Smaguma sajūta pēc maltītes? Uzzini, ko darīt, lai sev palīdzētu
Ar gremošanas traucējumiem vismaz reizi dzīvē ir saskāries ikviens no mums. Simptomi mēdz būt dažādi – diskomforts vai smaguma sajūta pēc maltītes, sāpes vēderā, pastāvīgs nogurums, gāzes un vēdera pūšanās, smagākos gadījumos arī caureja, steatoreja un slikta dūša. Gastroenteroloģe Laura Veide savā praksē ir novērojusi, ka gremošanas traucējumus veicina arī steidzīgais dzīvesveids.
Visbiežāk gremošanas traucējumus izraisa kuņģa un zarnu trakta funkcionālie traucējumi. “Tomēr es arvien biežāk savā praksē novēroju, ka tieši dzīvesveids ir veicinājis vēdera darbības traucējumus. Nereti sarunā ar pacientiem atklājas, ka pirmie diskomforta simptomi aizsākušies ar lielām pārmaiņām dzīvē – pārcelšanos, jaunu darbu, jaunu dienas režīmu. Šīs pārmaiņas dzīvē rada stresu, pacienti izjūt apetītes trūkumu, ēd neregulāri, lielā steigā, vēlu vakarā īsi pirms gulētiešanas u.tml. Un tas neizbēgami ietekmē gremošanu, jo stresa brīžos kuņģis, zarnu trakts un muskulatūra saspringst, radot mainīgu vēdera izeju – caureju, aizcietējumus, smaguma sajūtu un diskomfortu,” norāda dr. Veide.
Gremošanas traucējumus veicinošie faktori
Gremošanas sistēmas galvenais uzdevums ir barības vielu uzņemšana un pārstrāde, tādējādi nodrošinot organismu ar enerģiju un citiem veselībai un dzīvības funkciju pilnvērtīgai uzturēšanai nepieciešamajiem elementiem.
Arī tie cilvēki, kas jau piekopj veselīgu dzīvesveidu, brīvdienās un svētkos mēdz “pagrēkot” – vairāk uzturā lietojot grilējumus, saldumus, neierasti treknus ēdienus un alkoholu. Reta reize nekaitēs, tomēr lielai daļai sabiedrības neveselīga ēšana un pārēšanās, kā arī no tā izrietošās sekas – gremošanas traucējumi – ir ikdiena.
“Steidzīgais dzīvesveids negatīvi ietekmē veselību. Lielākā problēma ir neregulāra ēšana – cilvēki ēd to, kas gadās pa rokai (saldētas maltītes, veikalā nopērkamās gatavās maltītes, fritēti, trekni ēdieni u.c.), turklāt ēd ļoti ātri. Lai mazinātu gremošanas traucējumu iespējamību, ir svarīgi ieviest veselīgus ēšanas paradumus – ikdienā atturēties no kalorijām bagātiem, trekniem, asiem un saldiem ēdieniem, kā arī vairāk laika vajadzētu veltīt veselīgu maltīšu sagatavošanai un baudīšanai,” skaidro gastroentroloģe.
Arī nepareizs miega režīms, pārmērīga fiziskā vai mentālā slodze, mikrofloras disbalanss, kā arī organisma novecošanās process ir tie faktori, kas veicina gremošanas traucējumu rašanos vai pastiprināšanos.
Ja piemeklējuši viegli gremošanas traucējumi, var izlīdzēties ar zāļu tējām, piemēram, ķimeņu, piparmētru vai kumelīšu tēju. Ja ir nedaudz nelaba dūša, noder ingvera tēja ar citronu – tā mazina nelabuma sajūtu un stimulē gremošanas procesus. Ja ēsts daudz trekna, ogļhidrātiem bagāta ēdiena, talkā var ņemt gremošanas enzīmus.
Ko darīt, lai sev palīdzētu?
Vispirms mainīt dzīvesveidu – ēst regulāri un mazas porcijas visas dienas garumā, neēst vēlu vakarā, ierobežot uzturā taukainus ēdienu, izslēgt no ēdienkartes karinošos produktus, piemēram, kāpostus, pupiņas, saldus augļus, pienu un citus (tikai uz kādu laiku, lai novērotu uzlabojumus). Atmest smēķēšanu un samazināt alkohola lietošanu. Tam visam pretī likt kustības un fiziskas aktivitātes.
Labs gremošanas palīgs ir fermenti. Fermenti kopā ar ēdienu nonāk tievajā zarnā, veicina ēdiena pārstrādi, tādējādi palīdzot samazināt smaguma sajūtu un vēdera pūšanos. Tos var lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc maltītes.
Lai gan aptiekās var iegādāties fermentus dažādās formās – tabletēs un kapsulās, ir svarīgi pievērst uzmanību to atšķirībām. “Iedarbības ziņā labāki būs tie preparāti, kas satur minimikrosfēras. Šīs izteikti sīkās minimikrosfēras atrodas kapsulā, bet kapsulai nonākot kuņģī, tā izšķīst, atbrīvojot sīkās “bumbiņas” , kas sajaucas ar ēdienu. Minimikrosfēras ir pārklātas ar kuņģa skābes izturīgu pārklājumu, kā rezultātā netiek ietekmēta fermenta efektivitāte. Ja ir grūtības norīt kapsulu, tad to ir iespējams atvērt un minimikrosfēras pievienot paskābam mīkstam ēdienam vai šķidrumam, piemēram, ābolu biezenim, jogurtam vai skābai augļu sulai. Svarīgi ir nesakošļāt minimikrosfēras. Šāds risinājums būs piemērotāks gan bērniem, gan arī cilvēkiem, kuriem kapsulas norīšana sagādā grūtības,” uzsver gastroenteroloģe Laura Veide. Atkarībā no cilvēka svara, uzņemtās maltītes daudzuma un sastāva, ieteicamā deva vienai pamata ēdienreizei ir 2 līdz 8 kapsulas ar minimikrosfērām, kas satur 10 000 lipāzes vienības Bez receptes aptiekā nopērkamos fermentus var lietot 7 līdz 14 dienas. Ja fermenti uzlabo pašsajūtu un mazina gremošanas traucējumus, konsultējoties ar ārstu, tos var lietot arī ilgāk. Taču, ja sūdzības nerimstas, obligāti jāvēršas pie speciālistiem.
Uzziniet vairāk: www.gremosanastraucejumi.lv
Reklāmas raksts sadarbībā ar www.gremosanastraucejumi.lv
