnieki bija šokā par to, ko atklāja.

Starptautiska zinātnieku komanda pētīja aptuveni 60 400 dāņu veselību, kuri bija 30 gadu veci un kuriem deviņu gadu vecumā, laikā no 1979. līdz 1999. gadam, bija veikta tonsilektomija, adenotomija vai adenotonsilektomija (kad izņemtas gan aukslēju, gan aizdegunes mandeles). Pētnieki atklāja, ka šiem cilvēkiem vēlāk dzīvē bija daudz lielāks risks saslimt ar alerģiskām, elpceļu un infekciju slimībām.

Tie, kam bija izņemtas mandeles vai adenoīdi, bija par aptuveni 50 % lielāks astmas, gripas vai pneimonijas risks nekā cilvēkiem, kam operācija nebija veikta. 

Adenoīdu izoperēšana dubultoja hroniskas obstruktīvas plaušu slimības draudus, augšējo elpceļu slimību risku un iespēju saslimt ar konjunktivītu. Bet tiem, kam bija izņemtas gan mandeles, gan adenoīdi, gandrīz piecas reizes palielinājās iespēja, ka viņiem būs vidusauss iekaisums un sinusīts. Kopumā cilvēks, kam bērnībā veikta adenotonsilektomija, ir mazāk aizsargāts pret aptuveni 28 dažādām slimībām.

Kāpēc tā? Pētnieki saka, ka aizdegunes mandeles un aukslēju madeles ir stratēģiski novietotas degunā un rīklē izkārtojumā, kas zināms kā Valdeijera gredzens. Tas darbojas kā pirmās līnijas aizsardzība, atpazīstot patogēnus – vīrusus un baktērijas, kuri nokļūst degunā vai mutē – un ierosinot imūno atbildes reakciju, lai tos  izvadītu no organisma.

Nozīmīga sistēmas daļa

Pētnieki no Širazas Medicīnas zinātņu universitātes Irānā (Shiraz University of Medical Sciences) domā, ka aukslēju mandeles ir imūnsistēmas dalībnieces, un tonsilektomija var radīt imūnsistēmas traucējumus. Tādējādi mandelēm varētu būt “aizsargājoša loma, un tās ir ļoti nozīmīgas imūnsistēmas darbībā”.

Mandelēm patiešām ir nozīmīga loma, turklāt vēl lielāka, nekā domāja Irānas zinātnieki. Amerikāņu epidemiologs Brūss Liptons (Bruce Lipton), kurš sarakstījis bestselleru The Biology of Belief (Authors Pub Corp, 2005) un kurš nesen pievienojies žurnāla What Doctors Don't Tell You ekspertu komandai, saka, ka mandeles ir ķermeņa imūnsistēmas mācību centrs, kā dabiska vakcīna, ar ko imūnsistēma apgūst jaunus draudus, lai iemācītos ar tiem cīnīties.

“Šīs “mācību” mandeles ir iemesls, kāpēc mazuļi ir ieprogrammēti visu likt mutē. Tas ir arī iemesls, kāpēc dzīvnieki laiza savas brūces, jo tā viņi sterilizē traumas vietu ar siekalu enzīmiem un ierosina imūno atbildes reakciju, lai pasargātos no infekcijas,” Brūss Liptons stāsta.

Šie atklājumi arī norāda uz veidu, kā varētu drošāk izmantot vakcīnas. Veicot injekciju, novājinātais vīruss, kas tiek ievadīts muskulī vai vēnā, nenonāk perorālajos ceļos, kur sākas imūnsistēmas dabiskais mācīšanās process.

“Vakcinējot mēs apejam dabisko imūnās uzraudzības mehānismu, un tas izjauc organisma harmoniju. Jā, organisms radīs imūno atbildes reakciju, bet tas nav funkcionāls mehānisms,” skaidro Dr. Liptons.

Ar iekšķīgi uzņemamu vakcīnu organisms ātrāk iemācīsies pārvarēt slimību un, iespējams, būs mazāks blakusefektu risks.

Perorālo vakcīnu kritiķi apgalvo, ka injicējamās vakcīnas apiet zarnas un uzreiz nonāk asinsritē, bet ir svarīgi, lai tās neapiet zarnas, jo, iekļūstot tajās, novājinātais toksīns māca imūnsistēmu.

“Gremošanas trakts, pateicoties tā plašajam virsmas laukumam un lielajai imūno šūnu populācijai, ir ideāls iestatījums, lai ierosinātu imūnās reakcijas,” saka Honkongas zinātnieki. 5 Kā vēstī zinātnieku darba virsraksts ("Nākotnes imunizācija"), perorālās vakcīnas var radīt vakcinācijai “labāku nākotni”.

Bet viss sākas ar izpratni, cik mandelēm ir svarīga loma.

Citus interesantus rakstus par veselību lasiet žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunajā numurā. Uzziniet, kā veselīgi pārtraukt lietot antidepresantus, kādus homeopātiskos līdzekļus izmantot elpceļu slimību gadījumos, kā samazināt iekaisumu organismā, lai neveicinātu vēža eidošanos, kā "pārstartēt" veselību pēc Ājurvēdas principiem, kā ar ēteriskajā eļļām līdzsvarot hormonus un ko aizgūt no Āzijas virtuves. Pērciet žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.