Vai cilvēks var nomirt no smiekliem? Ko saka zinātne?
"Es mirstu no smiekliem!" Lai gan šis izteiciens ir acīmredzams pārspīlējums, vai aiz tā slēpjas patiesība? Vai cilvēks patiešām var nomirt no smiekliem? Skaidro portāls "Live Science".
Lai gan tas ir maz ticams, tehniski tas ir iespējams, un pagātnē ir dokumentēti nāves gadījumi, kas saistīti ar smiekliem.
Ir vairāki veidi, kā smiekli varētu izraisīt negatīvu ietekmi uz organismu. Viens no ceļiem ir caur sirdi. Retos gadījumos īpaši lieli smiekli var izraisīt tā saukto "smieklu izraisītu sinkopu" - stāvokli, kad pārspīlētu smieklu laikā cilvēkam strauji pazeminās asinsspiediens.
Tas izraisa pastiprinātu autonomās nervu sistēmas reakciju, kā rezultātā uz laiku samazinās asins plūsma uz smadzenēm, kas var izraisīt samaņas zudumu.
"Kad jūs smejaties, jūs liekat kustēties krūtīm uz augšu un uz leju, un tas maina spiedienu krūšu kurvja dobumā, tas savukārt var ietekmēt tā saukto klejojošo nervu, kas pārraida signālus starp smadzenēm un lielāko daļu iekšējo orgānu,” skaidro Ņujorkas Tehnoloģiju institūta kardioloģijas nodaļas vadītājs un medicīnas ierīču inovāciju direktors Dr. Tods Koens. "Tas var izraisīt reiboni vai pat - ļoti, ļoti reti – samaņas zudumu, īpaši, ja smiekli ir pārspīlēti.”.
Pirmais dokumentētais smieklu izraisītas sinkopes gadījums bija 1997. gadā, kad 62 gadus vecs pacients ar hipertensiju un citām ar sirdi saistītām problēmām vairākas reizes zaudēja samaņu, smejoties televīzijas seriāla "Seinfelds" skatīšanās laikā, kā rezultātā šis stāvoklis ieguva iesauku "Seinfelda sinkopa".
Pacients no šī stāvokļa nenomira, un šāda veida sinkopa parasti izraisa tikai to, ka cilvēks zaudē samaņu uz dažām minūtēm, pirms atmostas, skaidro Koens. Lai gan tehniski ir iespējams, ka smieklu izraisīta sinkopa izraisa sirds apstāšanos, lielāks risks, ko rada šie ģīboņi, ir tas, ka tie var notikt bīstamās situācijās, viņš piebilda.
Citos gadījumos smiekli var ietekmēt gaisa daudzumu, kas nonāk sirdī, plaušās un smadzenēs. Smiekli var palielināt elpošanas ātrumu un izraisīt astmas simptomu uzliesmojumus.
Pētījumā, kas veikts 2009. gadā, pētnieki aptaujāja 105 pacientus ar astmu un atklāja, ka vairāk nekā 40 % pacientu smiešanās laikā radās astmas uzliesmojums. Smagos gadījumos astmas lēkmes var būt letālas, ja cilvēkam nav pieejams inhalators.
Teorētiski smiekli var izraisīt arī pēkšņu balss saišu spazmu - stāvokli, ko dēvē par laringospazmu, - vai nosmakšanu, ja cilvēks starp smiekliem nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Taču šādu nāves cēloņu iespējamība ir niecīga.
