Veselīga auksta duša ik rītu. Kāpēc jācieš tādas mocības?
Nav jābūt zinātniekam, lai saprastu, ka, regulāri ejot aukstā dušā, ķermenis norūdās – tam kļūst aizvien vieglāk piemēroties krasām vides temperatūras svārstībām, sevišķi ļoti zemai temperatūrai.
Esi vesels
2015. gada 13. februāris, 07:01

Veselīga auksta duša ik rītu. Kāpēc jācieš tādas mocības?

Jauns.lv

Paiet zem ledusaukstas dušas kaut uz pusminūti vairumam no mums ir īsts varoņdarbs – sevišķi ziemā. Taču pēdējā laikā dažādu jomu speciālisti tik ļoti slavē aukstas dušas labumus veselībai, ka aizvien vairāk cilvēku cenšas ik rītu saņemties ledusaukstajai šaltij. Kāpēc īsti jācieš šādas mocības?

Auksta duša ik rītu bija 50. gados radītā britu superspiega Džeimsa Bonda paradums, bet mūsdienās tā tiek ieteikta teju katram ierindas pilsonim. Ārsti un dietologi, atsaucoties uz jaunākajiem atklājumiem, to rekomendē galvenokārt imunitātes stiprināšanai un liekā svara samazināšanai, nemaz nerunājot par ķermeņa un gara tonizēšanu.

Pētījumi patiešām ir, taču biežāk tie attiecas uz aukstuma terapiju kopumā, kas ietver aukstuma kameras, aukstas vannas, ledus gabaliņu masāžu, ziemas peldēšanu u. tml. Ja objektīvi vērtē konkrēti aukstai dušai veltīto zinātnieku uzmanību, kopējā aina nemaz tik pilnvērtīga neveidojas.

Kur ir pierādījumi?

Daudziem par rūdīta veselīguma ideālu ir kļuvuši roņi jeb ziemas peldētāji, lai gan būtībā tas ir sporta veids un, var teikt, pat bīstams, jo vidusmēra (nesagatavots) cilvēks, metoties ziemā ūdenī, var piedzīvot aukstuma šoku un nomirt 3–5 minūšu laikā.

Citādi ir ar aukstu dušu, kad ķermenis nav pilnībā iegremdēts ūdenī. Brīdī, kad aukstais ūdens sāk sisties pret ķermeni, kapilāri (sīkie asinsvadiņi pie ādas virsmas) paplašinās, bet, dušai turpinoties, atkal sašaurinās, sūtot asinis ar joni atpakaļ uz orgāniem un dziedzeriem. Tādējādi tiek stimulēta asinsrite, liekot artērijām daudz spēcīgāk sūknēt asinis. Pateicoties asinsrites un limfātiskās sistēmas cirkulācijas aktivizēšanai aukstas dušas laikā, iespējama dažādu ādas un sirds problēmu samazināšana, var normalizēties asinsspiediens, tīrīties aizsprostotas artērijas un uzlaboties imūnsistēmas darbība. Šis dabiskais pieplūduma process atjaunina organismu, stimulējot dziedzeru aktivitāti.

_______________________________________________

Vidusmēra (nesagatavots) cilvēks, metoties ziemā ūdenī, var piedzīvot aukstuma šoku un nomirt 3–5 minūšu laikā.

_______________________________________________

Tiktāl aukstas dušas iedarbības mehānisms būtu noskaidrots, un tās tonizējošo un norūdošo efektu cilvēki apzinājušies un izmantojuši jau kopš seniem laikiem. Taču 21. gadsimtā gribētos zināt precīzāk: kā un ko auksta duša aktivizē organismā un cik lielā mērā var runāt par tās labvēlīgo ietekmi – vai tiešām ir vērts sevi piespiest drebināties ik rītu? Un kā ar izņēmumiem – vai duša pieļaujama visos gadījumos?

Protams, ir ļoti daudz empīrisku zināšanu un pat nostāstu par neticamiem atveseļošanās gadījumiem. Piemēram, Bavārijas mācītājs Sebastians Kneips, kas izārstējās no tuberkulozes ar aukstu ūdeni, ir sava veida aukstās hidroterapijas ikona. Vācu zinātnieki, šķiet, ir jutuši pienākumu turpināt Kneipa aizsākto, tomēr viņu pētījumi, lai gan apstiprina auksta ūdens labvēlīgo ietekmi, ir nelieli un pieejami tikai vācu valodā. Vācija ir viena no retajām valstīm, kur hidroterapija ir iekļauta tradicionālajā medicīnā un to apmaksā veselības apdrošināšanas sistēma. Neskatoties uz to, zināšanas par aukstas dušas ieguldījumu veselībā ir palikušas gandrīz vai tajā pašā 19. gadsimta līmenī – jā, palīdz, bet kāpēc, īsti nezinām...

Skeptiķi tālu nemeklē atbildi, kāpēc aukstas dušas terapija ir tik nožēlojami maz pētīta, kaut visi atzīst tās efektivitāti. Kā gan citādi – vai tad pasaules farmācija, kas ir galvenā pētījumu sponsore, varētu būt ieinteresēta atbalstīt tik vienkāršu un lētu ārstēšanas metodi?! Tādējādi ir pavisam maz zinātniskas informācijas par šo jautājumu – diemžēl medicīniskajā literatūrā var atrast labi ja desmit pētījumu, kas veltīti konkrēti aukstai dušai, un tie paši nav veikti pēdējos gados.

Imunitātes aktivizēšana

Vispār nav jābūt zinātniekam, lai saprastu, ka, regulāri ejot zem aukstas dušas, ķermenis norūdās – tam kļūst aizvien vieglāk piemēroties krasām vides temperatūras svārstībām, sevišķi ļoti zemai temperatūrai. Pēkšņa laikapstākļu maiņa ir viens no lielākajiem vides izaicinājumiem, ar ko mums ļoti bieži jātiek galā. Daudzi cilvēki saaukstējas un saslimst ar infekcijas slimībām, kad gaisa temperatūra ārā ievērojami pazeminās. Tie, kuri rūdās ar aukstu dušu, piemērojas vieglāk, un viņu ķermenis uz šo vides stresu atsaucas daudz elastīgāk. Tādas ir dušas labvēlīgās sekas, bet – cēlonis?

Izrādās, tikpat kā nav pētījumu par to, vai un kā tieši auksta duša (nevis auksta vanna vai cita aukstuma terapijas metode) ietekmē imunitāti. Kāds Vācijas pētījums gan ir salīdzinājis aukstas un karstas dušas efektu, un tajā konstatēts, ka tie, kas pakļāva sevi ik dienas divu minūšu ilgai aukstai dušai, pēc tam mazāk slimoja ar saaukstēšanos.

_______________________________________________

Tie, kas pakļāva sevi ik dienas divu minūšu ilgai aukstai dušai, pēc tam mazāk slimo ar saaukstēšanos.

_______________________________________________

Lielu ievērību izpelnījās profesora Vidžaja Kakara, Londonas Trombozes izpētes institūta dibinātāja, eksperiments 1993. gadā. Viņš atklāja, ka auksta duša stimulē imūno šūnu veidošanos – pieaug balto asinsķermenīšu skaits, kuri cīnās pret vīrusiem, kā arī paaugstinās audu plazminogēna aktivatora t-PA līmenis, kas ir dabisks asinis šķidrinošs enzīms un pasargā no recekļu veidošanās asinīs.

Vidžaja Kakara turpmākā izpēte varēja izrādīties daudzsološa, jo, piemēram, kad viņš pats izmēģināja auksto dušu, tad konstatēja: būdams astmatiķis ar 15 gadu stāžu, viņš nu varēja atteikties no inhalatora. Savukārt citi eksperimenta dalībnieki ziņoja par uzlabojušos ādas struktūru, cietākiem nagiem un labāku matu augšanu.

Tomēr revolucionāru iespaidu (jo sevišķi Lielbritānijā) izraisīja profesora atklājums par auksta ūdens saistību ar dzimumhormoniem.

Auksta duša zēnu skolām

Gadsimtiem ilgi daudzas britu sagatavošanas un internātskolas zēniem – prestižas iestādes elitāro slāņu atvasēm – lepojušās ar īpašu režīmu, lai ieaudzinātu disciplīnu, angļu mieru un zināmu robustumu. Režīma pamatā bija sports un vēlreiz sports, kā arī regulāras aukstas dušas vai vannas. Pēdējām nebija nekāda sakara ar higiēnu, bet gan ar skautu kustības dibinātāja Roberta Beidena-Pauela ieteikumu izdzīt “netīras domas” no pusaudžu galvām. Tādējādi britu augstākās aprindas uzskatīja, ka mulsinošo erotisko sapņošanu var aizskalot ar aukstu dušu vai iegremdēšanos aukstā vannā. Taču – nedarbojās! Patiesībā, zēnu skolas pat kļuva bēdīgi slavenas ar savu homoseksuālo praksi.

_______________________________________________

Indijā jau gadsimtiem ilgi aukstas vannas lieto, lai uzlabotu vīrieša dzimumtieksmi.

_______________________________________________

Profesors Vidžajs Kakars apgalvo, ka iemesls ir tieši aukstās dušas un vannas. Tā kā profesors ir indiešu izcelsmes, viņam tas šķiet pašsaprotami, jo Indijā jau gadsimtiem ilgi aukstas vannas lieto, lai uzlabotu vīrieša dzimumtieksmi. Nav brīnums, ka zēnu skolās aukstā ūdens procedūras radīja pretēju efektu paredzētajam, jo profesora pētījums apliecina, ka auksta duša ietekmē dzimumhormonus – palielina testosterona līmeni vīriešiem, savukārt sievietēm regulē estrogēna līmeni. Diemžēl tas arī ir viss – nevaram lepoties ar precīzākiem faktiem, jo vairums pētījumu, arī tie, kuros iesaistīti žurku un peļu tēviņi, šai tēmai pieiet no otras puses, proti, lai noskaidrotu, cik kaitīgs sēkliniekiem un sēklas kvalitātei ir karstums.

Ar dušu pret lieko svaru?

Zēnu pārmācīšanas teorija ir izgāzusies, toties visā pasaulē apgriezienus uzņem jauna ideja – auksta duša kā svara nomešanas līdzeklis, ko savā programmā iekļauj teju katrs sevi cienošs dietologs. Cik zinātniski pamatots šajā ziņā ir šis aukstas dušas efekts?

Populārās teorijas pamatā ir fakts, ka aukstas dušas laikā ķermenis cenšas sevi sasildīt, tāpēc tam jāpatērē kalorijas. Pretruna slēpjas mūsu uzbūvē, proti, mums ir divu tipu tauku uzkrājumi: baltie un brūnie. Baltie tauki uzkrājas, kad uzņemam vairāk kaloriju nekā nepieciešams ķermeņa funkcijām – tās netiek sadedzinātas un nogulsnējas tauku veidā uz vidukļa, muguras lejasdaļā, uz kakla un augšstilbiem.

Savukārt brūnie tauki tiek dēvēti par labajiem, jo izdala siltumu, kad ķermenis tiek pakļauts ļoti zemai temperatūrai.

Vēl nesen tika uzskatīts, ka brūnie tauki ir tikai jaundzimušajiem – lāpstiņu rajonā, lai uzturētu siltumu. Taču pirms dažiem gadiem nejauši atklāja, ka šie īpašie taukaudi saglabājas arī pieaugušajiem – pavisam nelielā daudzumā muguras augšdaļā, kakla sānos, starp atslēgas kaulu un plecu un gar mugurkaulu. Turklāt tie vairāk ir sievietēm un slaidiem cilvēkiem. Brūno taukaudu noslēpums tagad ir saintriģējis daudzus zinātnieku, kuri pieņem, ka tieši šiem audiem ir galvenā nozīme svara problēmās.

Tātad brūno tauku galvenā funkcija ir ražot siltumu, ko tie spēj, pateicoties lielai mitohondriju (tā saucamo šūnu spēkstaciju) koncentrācijai tajos. Faktiski brūno tauku metabolisms ir tik liels, ka tikai sešdesmit grami šo audu var sadedzināt apmēram 500 kaloriju dienā. Taču brūnie taukaudi parasti ir neaktīvi, kamēr vien cilvēks atrodas termālā komforta zonā. Jaunākā ideja tātad ir šāda: pakļaujot sevi aukstumam, jūs aktivizējat brūnos taukus, kas savukārt izdalīs siltumu, iekustinās vielmaiņu un sadedzinās parastos taukus.

_______________________________________________

Cilvēkiem ar lielu lieko svaru auksta duša ir vēl neefektīvāka nekā tiem, kuriem ir tikai daži lieki kilogrami.

_______________________________________________

Šī ideja aizsākās, kad Nīderlandes zinātnieki 2009. gada pētījumā pakļāva aukstumam 24 veselus vīriešus – 10 slaidus un 14 ar lieko svaru. Atklājās, ka 23 no viņiem (96%) aktivizējās brūnie tauki, kas nenotika termoneitrālos (+22 grādi C) apstākļos. Šī aktivitāte pieauga pat 15 reizes, bet bija ievērojami zemāka cilvēkiem ar lieko svaru. Pēc šī atklājuma radās neskaitāmi raksti un pamācības, kas ieteica aukstu dušu ikdienā svara zaudēšanai, minot, ka tā var atbrīvoties no kilogramiem tauku gadā. Uz to kā pierādījumu atsaucās pat daudzi nākamie pētījumi.

Cik ļoti pārspīlēta un uzpūsta ir šī teorija, var pārliecināties, kārtīgi aplūkojot oriģinālo pētījumu. Tur nav ne vārda par aukstu dušu, nav, piemēram, salīdzinātas divas grupas: vieni, kas lieto aukstu dušu, un otri, kas to nelieto. Dažu minūšu dušas vietā pētījuma dalībnieki tika uz veselu DIENU ievietoti elpošanas kamerās ar vēsu gaisa temperatūru (16 grādi C). Lai gan vienam dalībniekam tiešām enerģijas patēriņš pieauga par 400 kalorijām dienā, vidēji tika sadedzināts tikai par 76 kalorijām vairāk nekā parasti (24 stundu enerģijas patēriņa pieaugums bija par 2,8 procentiem). Tādējādi var teikt, ka efekts ir ne vien niecīgs, bet arī individuāli ļoti atšķirīgs.

Līdzīgi pētījumi, piemēram, pavadot trīs stundas speciālos aukstuma kombinezonos, arī liecināja par ievērojamu metabolisma un nelielu sadedzināto kaloriju pieaugumu. Tomēr ir liela atšķirība, vai uz vairākām stundām tiek atdzesēts viss ķermenis, vai uz pāris minūtēm paiet zem aukstas dušas. Un, kā liecina pētījumi, pat tad, ja ķermenis atrodas aukstumā ilgi, sadedzināto kaloriju pieaugums ir niecīgs, vidēji 1,4 papildu kalorijas minūtē. Pavadot divas stundas aukstumā ik dienas, var zaudēt 680 g tauku sešās nedēļās. Diez vai vājēt gribētājiem šis paņēmiens šķitīs gana efektīvs!

Strīdīgs jautājums ir arī par brūno tauku aktivitāti – kāpēc slaidajiem tie ir aktīvāki nekā resnajiem? Vai tāpēc, ka slaidajiem brūnie tauki vairāk nepieciešami, lai nodrošinātu siltumu, vai viņi ir slaidi, tieši pateicoties to aktivitātei? Tas pagaidām nav noskaidrots. Skaidrs ir tas, ka nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu aukstu dušu kā efektīvu lieko tauku zaudēšanas metodi, turklāt cilvēkiem ar lielu lieko svaru tā ir vēl neefektīvāka nekā tiem, kuriem ir tikai daži lieki kilogrami.

„Auksto kāju” metode

Mazliet labākas ziņas ir par citām jomām, kurās auksta duša tiek popularizēta kā noderīga metode. Viens no Kneipa terapijas ieteikumiem, ko var veikt arī mājās, ir ceļu un augšstilbu aplaistīšana ar aukstu ūdeni, kā arī aukstas kāju vannas (15–20 sekundes), lai uzlabotu kāju asinsriti un funkcijas. Nesen Vācijā veikts pilotpētījums, kurā šī Kneipa hidroterapija salīdzināta ar tradicionālo fizioterapiju osteoartrīta ārstēšanā. Pētījumā piedalījās 30 pacientu ar rentgenā apstiprinātu diagnozi ceļa vai gūžas osteoartrītu, un viņi tika sadalīti trīs grupās: hidroterapijas, fizioterapijas un kontrolgrupā, kura ārstējās abējādi. Vislabākos rezultātus – sāpju samazināšanos, kustīguma palielināšanos – pēc ārstēšanās kursa uzrādīja hidroterapijas un jauktās terapijas grupas, nevis tie, kuriem izmantoja tikai fizioterapiju.

Iepriekš zviedru zinātnieki bija atklājuši, ka, izmantojot aukstas un karstas dušas kājām, var ievērojami uzlabot stāvokli pacientiem ar pietūkušām potītēm. Kad asins plūsma kājās nenotiek efektīvi, tas izraisa pastiprinātu šķidruma uzkrāšanos (sastrēgumu) kājās. Pētījumā 20 pacientiem ar vidējo vecumu 74 gadi trīs nedēļas ik dienu 25 minūtes tika veikta kontrastduša kājām. 14 pacienti (70%) pēc terapijas kursa ziņoja par sāpju samazināšanos kājās un arī pēc staigāšanas. Pat pēc gada, izmērot sistolisko asinsspiedienu viņu potītēs un kāju pirkstos, tika konstatēts, ka tas ir uzlabojies. Tādējādi kāju dušas pacientiem ar pietūkušām potītēm un sāpēm staigājot palīdz uzlabot stāvokli, un šis uzlabojums saglabājas pat gadu pēc ārstēšanas.

Aizskalo depresiju

Pirms dažiem gadiem Amerikā tika izvirzīta zinātniski pamatota hipotēze, ka auksta duša var efektīvi palīdzēt depresijas gadījumā. Viens no cēloņiem attīstītajās valstīs pieaugošajai depresijai varētu būt gandrīz nepārtraukta dzīve iekštelpās, mērenas vides apstākļos, kas ķermenim liedz sajust nozīmīgas temperatūras maiņas. Šī termālā vingrinājuma trūkuma dēļ, kad trūkst zināmu fizioloģiski kairinātāju, smadzenes var sākt nepareizi funkcionēt.

Auksta rīta duša ir unikāla veselības atjaunošanas metode, ko visā pasaulē izmanto gadu tūkstošiem. Viena no auksta ūdens terapijas pamatteorijām vēsta, ka tās galvenais dziedējošais elements ir stress. Proti, pārvarot šo īso un ikdienišķo stresu – paiešanu zem aukstas dušas –, ķermenis iegūst vitalitāti un enerģiju, un tās ļauj būtiski uzlabot vispārējo veselības stāvokli.

Auksta duša to var paveikt un, iespējams, ne tikai to, taču zinātniskais pamatojums ir ļoti plāns. Diemžēl un pilnīgi nepelnīti. Un bez pierādījumiem auksta duša paliks katra paša personīgā izvēle.

Aukstas dušas labumi

1. Vairo možumu un enerģiju. Dziļa elpošana, atbildot uz ķermeņa šoku no aukstuma, palīdz sasilt, jo palielina visa organisma apgādi ar skābekli. Sirds ritms arī pieaug, izraisot asins pieplūdumu cauri visam ķermenim. Tas dod dabisku enerģijas devu visai dienai.

2. Attīra un uzlabo ādas un matu izskatu.

Karsts ūdens sausina ādu, bet auksts tik ātri nenoskalo ādas dabiskos taukus. Turklāt auksts ūdens savelk poras un kutikulas, kas var pasargāt tās no netīrumu iekļūšanas un aizsprostošanās. Auksts ūdens liek matiem izskatīties spožākiem, jo nogludina matu zvīņas, kā arī pasargā tos no izkrišanas, jo saplacina matu folikulus un mati turas stingrāk.

3. Uzlabo asins un limfas cirkulāciju. Pēc nakts miega lielākā daļa asiņu ir pieplūdusi ķermeņa dziļākajām vietām, iekšējiem orgāniem, lai palīdzētu tiem atjaunoties. Duša palīdz asinīm atplūst uz ķermeņa perifērajām daļām un ekstremitātēm, nodrošinot aktivitāti, kustīgumu, možumu. Savukārt limfātiskās sistēmas pieplūdums veicina toksīnu izvadīšanu no organisma, sevišķi nozīmīgi tas ir muskuļiem un ādai.

4. Stiprina imunitāti.

Auksta duša norūda un palīdz vieglāk pielāgoties vides temperatūras maiņām, kas var pasargāt no saaukstēšanās un infekciju saķeršanas. Šādi trenējot ķermeņa termoregulāciju, var panākt imunitāti stimulējošu efektu. Uzskata, ka nav vērts palikt zem aukstas dušas ilgāk par 10 minūtēm, kas patiesībā jau sāk sagādāt stresu ķermenim; optimālais laiks – dažas minūtes.

5. Normalizē svaru. Lai gan nav pierādījumu, ka auksta duša palīdz atbrīvoties no liekā svara, tā veicina brūno taukaudu veidošanos, kas izdala siltumu, patērējot kalorijas bez fiziskām kustībām. Brūnie tauki var pasargāt no novecošanas, aptaukošanās, diabēta un sirds slimībām.

6. Uzlabo kāju asinsriti un funkcijas.

Sēdošs dzīvesveids ir cēlonis tam, ka pat jauniem cilvēkiem palēninās asins plūsma kājās, rodas smaguma sajūta un vēlāk attīstās šķidruma aizture, pietūkums un citas problēmas. Auksta kāju duša spēji sašaurina asinsvadus, liekot asinīm plūst augšup un uzlabojot asins plūsmu.

7. Samazina sāpes. Auksts ūdens stimulē ķermeni izdalīt endorfīnus – hormonus, kam piemīt pretsāpju iedarbība.

8. Uzlabo omu, samazina depresiju.

Auksta duša ne tikai veicina vairāku ķīmisko vielu izdalīšanos, kas uzlabo garastāvokli, bet arī nosūta milzum daudz elektrisko impulsu no ādas receptoriem uz smadzenēm, izraisot ļoti uzmundrinošu efektu.

9. Ceļ vīriešu libido. Auksta duša ietekmē dzimumhormonus – palielina testosterona līmeni vīriešiem, bet sievietēm regulē estrogēna līmeni.

10. Palīdz pret astmu.

30 sekundes zem aukstas dušas ik dienas var palīdzēt pret astmas lēkmēm un samazināt nepieciešamību lietot zāles pret to.

11. Samazina stresu, palīdz pret bezmiegu. Pēc sākotnējā aukstas dušas šoka ķermenis nomierinās un atslābst, tāpēc šī procedūra noderīga arī vakarā, ja moka bezmiegs.

Auksta duša nav ieteicama

* Ja ir sirds slimības

– auksts ūdens var radīt sirds pārslodzi.

* Augsta asinsspiediena gadījumā – asinsvadiem sašaurinoties, spiediens var vēl vairāk celties, lai sūknētu tiem cauri asinis.

* Menstruāciju laikā

– auksts ūdens pastiprina asinsriti un var izraisīt stipru asiņošanu.

* Grūtniecēm no 7 mēnešiem un pirmās 40 dienas pēc dzemdībām – auksts ūdens stimulē hormonu izdalīšanos, var ietekmēt sievietes hormonālo līdzsvaru.

* Pārkaršanas (pēc slodzes) un drudža gadījumā

– asinsvadiem ir jāizplešas, lai izdalītu karstumu, bet auksta duša tos sašaurina.

* Ja tiek lietotas zāles hronisku slimību ārstēšanai.

Inguna Mukāne, žurnāls „Ko Ārsti Tev nestāsta” / Foto: All Over Press