Pazīmes, ka tevi moka kas vairāk par parastu saaukstēšanos
Tā nu tas ir – ar iesnām, krekšķi un karstu pieri vairs nav nekādi joki. Augšējo elpceļu slimību simptomi, kam agrāk lielu vērību nepievērsām, nu var liecināt arī par nopietnu kaiti ar lielu komplikāciju risku.
Sinusa galvassāpes un spiediens sejas apvidū
Kad saaukstēšanās, gripa vai alerģija progresē, deguna dobumi var pietūkt, un šķidrumā, kas krājas deguna blakusdobumos, var savairoties baktērijas. Ja tā, tad runa ir par sinusītu vai rinosinusītu — vīrusu vai baktēriju izraisītu deguna blakusdobuma infekciju. Tās dēļ rodas specifikas galvassāpes, kuru laikā jūtams spiediens sejas zonā.
Simptomi var atšķirties atkarībā no tā, vai cēlonis ir baktērijas vai vīrusi, un bieži vien saglabājas pat pēc tam, kad ir pazuduši citi augšējo elpceļu simptomi.
Līdzekļi sinusa galvassāpju kontrolei. “Gadījumos, kad aptiekas apmeklētājs sūdzas tieši par šo simptomu, farmaceits visticamāk ieteiks nekavējoties vērsties pie ārsta. Mēģināt izlīdzēties ar simptomu mazinošiem līdzekļiem, tādējādi velkot laiku, nebūtu pareizi.
Pārmērīgi daudz vai neparastas krāsas izdalījumi no deguna
Gļotaini vai ūdeņaini izdalījumi var būt dažādās nokrāsās, tādēļ ir vērts apskatīt mutautiņu, jo izdalījumu, ko tautas valodā saucam par puņķiem, krāsa, var sniegt norādes, kas tieši par kaiti šoreiz ir piemeklējusi. Farmaceite piedāvā vienkāršu “puņķu ceļvedi”.
Dzidri, ūdeņaini izdalījumi pārmērīgā daudzumā var liecināt par sezonālu alerģiju, jo imūnsistēma cīnās ar ziedputekšņiem, putekļiem vai citām kairinošām vielām un cenšas tās izvadīt.
Biezas, baltas gļotas var liecināt par to, ka imūnsistēma veic savu darbu, tverot un izvadot vīrusus, kas iekļuvuši degunā un deguna blakusdobumos.
Zaļi vai dzelteni puņķi var būt normāla imūnsistēmas atbildes reakcija uz saaukstēšanos. Dzeltenā krāsa nāk no mirušām baltajām asins šūnām, savukārt zaļi tie var kļūt, ja ir pilni ar daudzām mirušām baltajām asins šūnām un citām šūnu daļiņām.
Sarkani vai rozā izdalījumi ir gļotu un asiņu sajaukums; deguna ejas var nedaudz asiņot deguna šņaukšanas vai slaucīšanas kairinājuma vai pat sausa gaisa ietekmes dēļ.
Brūni vai oranži – var būt gļotu un izžuvušu asiņu, cigarešu dūmu vai netīrumu kombinācija. Smagākos gadījumos brūni puņķi var liecināt par bronhītu.
Melnas gļotas var būt gļotu un izžuvušu asiņu kombinācija, lai gan dažos gadījumos tās var liecināt par sēnīšu infekciju, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Jākonsultējas ar ārstu, ja esat noraizējies par jebkādām izmaiņām izdalījumu krāsā vai ja šīs izmaiņas parādās kopā ar citiem simptomiem, piemēram, apgrūtinātu elpošanu, dehidratāciju, sāpēm vai citiem saaukstēšanās simptomiem, kas ilgst vairāk nekā 10 dienas
Līdzekļi izdalījumu kontrolei. Farmaceite iesaka dažus vienkāršus veidu, kā palīdzēt degunam attīrīties. “Jūras ūdens aerosoli izskalo degunu un mitrina tā gļotādu. Ja degunā sakrājušies izdalījumi, tad tie vispirms ir jāizskalo ar jūras ūdeni un tad jāattīra. Bērniem šim nolūkam izmanto aspiratoru, pieaugušajiem deguns ir jāizšņauc. Tikai pēc tam bar lietot zāles. Ja deguna gļotāda ir īpaši sausa, var lietot mitrinošus un kopjošus pilienus, kas satur eļļas un pantenolu.
