"Nedomāju, ka vispār spēsim atrast universālu ārstēšanu!" Pētniekus pārsteidz atklātais par vēzi
Līdz šim nebijusi analīze par vēža augšanu ir atklājusi audzēju "gandrīz bezgalīgo" spēju attīstīties un izdzīvot, apgalvo zinātnieki.
Deviņu gadu laikā novērojot plaušu vēzi, pētnieku komanda bija "pārsteigta" un "apbrīnota" par to, ar kādu milzīgu spēku viņiem nācās cīnīties. Viņi secināja, ka vairāk uzmanības jāpievērš profilaksei, jo diez vai drīzumā izdosies atrast "universālu" ārstēšanas metodi.
Pētījums ar nosaukumu “TracerX” sniedz vispilnīgāko analīzi par to, kā vēzis attīstās un kas izraisa tā izplatīšanos.
Audzējs sākas kā viena bojāta šūna, bet kļūst par miljoniem “nepareizu” šūnu, kas mutējušas nedaudz atšķirīgos veidos. Pētnieki novēroja šo daudzveidību un izmaiņas laika gaitā plaušu vēža pacientu organismā un apgalvo, ka iegūtie rezultāti būtu piemērojami dažādiem vēža veidiem.
Vairāk nekā 400 cilvēkiem, kuri ārstējās 13 slimnīcās Apvienotajā Karalistē, slimības progresēšanas gaitā tika ņemtas biopsijas no dažādām plaušu vēža daļām. "Šādā mērogā tas līdz šim nav darīts. Mani pārsteidza audzēju spēja pielāgoties. Es negribu, lai tas izklausās pārāk depresīvi, bet, ņemot vērā gandrīz bezgalīgās iespējas, kā audzējs var attīstīties, un ļoti lielo šūnu skaitu vēža stadijā, kas var būt vairāki simti miljardu šūnu, es domāju, ka izārstēt visus pacientus ar vēzi ir ļoti sarežģīts uzdevums,” skaidro profesors Čārlzs Svantons no Frensisa Krika institūta un Londonas Universitātes koledžas.
"Es nedomāju, ka mēs spēsim atrast universālu ārstēšanu. Ja vēlamies panākt vislielāko ietekmi, mums jākoncentrējas uz profilaksi, agrīnu atklāšanu un agrīnu slimības recidīva atklāšanu,” piebilst profesors.
Aptaukošanās, smēķēšana, alkohols un nepareizs uzturs palielina risku saslimt ar dažiem vēža veidiem. Arī iekaisuma problēmu risināšana organismā tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā novērst vēzi. Iespējams, ka iekaisums ir izskaidrojums tam, kāpēc gaisa piesārņojums izraisa plaušu vēzi un zarnu iekaisuma slimības palielina resnās zarnas vēža risku.
Evolūcijas analīze ir publicēta septiņos atsevišķos pētījumos žurnālos “Nature” un “Nature Medicine”.
Ko parādīja pētījums?
Sākotnējā audzējā ir ļoti agresīvas šūnas, kas galu galā izplatās pa visu ķermeni. Audzējiem, kuriem bija augstāks ģenētiskā "haosa" līmenis, bija lielāka iespējamība pēc operācijas atkārtoties citās ķermeņa daļās.
Analizējot asinis, lai noteiktu audzēja DNS fragmentus, audzēja atgriešanās pazīmes varēja pamanīt līdz pat 200 dienām, pirms tās parādās datortomogrāfijas izmeklējumā.
Šūnu mehānisms, kas nolasa mūsu DNS instrukcijas, vēža šūnās var tikt bojāts, padarot tās agresīvākas. Pētnieki cer, ka šie atklājumi nākotnē varētu palīdzēt prognozēt, kā pacienta audzējs izplatīsies, un pielāgot ārstēšanu.
