Ja ir tikai temperatūra, vai šī slimība līp? Un citi būtiski jautājumi, uz kuriem mums ir atbildes!

Nozīmīgākais simptoms ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Plaši zināms pieņēmums, ka normāla ķermeņa temperatūra ir 36,6 ℃ un viss virs 37,0 ℃ ir paaugstināta temperatūra, kas var būt nedaudz maldinoši. Mums katram ir savas individuālās iezīmes, un ir cilvēki, kuriem normāla ikdienas temperatūra ir līdz pat 37,3 ℃. Jā, lielākajai daļai ar šādu ķermeņa temperatūru būs arī slikta pašsajūta un parādīsies citi simptomi, kas arī liecinās par saslimšanas sākšanos.

Taču svarīgi uzsvērt, ka tikai viegli paaugstināta temperatūra (robežās no 37,0 līdz 37,3 ℃) ne vienmēr liecina par slimību. Ja nav citu sūdzību kā vien termometra rādījums un varbūt noguruma sajūta, vēlams apsvērt citus iemeslus. Kā piemēru var minēt fizisku un mentālu nogurumu, kam par iemeslu ir arī psihosociāls stress. Vai cits piemērs – ir sievietes, kurām menstruālā cikla beigās, īsi pirms menstruāciju sākšanās, vērojamas minētās pazīmes, un to cēlonis ir dabiskas hormonālās svārstības.

Šādus piemērus varētu minēt vēl, taču jāzina, ka ilgstoši (arī viegli) paaugstināta temperatūra var būt lieciniece citām, nopietnākām saslimšanām – šis ir jautājums, ko pārrunāt ar ģimenes ārstu, lai izvērtētu iespējamos cēloņus un lemtu par tālāko taktiku.

Un tātad, ja cilvēkam ir saaukstēšanās, tad temperatūras svārstības ir labs “špikeris”, lai izprastu slimības gaitu. Temperatūras paaugstināšanās ir viens no imūnsistēmas ieročiem, ar kuriem tā cīnās pret iebrucēju. Ja ir citi simptomi, bet nav temperatūras, atkal biežāk jādomā par citu iemeslu, piemēram, alerģiju. Protams, pastāv izņēmumi, bet to izvērtēšana jāveic kopā ar savu ģimenes ārstu. Par temperatūras atkāpšanos liecina tas, ka tā var būt normāla kādu dienas laiku, bet pēc tam atkal mēreni paaugstināties. Jo garāki periodi bez temperatūras un mērenāki tās kāpumi, jo tuvāk ir izveseļošanās.