Ar ko vienkāršs krācējs atšķiras no miega apnojas pacienta

Lūdzu, pastāstiet, kāpēc mums vispār ir vajadzīgs miegs.

Pirmām kārtām mums jāizguļas tāpēc, lai varētu labi justies. Miegs galvenokārt nepieciešams smadzenēm, īpaši to garozai. Pāris negulētas naktis, tātad īslaicīgs miega trūkums, gan neko sliktu uzreiz nenodarīs – vismaz nav tādu pierādījumu, ka mūsu fiziskais ķermenis ciestu no īslaicīgas miega nepietiekamības. Atrašanās nomodā vairāk par 24 stundām tiek pielīdzināta 1 % alkohola reibumam, kad pieļautās kļūdas izpaužas monotonu uzdevumu veikšanā, piemēram, auto vadīšana.

Pētījumi liecina, ka pieaugušam cilvēkam parasti pietiek ar 7–8 stundām miega, ja vien tas ir kvalitatīvs.

Miega režīma neievērošana, spriedzes filmu skatīšanās pirms miega, pārēšanās uz nakti – tas viss ietekmē miega kvalitāte. Kādi vēl faktori traucē labi izgulēties?

Runa ir par vienu no biežāk sastopamajiem miega traucējumu veidiem, kura cēlonis ir patoloģiski procesi organismā, kas norisinās miega laikā. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var rasties nopietnas veselības problēmas. Šie traucējumi saucas obstruktīvās miega apnojas sindroms (OMAS), kura biežākā un raksturīgākā pazīme ir krākšana. Tiesa, viena pati krākšana bez citiem klīniskiem simptomiem vēl nebūt neliecina par miega apnoju un arī neietekmē krācēja veselību. Pie manis gan nāk arī tādi, kas naktī miegā troksni taisa (krācēji), taču es par viņiem nemaz neesmu priecīgs, jo viņš jau nav slims, tikai troksni taisa, bet mēs ārstējam slimos. Viņš ar savu krākšanu ir problēma partnerim gultā, traucējot tam normāli izgulēties. Īpaši gados jaunākiem pacientiem stāstu, ka viņi daudzas lietas, arī krākšanu, var mainīt ar veselīgu dzīvesveidu.

Tāpat sievietes uztraucas, ka ap 50 gadu vecumu sākušas krākuļot. Tā tas ir, ka krākšana vairāk parādās pusmūžā, jo līdz ar novecošanos audi nedaudz atslābst – vairs nav tik labā tonusā. Tad parasti arī nedaudz lieku kilogramu nākuši klāt, iestājusies menopauze, kad sieviete kļūst mazāk pasargāta no miega apnojas attīstības. Līdz menopauzei sievietēm tā sastopama divas reizes retāk nekā vīriešiem, bet pēc tam arī viņām parādās biežāk. Gribu vēlreiz nomierināt – krākšana ir tikai viens no miega apnojas simptomiem, un tai īpašas klīniskas nozīmes visbiežāk nav. Ja cilvēks ir vesels un dienā jūtas možs, nevis aizmieg pie pirmās izdevības, nez vai viņam ir šis sindroms.    

Kuras pazīmes norāda, ka attīstījusies miega apnoja, un kāpēc par to būtu jāuztraucas?

Miega apnoja pastāvējusi visos laikos, arī pirms diviem tūkstošiem gadu, kā liecina vēsturiski avoti.

Mūsdienās izpētīti tās darbošanās mehānismi un diemžēl atklāta tieša sakarība starp tādām slimībām kā paaugstināts asinsspiediens, dažādas sirds un asinsvadu slimības, otrā tipa cukura diabēts, miegainība un nogurums dienā, par ko cilvēki stāsta savās sūdzībās. Noteikti jāpiemin izteikts liekais svars ar miega apnoju sirgstošajiem. Uzskata, ka 36 % gadījumu glikozes vielmaiņas traucējumi un otrā tipa diabēts saistīts ar miega apnoju. Pētījumos arī pierādīts: ja laikus nenoķeram miega apnoju un neārstējam, tad piecu gadu laikā cilvēka veselības aprūpes izmaksas pieaug septiņas reizes, jo tik daudz viņam sarodas slimību un lietojamo medikamentu, izmeklējumu, darba nespēja, smagākos gadījumos arī miokarda infarkts vai insults.

Miega apnojas attīstība ir lēna, visbiežāk vairāk nekā 10 gadu laikā. Viss sākas ar krākšanu, sākumā guļot uz muguras, tad jau guļot uz sāniem, līdz parādās pauzes elpošanā. Faktiski cilvēks smok, un ja tas notiek ilgstoši un naktī daudzas reizes, tas noved pie iepriekš minētajām slimībām.   

Vai tad elpas trūkums neliek pamosties?

Ja cilvēks miegā neelpo – turklāt tas notiek miega dziļajā fāzē – viņš pats to nezina un nejūt. Kā arī aizsargmehānismi kļūst vājāki.

Elpošanas pauzi sākam skaitīt no desmit sekundēm. Miega apnojas pacientiem tā parasti ilgst 20–50 sekundes vai vēl vairāk. Kas notiek laikā, kad apstājas elpošana? Organismā pazeminās skābekļa līmenis un sākas trauksme. Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma jeb rodas stress. Izdaloties stresa hormoniem, organisms mobilizējas, asinsspiediens paaugstinās, sirdsdarbība paātrinās. Un visu laiku notiek skābekļa svārstības – te piesātinājums ir normāls, te atkal – zems. Šādas svārstības iedarbina organismā sarežģītus mehānismus, kad rodas vairāk brīvo radikāļu, iekaisuma mediatoru, kas bojā asinsvadu sieniņas un izraisa agrīnu aterosklerozi. Tātad pastāvīgā smakšana un simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte ievērojami palielina slodzi sirds asinsvadiem, ietekmē vielmaiņu un cilvēks kļūst miegains.

Ja smakšanas epizodes notiek simtiem reižu naktī, rodas miega fragmentācija un cilvēks nevar izgulēties. Lielākā problēma ir tā, ka viņš regulāri katru nakti cīnās pēc elpas. Protams, no rīta pamostoties, cilvēks jau jūtas noguris un miegains.

Miega apnojas sākuma stadijā cilvēks ilgu laiku vēl ir vesels un jūt, iespējams, tik vien kā nelielu miegainību vai nogurumu, kas vairāk izpaudīsies, darot kaut ko monotonu. Simptomātika var progresēt lēni, bieži tie ir 10 un pat vairāk gadu. Bet, ja šī problēma sākas 30–40 gados, 50–60 gadu vecumā jau var būt ļoti nopietnas veselības problēmas.

Vai pareizi iedunkāt bez elpas palikušo, lai viņš pamostas un atsāk normāli elpot?

Nu, pareizi jau tas ir, jo grūti noskatīties, ka otrs neelpo. Protams, kamēr cilvēks  nav ļoti slims, iespēja, ka viņš nomirs, ir ļoti neliela. Kaut arī pastāv pierādījumi, ka miega apnoja saistīta ar mirstību miegā, tas attiecas jau uz ļoti slimiem – tādiem, kam slimības ilgstoši ir gan ielaistas, gan visbiežāk arī neārstētas. Tad naktī kādā garākā pauzē var sākties sirds aritmija, un viss.

Vai ārstiem, piemēram, ģimenes ārstiem, ir viegli pamanīt miega apnojas riska pazīmes?

Jā, tās ir diezgan viegli pamanīt. Vecums (pusmūžā 5–10 % cilvēku), dzimums (vīrietis), liekais svars, ļoti resns kakls, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts. Ja ir miega apnojas komplikācijas, parasti pacients nonāk pie speciālista – vai nu pie kardiologa, piemēram, ar asinsspiediena problēmām, vai endokrinologa diabēta gadījumā vai neirologa, jo ir sūdzības par miegainību. Ja speciālistam rodas aizdomas, ka sūdzību iemesls vai provocētājs varētu būt miega apnoja, pacientu parasti nosūta pie miega speciālista. Protams, to var darīt arī ģimenes ārsts, ja viņam radušās aizdomas par miega apnoju.

Diemžēl pašlaik nav valsts apmaksātas diagnostikas – tātad gan speciālista konsultācijas, gan nepieciešamie izmeklējumi, līdz cilvēks tiek līdz diagnozei, gan arī iekārtas izmēģināšana jāapmaksā pašam. Tas nereti attur no vēršanās pie ārsta. Ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) jau ilgāku laiku risinām sarunas par to, lai valsts tomēr kompensētu par izmeklējumiem iztērētos līdzekļus, bet pagaidām virzība ir lēna.

Protams, ja diagnosticēta smaga apnoja, izmaksas par tās ārstēšanā izmantoto aparatūru 80 % apmērā līdzfinansē valsts, un tas ir būtisks atvieglojums.

Pastāstiet par miega apnojas diagnosticēšanu ar bezkontakta vienreizlietojamo ierīci WatchPAT. Pēc tam arī rezultātu un ārstēšanas plānu var saņemt epastā.

Redziet, tās ir modernās tehnoloģijas – telemedicīna. Īpaši aktuālas kļuva pandēmijas laikā, kad veselības aprūpē daudzas lietas centās veikt attālināti. Starp citu, ir pierādīts, ka cilvēkam ar miega apnoju kovids ir bīstamāks (lielāka mirstība).

Bet par vienreizlietojamo ierīci WatchPAT gribu pateikt, ka tai ir daudz priekšrocību. Piemēram, ja no savas darbavietas caur WhatsApp esmu nokonsultējis pacientu Daugavpilī vai Liepājā un konstatējis, ka viņam varētu būt augsts miega apnojas risks, lai to diagnosticētu, viņam būtu jābrauc uz Rīgu pēc iekārtas, tad jāatgriežas mājās un nakts ar to jāpārguļ, pēc tam tā atkal jāatved mums atpakaļ… Un tad atkal jābrauc uz konsultāciju – nu, redzat, kas par braukāšanu. Bet šo iekārtu varam aizsūtīt pa pastu, tā ir vienreizlietojama – neviens nav ne tai pieskāries, ne uzklepojis vai uzšķaudījis –, atliek tikai viedtālrunī uzstādīt aplikāciju ar lietošanas instrukciju.

Nākamajā dienā, kad tālrunī beidzies ieraksts, dati tiek atsūtīti mums. Pēc tam jau konsultācijā izrunājam rezultātus.   

Vai ārstēšanas metodes atkarīgas no miega apnojas smaguma pakāpes?

Jā, tā tiešām ir.

Elpošanas problēmas saistītas ar elpceļu sašaurināšanos miega laikā, tāpēc ārstēšanas uzdevums padarīt tos platākus. Un tas iespējams ar trim paņēmieniem. Pirmkārt, ķirurģiskā ceļā, piemēram, lai likvidētu palielinātās mandeles vai novērstu kādas sejas skeleta īpatnības, kad operē žokļus, tos pārvietojot uz priekšu un atrisinot problēmu. Pēc vadlīnijām ķirurģija izmantojama, ja ir vieglas vai vidēji smagas formas krākšana un palielinātas mandeles vai jaunam cilvēkam ir smaga miega apnoja un izteikta sejas skeleta īpatnība.

Otrkārt, iespējams izmantot mutes aparatūru jeb kapi zobiem, kas apakšžokli nedaudz pavelk uz priekšu, un līdz ar to mēles saknes līmenī atbrīvo elpceļus (miegā mēle ir atslābusi, arī žoklis pavirzās atpakaļ un elpceļi sašaurinās). Pēc vadlīnijām kape lietojama, ja ir krākšana un viegla miega apnoja. Jo tā smagāka, jo kapes efektivitāte samazinās. Der arī tad, ja anatomiski apakšžoklis ir mazāks.

Vai kapi vajag lietot regulāri?

Man pacienti bieži jautā, vai kape būs jāliek katru nakti, un es atbildu, ka tas ir tāpat kā ar brillēm – ja tās noņem, tu neredzi. Un arī ar miega apnojas terapijas aparātu, kas jau ir trešais ārstēšanas paņēmiens, tas pats – tu četrsimt reižu naktī smoc, ja nav aparāta, bet, ja to lieto, tad nesmoc.

Cilvēki bieži vien domā, ka šo terapijas aparātu izmanto, lai tas elpceļiem piegādātu skābekli, bet tā nav. Ar tā palīdzību tiek radīts neliels pozitīvs spiediens elpceļos, padarot tos platākus, lai cilvēks var pats elpot. Līdzīgi kā ar velosipēda riepu – ja spiediena tajā nav, riepa ir saplakusi. Protams, kā jau minēju, ar aparātu radītais spiediens ir neliels, viss notiek delikāti.

Šādu aparātu lieto ar smagas formas apnoju sirgstošie. Jo tā ir smagāka, jo cilvēks laimīgāks, ka tādu iekārtu beidzot saņēmis lietošanā. Bijis pat tā, ka smags miega apnojas pacients, kam uz nedēļu iedots aparāts izmēģināšanai un kas nes to atpakaļ, saka: “Es jums to neatdošu, vairs nevienu nakti negribu bez tā gulēt.” Cilvēks beidzot jūtas laimīgs, jo ir izgulējies. Šeit parādās motivācija.

Fakts

Vecumā ap 60+ jau gandrīz visi pa reizei uzkrāc. Diemžēl vecums ir faktors, kuru mēs nekā nevaram ietekmēt, stāsta ārsts-miega speciālists Juris Svaža.