Gribu atpakaļ savu jaunības ķermeni! Vai var to atgūt?
Kādai tas notiek ātrāk, citai vēlāk, bet gandrīz visām sievietēm ar nelieliem izņēmumiem pēc 50 gadu vecuma ķermenis sāk mainīties. Pazūd viduklis. Arī dibens. Bet uzrodas vēders un rievas uz muguras. Skaisto, stingro muskuļu vietā augšdelmi sāk līdzināties mīkstai, uzrūgušai mīklai. Vai tādai, kas jau pārrūgusi un skumji sašļukusi bļodā.
Vai mēs kaut ko esam darījušas nepareizi? Vai to varēja novērst, tas varēja nenotikt? Un galu galā – vai to ir iespējams mainīt?
Stāsta Preventīvās un estētiskās medicīnas klīnikas Panacea Premium vadītāja, Starptautiskā integratīvās, preventīvās un pretnovecošanas medicīnas institūta Prevent Age kuratore Baltijā, Latvijas Anti-Aging un integratīvās medicīnas asociācijas valdes locekle Ludmila Stavro-Freiberga.
Pie vainas hormoni. Un dzīvesveids
Ķermeņa novecošanas pazīmes, kas parādās pēc 45 gadu vecuma, ir saistītas ar izjauktu hormonālo līdzsvaru. Ja mēs runātu par sejas ādu, varētu minēt fotonovecošanu – saule negatīvi ietekmē ādas kvalitāti, un tā noveco ātrāk nekā pārējais organisms. Taču ķermeņa mainīšanos (un ķermeņa ādas mainīšanos tajā skaitā) nevar norakstīt uz sauli, šīs pārmaiņas rada funkcionāli procesi, kas notiek organismā saistībā ar hormonu pārmaiņām. Tā ir dabiska novecošana – samazinās svarīgu hormonu daudzums, turklāt ne vien dzimumhormonu, bet arī citu, kuri katrs ietekmē organismu noteiktā veidā.
Ikviens zina, ka tad, kad sāk trūkt estrogēnu, āda kļūst plānāka, sausāka, lobās. Piemēram, kad ir par maz testosterona, uz muguras parādās krociņas. Gan vīriešiem, gan sievietēm. Mēs to mēdzam saistīt ar lieko svaru, taču liekā svara var nebūt. Ja nokarājas augšdelmu āda, mums nepietiek somatotropā hormona. Kad rodas vairāk tauciņu ap vēderu, kļūstam smagnējākas, ar masīvāku ķermeņa apakšdaļu, tas viss ir saistīts ar hormoniem. Celulīts arī vairāk parādās tāpēc, ka mums ir mazāk DHEA hormona. Un, ja mēs tam visam gribam likt pretim kosmētiskās procedūras, ko, protams, var darīt, ar to vien var nepietikt, tāpēc paskatīsimies plašāk.
Var sacīt, ka tad, kad sākas hormonu pārmaiņas, visefektīvākais risinājums būtu hormonaizstājterapija. Bet tas nav pirmais, ar ko būtu jāsāk. Tas pat varētu būt beidzamais.
Novecošanu ļoti ietekmē dzīvesveids. Arī ārējie apstākļi un ģenētika, bet galvenais ir dzīvesveids. Un dzīvesveids – tas ir viss: kā guļam, atpūšamies, kā un ko ēdam, vai mums ir kādas fiziskās aktivitātes, vai ir seksuālas attiecības (tām ir ļoti liela nozīme, lai hormonus uzturētu labā līmenī). Un tad, ja ir izdarīti visi mājas darbi, ja sakārtojam dzīvesveidu, ka tas vairs nepaātrina novecošanu, tad arī ķermenis sakārtojas.
Estētiskās procedūras ir daļa no kompleksa risinājuma, bet arī tās noteikti nav pirmās, ar ko būtu jāsāk.
Ar ko tad sākt?
Vai veikt hormonu analīzes un iet pie ārstiem? To var darīt, taču tas nenozīmē, ka tiks nozīmēta kāda terapija. Ļoti iespējams, ārsts norādīs uz dabiskajiem novecošanas procesiem un ieteiks ar tiem samierināties. Tāpēc drīzāk vajadzētu vienkārši paskatīties uz savu dzīvi un saprast, ko darām nepareizi.