Kādu efektu uz cilvēku atstāj klīniskās nāves piedzīvošana? Zinātniekus pārsteidz 19 pētāmie pacienti
Bieži ir lasīts, ka nāves tuvuma pieredze ir notikums, kas maina dzīvi un izmaina cilvēku skatījumu uz to. Taču jaunā pētījumā atklājās, ka pretēji vispārpieņemtajam uzskatam pacienti, kas atgriezušies no “nāves sliekšņa”, savā domāšanā nav mainījušies.
Vienā no pirmajiem šāda veida pētījumiem eksperti novēroja 19 cilvēkus pēc tam, kad viņi intensīvās terapijas nodaļā bija piedzīvojuši klīnisko nāvi – bezsamaņas stāvokli, kad apstājas elpošana un nav pulsa uz maģistrālām artērijām. Pēc tam pētnieki šos pacientus novēroja 12 mēnešus vēlāk.
Pētnieki, kuri savus atklājumus publicēja žurnālā "Critical Care", sākotnēji pētīja 126 pacientus, kuri vairāk nekā nedēļu bija uzturējušies intensīvās terapijas nodaļās vairākās Beļģijas slimnīcās.
Pacienti tika uzņemti intensīvās terapijas nodaļā dažādu iemeslu dēļ, tostarp elpošanas, sirds un asinsvadu, gremošanas, nieru, neiroloģisku un vielmaiņas slimību dēļ. Tika noskaidrots, ka 19 pacienti piedzīvojuši klīnisko nāvi.
Viņi tika intervēti trīs līdz septiņas dienas pēc izrakstīšanas no slimnīcas, un viņiem tika uzdoti jautājumi par disociatīviem pārdzīvojumiem. Viņiem tika jautāts arī par garīgajiem, reliģiskajiem un personīgajiem uzskatiem.
Sākotnējās intervijas laikā pacientiem, kuri bija piedzīvojuši nāvei tuvu pieredzi, bija lielāka nosliece uz disociatīviem simptomiem. Tie ietvēra neskaidrību par savu vietu šajā pasaulē, pieaugušu garīgumu un sevis nošķirtību no “ierastās dzīves” problēmām.
Pētnieki ar šiem pacientiem sazinājās vēlreiz pēc gada, lai novērtētu viņu dzīves kvalitāti, taču pēc šī perioda netika konstatētas nekādas izmaiņas.
Šī pētījuma rezultāti gan nesaskan ar 2022. gadā veikto pētījumu, kurā Dr. Brūss Greisons konstatēja, ka dalībnieku dzīves kvalitāte būtiski atšķiras pat 20 gadus pēc piedzīvotas klīniskās nāves.
