Aizmirsu, kur noliku brilles, un kārtējo reizi nevaru atrast atslēgas. Kad jāsāk satraukties, ka atmiņa sākusi "pieklibot"?
Kā novērst atmiņas pasliktināšanos? Šis jautājums nodarbinājis daudzus pētniekus. Mūsdienās atbildes gūšana ir kļuvusi sevišķi aktuāla. Dzīves ilgums ir pieaudzis, taču tāpat pieaudzis arī to slimību skaits, kas negatīvi ietekmē izziņas jeb kognitīvās spējas.
Atmiņas spējas noveco līdz ar pārējo organismu, taču ar vecumu saistītā atmiņas pasliktināšanās ne vienmēr ir demences sākums, un patiešām var būt tikai aizmāršība.
“Gados vecāki pieaugušie ir aptieku apmeklētāju lielākā daļa,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, kura ikdienas darbā novērojusi tieši šīs iedzīvotāju daļas kognitīvās grūtības, tai skaitā tādas, kas saistās ar atmiņas pasliktināšanos.
“Sirmgalvji nereti neatceras, kādas zāles lietojuši līdz šim, piemirst pastāstīt par citu medikamentu lietošanu un to nosaukumus, taču mums, farmaceitiem tas ir svarīgi, lai varētu izvērtēt iespējamās medikamentu mijiedarbības,” stāsta farmaceite. Līdztekus praksē novērots, ka par profilaktiskiem līdzekļiem atmiņas un uztveres spēju saglabāšanai un veicināšanai visai bieži interesējas vidējās paaudzes cilvēki. Farmaceites ieskatā, visa vecuma pieaugušie labi apzinās skaidra un sekmīgi funkcionējoša prāta nozīmi un vēlas to uzturēt iespējami ilgi.
