Ko tavam ķermenim sniedz regulāras pastaigas un šobrīd tik populārā nūjošana?
Mūsdienās visi ir tik ļoti aizņemti, ka nav laika izkustēties, bet kūtrums ļoti kaitē. Pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešamas kustības, jo tās uzlabo gan pašsajūtu, gan veselību. Un sāciet jau šodien – ir īstais laiks, lai dotos garās pastaigās vai nūjotu.
Mērķis nav skaitlis, bet sajūta
“Ja līdz šim jūsu vienīgās sportiskās nodarbes bijušas rušināšanās dārzā, mājas kārtošana un iešana uz darbu, pirmajam solim pirms jebkuras fiziskas aktivitātes sākšanas ir jābūt ārsta apmeklējumam,” iesaka veselības sporta trenere Zigrīda Sprukte. Ārsts izvērtēs visus riskus veselībai un rekomendēs atbilstīgu fizisko slodzi. Ja cilvēks līdz šim nav sportojis, Zigrīda iesaka atrast kompetentu treneri vai instruktoru, ar kuru kopā izveidosiet sev treniņu sistēmu, jo, darot paši uz savu galvu, organismam varat nevis palīdzēt, bet nodarīt pāri.
Staigāšana ir viens no labākajiem veidiem, kā ķermeni pieradināt pie kustībām. Lai arī šķiet, ka visi mākam iet, tomēr labāk uzklausīt profesionāļa ieteikumus: viņš redzēs, vai ejat pareizi – novērtēs soļa platumu, vai tas nav par īsu vai garu, vai pareizi kustināt rokas, vai pareizi turat muguru. Ierādīs, kā pareizi elpot – divi soļi, ieelpa caur degunu, divi soļi, izelpa caur muti –, kā arī noteiks intensitāti, kādā vēlams iet. Ejot staigāt, jāvelk ērti apavi ar platu purngalu un rievotu zoli un jāraugās, lai tie atbilstu laikapstākļiem.
Staigāt jāsāk pamazām – pirmajā dienā trīs līdz četrus tūkstošus soļu, ar katru dienu soļu skaits jāpalielina. Lai arī uzskata, ka cilvēkam dienā ir jānoiet 10 tūkstoš soļu, droši var iet arī vairāk. Bet tikpat svarīgi, īpaši senioriem, ir atcerēties, ka staigāšanai ir jādod labums, pārpūlēties nevajag, tā var tikt pie traumām. Kad organisms ir pieradis pie iešanas slodzes, mainiet intensitāti (10 minūtes ejiet ātrākā tempā, 10 minūtes – lēnākā) un tādā veidā noejiet ieplānoto attālumu.
Bet, lai cik laba arī būtu staigāšana, organisms pie tās ātri pierod, tādēļ kājošanu papildiniet arī ar citām nodarbēm.
Nūjojot izkustās viss ķermenis
Ir daudz informācijas par nūjošanu, taču nūjošanas trenere Ināra Ikauniece iesaka ikvienam nūjot gribētājam konsultēties ar treneri vai instruktoru, lai nekaitētu veselībai. Nūjošanas treneru konsultācijas daudzviet ir bez maksas, un treneris katram sniegs individuālu konsultāciju, rekomendēs ieteicamo slodzi, ņemot vērā vecumu, veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, kā arī ieteiks pareizu nūju garumu, kas nūjošanā ir loti svarīgi.
Rēķinieties, ka, aizejot pie instruktora uz vienu konsultāciju, nevar apgūt nūjošanai nepieciešamās prasmes. Ir jāiemācās pareizi elpot un pareizi sadalīt slodzi, kā arī pareizi kustināt rokas, nesaliecot tās elkonī. Kad tas viss ir apgūts, var nūjot vienatnē vai kopā ar draugiem.
Ināra iesaka ievērot mērenību un nūjot tādā tempā, lai nerodas aizdusa. “Nūjojot ir jāspēj gan sarunāties, gan dziedāt, gan vērot apkārtni – intensīvi, bet nepārslogojot sevi,” pamāca trenere. Viņa uzsver, ka galvenais ir sākt nūjot – kaut reizi nedēļā. Ar laiku darīt to regulāri, bet ne katru dienu, jo slodze ir jāmaina. Vecuma grupā virs 40 gadiem ir jāsāk ar 40 minūtēm, katru reizi palielinot nūjošanas ilgumu, līdz sasniedz pusotru stundu. Jo vairāk gadu, jo lēnāk organisms ir jāpieradina pie slodzes, lai nebūtu traumu un nūjošana sniegtu prieku. Tāpēc pirmajās nodarbībās, iespējams, vajadzēs ik pa laikam apsēsties un ievilkt elpu. Noteikti līdzi paņemiet kādu konfekti, jo, aktīvi darbojoties, var nokristies cukura līmenis.
Ieguvumi no staigāšanas un nūjošanas
Tiek uzturētas veselas locītavas, uzlabojas miega kvalitāte, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks, palīdz regulēt svaru un stiprināt imunitāti, uzlabojas atmiņa, tiek atvairīta depresija, un uzlabojas garastāvoklis.
