Svarīgie spēlētāji imunitātes un vīrusu aizsardzības komandā

Kā saprast, vai man ir stipra imunitāte? Kāpēc imunitāte mēdz pavājināties?

Ar imunitāti mēs saprotam organisma spēju pretoties infekcijai. Kad organisms pirmo reizi saskaras ar vīrusu, baktēriju vai kādu citu mikroorganismu, cilvēka imūnsistēma ir gatava cīņai un atbilstoši reaģē. Vissvarīgākais – lai organisms sniedz savlaicīgu un samērīgu, atbilstošu imūno atbildi. Jo retāk un vieglāk slimojam, jo tas var būt apliecinājums, ka mūsu imunitāte ir pietiekami stipra. Kad slimības sāk piemeklēt biežāk, jāsāk aizdomāties – acīmredzot ir noticis kāds bojājums sistēmā. Ir ļoti daudz faktoru, kāpēc imunitāte var pavājināties. Daži iemesli ir atkarīgi no paša cilvēka.

Ja cilvēks sirgst ar kādu hronisku slimību, endokrīno saslimšanu, un tādēļ jālieto medikamenti, tas var pavājināt organisma aizsargspējas, it īpaši gados vecākam pacientam. Hroniskas slimības gadījumā organismā notiek procesi, kuru dēļ šūnas vairs nestrādā tā, kā vajadzētu, imūnā aizsardzība vairs nav tik izteikta. Vēl imūnsistēmu var iespaidot ilgstošs, hronisks stress, cilvēks sāk arvien biežāk slimot, lielāks kļūst risks “uzķert” kādu infekciju.

Trešais lielais faktors, kāpēc imunitāte varētu pavājināties, ir miega traucējumi, precīzāk sakot – ja cilvēks hroniski cieš traucēta miega dēļ. Tādējādi organismam nav pietiekamas iespējas atjaunoties, nervu sistēma neiztur spriedzi un slodzi, šūnas ātrāk pakļaujas jebkurai negatīvai ietekmei, tai skaitā virusālām un bakteriālām infekcijām.

Nereti cilvēks ierodas pie ģimenes ārsta un bažīgi teic, ka pēdējā laikā sācis biežāk slimot, taču izmeklējumi neuzrāda novirzi no normas. Tādā gadījumā ir vērts pārdomāt, vai slimošanas biežums var būt saistīts ar ilgstošu bezmiegu vai stresu.

Vai ir vēl kādi faktori, kas padara imunitāti slābāku?

Imunitāte mēdz pavājināties arī tad, ja cilvēkam bieži jāveic pārlidojumi, tas nozīmē, ka organismam regulāri nākas pārciest laika joslu un atmosfēras spiediena maiņu, tas var provocēt “veco” slimību saasinājumu, kas arī noved pie imunitātes pazemināšanās.

Protams, ka ne viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Mēs taču nevaram zināt, cik daudz virusālo vai mikrobu daļiņu atrodas gaisā, ko ieelpojam. Ja to ir daudz un ļoti aktīvas, nereti pat stipra imunitāte nespēj nostāties kā mūris pret šo armiju, un cilvēks var saslimt.

Kopš pandēmijas sākuma daudz vairāk esam sākuši uztraukties par vīrusiem. Pašreiz konstatēts gribas uzliesmojums. Ko jūs rekomendētu, lai imunitāte mūs labāk pasargātu?

Palīdzošo vielu ir daudz un gandrīz visas ir plaši zināmas. Nu, kurš gan nezina labo “sargu” C vitamīnu?! D vitamīnu arī vērts saukt talkā. Ja agrāk to traktēja tikai kā līdzekli, kas noder kaulu veselībai, tad ar laiku pētnieki pierādīja, ka D vitamīnam ir ārkārtīgi liela nozīme arī imunitātes saglabāšanā un uzturēšanā. Svarīga grupa ir antioksidanti, piemēram, cinks un selēns. Vīrusa uzbrukšanas brīdī tie kavē vīrusa nokļūšanu, piestiprināšanos šūnai, kas ir ārkārtīgi būtiski.

Antioksidanti lieliski palīdz arī cīņā ar oksidatīvo stresu, tas ir tad, ja organismā ir izjaukts bioķīmiskais līdzsvars, radies pārāk daudz potenciāli bīstamu brīvo molekulu, tā dēvēto brīvo radikāļu. Tie var padarīt šūnu “slinkāku, sliktāku”, un tas var beigties ar šūnas nāvi.

Vai ir kādi mazāk zināmi “palīgi”?

Iespējams, ne visi ir dzirdējuši par bioflavonoīdiem. Tie ir augu izcelsmes pigmentu veidojumi, šajā grupā ir aptuveni 4000 savienojumu, kas atrodami dažādos augļos un dārzeņos. Tiem ir ārkārtīgi milzīga loma imunitātes pilnveidošanā, spēj arī neitralizēt brīvos radikāļus. Protams, lai dabūtu cerēto efektu, ar dabas produktiem būtu jāuzņem nez cik kilogramu, tāpēc ir labi, ka varam to visu dabūt vienā kapsulā.

Visas šīs vielas sniedz šūnām aizsardzību, padara tās arvien stiprākas, arvien mazāk pakļautas vīrusu uzbrukumam, līdz ar to cilvēks nesaslimst vai izslimo vieglāk, nav smagu seku pēc vīrusa saslimšanas.

Pandēmijas laikā par ļoti nozīmīgu “spēlētāju” tiek uzskatīts arī kvercetīns. 

Mums, ārstiem, kvercetīns ir sen zināms veselības palīgs. Arī tas ir bioflavonoīds, spēcīgs antioksidants. Kvercetīns lieliski pasargā no visiem riskiem, kas saistīti ar iespējamiem plaušu un sirds bojājumiem, tai pašā laikā tas palīdz sirsniņai, rūpējas par asinsvadiem, spēj normalizēt kapilāru caurlaidību, novērš tūsku. Ja kļūst sliktāk plaušām, arī sirds cieš, un otrādi.

Ja ir ļoti liels oksidatīvais stress, kvercetīns spēj pasargāt nervu sistēmas šūnas. To mēdz ieteikt arī cilvēkiem, kuri cieš no alerģiskām reakcijām – alerģiska rinīta jeb iesnām, alerģiskas izcelsmes astmas, der gan kā līdzeklis profilaksei, gan slimības izpausmju mazināšanai.

Un kā ar imunitāti, vai arī tai var palīdzēt kvercetīns?

Ja skatās no imunitātes viedokļa, turklāt saistībā ar jaunovīrusu, šis bioflavonoīds palīdz šūnām “noturēties pret uzbrukumu”, kad vīruss mēģina piestiprināties šūnai, kavē vīrusa iekļaušanu tajā. Taču, ja vīruss jau ir “iebrucis”, kvercetīns lieliski pilda citu lomu – palīdz kavēt un mazināt vīrusu replikāciju jeb pavairošanos, līdz ar to neļauj rasties komplikācijām – nervu sistēmas, plaušu vai asinsvadu bojājumiem.

Iespējamo komplikāciju risku pēc vīrusa saslimšanas mazina arī kāds antioksidants, kas daudziem asociējas tikai ar miega traucējumiem – melatonīns. Bet, izrādās, melotonīns ir ļoti būtisks pēc vīrusu stadijā, jo palīdz mazināt oksidatīvo stresu ne tikai nervu šūnās, bet vispār organismā.

Un vēl – gan melatonīns, gan kvercetīns palīdz vakcinētiem cilvēkiem iesaistīties imūnās aktivitātes atbildes veidošanā antivielu veidā, tātad antivielas veidojas labāk, līdz ar to aizsardzība pret vīrusu ir efektīvāka.

Neviens no mums nevēlas slimot. Sekosim vienkāršajiem ieteikumiem unstiprināsim savu imunitāti, piemēram, ar spēcīgu bioaktīvu kompleksu “Imunosil Virufix”, lai aizsargātu ne tikai no vīrusiem, bet arī no citām – daudz nopietnākām hroniskām saslimšanām.