Pētījumā atklāta vēl viena blakne, ko smēķēšana nodara organismam. Tā var ilgt gadiem ilgi pēc atmešanas
Jaunā pētījumā atklāts, ka tabakas smēķēšana ir tik kaitīga organismam, ka tā izmaina cilvēka imūnsistēmu, padarot to neaizsargātu pret slimībām un infekcijām pat vairākus gadus pēc smēķēšanas pārtraukšanas, vēsta CNN.
Lai gan smēķēšanas rādītāji kopš 20. gadsimta 60. gadiem ir samazinājušies, tā joprojām ir galvenais novēršamās nāves cēlonis Amerikas Savienotajās Valstīs, izraisot vairāk nekā 480 000 nāves gadījumu gadā.
Jau gadu desmitiem veselības aprūpes sniedzēji ir stāstījuši smēķētājiem, ka šis ieradums var izraisīt nopietnas problēmas, piemēram, plaušu vēzi, sirdslēkmi vai insultu, taču pētījums, kas trešdien, 14. februārī, publicēts žurnālā "Nature", vēlreiz apstiprina, kāpēc atmest smēķēšanu ir vislabākais lēmums.
Pētījumi liecina, ka smēķēšana mazina organisma spēju cīnīties ar infekcijām, kā arī var radīt risku saslimt ar hroniskām iekaisuma slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu un vilkēdi.
Pētnieki laika gaitā pētīja asins paraugus no 1000 veselu cilvēku grupas vecumā no 20 līdz 69 gadiem. Pētnieki vēlējās noskaidrot, kā 136 mainīgie lielumi, tostarp dzīvesveids, sociālekonomiskie jautājumi un ēšanas paradumi - papildus vecumam, dzimumam un ģenētikai - ietekmē imūnsistēmu.
Viņi pakļāva asins paraugus parastiem mikrobiem, piemēram, E. coli baktērijām un gripas vīrusam, un mērīja imūnsistēmas reakciju.
Vislielākā ietekme bija smēķēšanai, ķermeņa masas indeksam un latentai herpes vīrusa izraisītai infekcijai, turklāt vislielākās izmaiņas radīja smēķēšana. Tai bija gandrīz tāda pati ietekme uz imūnsistēmas reakciju kā tādiem svarīgiem faktoriem kā vecums vai dzimums.
Pēc tam, kad pētījumā iesaistītie smēķētāji atmeta smēķēšanu, viņu imūnreakcija nedaudz uzlabojās, taču pilnībā neatgriezās pat vairākus gadus pēc atmešanas. Pētījumā arī atklājās, ka, jo vairāk kāds smēķēja, jo vairāk tas mainīja viņa imūnsistēmas reakciju.
Smēķēšanai, šķiet, ir ilgtermiņa ietekme uz diviem galvenajiem imūnsistēmas aizsardzības veidiem: iedzimto reakciju un adaptīvo reakciju. Ietekme uz iedzimto reakciju ātri izzūd, kad cilvēks pārtrauc smēķēt, bet ietekme uz adaptīvo reakciju saglabājas arī pēc smēķēšanas pārtraukšanas.
Iedzimtā imūnā reakcija ir vispārējs veids, kā āda, gļotādas, imūnsistēmas šūnas un olbaltumvielas cīnās ar mikrobiem. Tā ir ātra, bet neelastīga. Kad organisms konstatē, ka iedzimtā atbildes reakcija nav pietiekami aizsargājoša, sāk darboties adaptīvā imūnsistēma. To veido antivielas asinīs un citos ķermeņa šķidrumos, B un T limfocīti, kas spēj "atcerēties" apdraudējumu un labāk vērsties pret iepriekš pieredzētiem draudiem.
