"Ķīmiskais uzbrukums!" - vai zini, kas tavos vannas istabas plauktos var izraisīt vēzi?
Tīra māja un tīrs ķermenis nereti asociējas ar iecienīto ziepju, dušas želejas vai tīrīšanas līdzekļa smaržu. Tie visi patiešām noņem netīrumus, tomēr var atstāt aiz sevis kaitīgas ķīmiskas vielas. Cik droša ir sadzīves ķīmija, ko lietojat ikdienā?
Cik daudz ķermeņa kopšanas līdzekļu mēs katru dienu izmantojam?
Var paskaitīt: kopš brīža, kad no rīta pamostamies: 1) nomazgājam seju ar kādu līdzekli (ne jau tīru ūdeni!), 2) iztīrām zobus ar zobu pastu, 3) izmazgājam matus ar šampūnu un pēc tam lietojam kondicionieri, 4) dušā izmantojam dušas želeju, 5) uzklājam ķermeņa losjonu, 6) lietojam dezodorantu, 7) izsmidzinām smaržas. Tam visam vēl var pievienot sejas ādas kopšanas līdzekļus un dekoratīvo kosmētiku. Un vēl ir ikdienas līdzekļi, ko lietojam mājas un darba vietas tīrīšanā: trauku ziepes, veļas mazgāšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, stikla, paklāju, traipu tīrīšanas līdzekļi, gaisa atsvaidzinātāji un citi. Cik daudz kopā sanāk, un cik tie visi ir droši?
“Ķīmiskais uzbrukums”?
Esam pieraduši pie dažādiem palīglīdzekļiem tīrības uzturēšanā, sākot ar tualetes bloku un beidzot stiklu tīrīšanas līdzekli, bez kuriem vēl pirms pāris desmitgadēm mierīgi iztikām. Sliktākais ir tas, ka tie visi ienes vidē aizvien vairāk ķīmisko vielu, radot bagātīgu kokteili, kura izpēte, kā tas ietekmē cilvēka organismu, krietni atpaliek no jaunu produktu ieviešanas ātruma.
Netrūkst bēdīgi slavenu piemēru, kad ražotāji ir pāršāvuši pār strīpu, un viņu “ķīmiskā ieroča” maskēšana ar solītiem labumiem ir bijusi tik neveiksmīga, ka piedzīvojusi vispasaules izgāšanos. Šādā skandālā bija ierautas, piemēram, tā sauktās antibakteriālās ziepes ar triklozānu.
Deviņdesmitajos gados, pateicoties veiksmīgai reklāmai, ka tās ir vislabākās un drošākās ziepes pret dažādiem mikrobiem, antibakteriālās ziepes strauji iekaroja tirgu. Tikai 2014. gadā zinātnieki pierādīja, ka tās nav efektīvākas par parastajām ziepēm un ūdeni, lai iznīcinātu slimības izraisošās baktērijas ārpus veselības aprūpes iestādēm. Pat Covid-19 pandēmijas laikā speciālisti neatrada pierādījumus, ka antibakteriālās ziepes spētu nozīmīgi ietekmēt infekcijas izplatīšanos. Vēl vairāk – daudzi pētījumi vedina domāt, ka triklozāns ir saistīts ar dažādu audzēju rašanos. Kā ksenoestrogēns (sadzīvē izmantojama ķīmiska viela, kam piemīt spēcīga estrogēnam līdzīga iedarbība) triklozāns var izspiest estradiolu (hormons, estrogēns) no tā receptoriem un potenciāli palielināt pakļautību estradiolam, kuru uzskata par krūts vēža attīstības riska faktoru. Ir pierādīts, ka šim mehānismam ir nozīme arī olnīcu vēža attīstībā.
Kur ir pētījumi?
Ir vieglāk, ja kāds produkts izraisa alerģisku reakciju vai pārmērīgi sausina ādu, vai slikti nomazgājas – otrreiz to nepirksim. Daudz bīstamāki ir mūsu iemīļotie šampūni vai dušas želejas, no kuriem nevēlamies atteikties, pat ja to sastāvā ir vielas, kuras pētījumos tiek saistītas ar vēzi. Paradoksāli – vieglāk atteikties no līdzekļa, no kura niez āda, nekā no tā, kas ilgtermiņā draud ar smagu slimību.
Kāds ir risks, ka, lietojot tīrīšanas līdzekļus, to sastāvā esošās ķīmiskās vielas var izrādīties vēža izraisītājas? Šis jautājums nemaz nav tik bieži pētīts. 2010. gadā lielu uzmanību guva sieviešu vides veselības organizācijas Silent Spring Institute (ASV) retrospektīvs pētījums, kurā tika aptaujātas 1500 Masačūsetsas iedzīvotājas, no kurām pusei laikā no 1988. līdz 1995. gadam bija diagnosticēts krūts vēzis. Rezultāti liecināja: sievietēm, kas ziņoja, ka lieto visvairāk tīrīšanas līdzekļu, bija divreiz lielāka iespēja, ka viņām diagnosticēja krūts vēzi, nekā sievietēm, kas tos lietoja vismazāk. Lielāks risks bija saistīts arī ar biežu gaisa atsvaidzinātāju un pretpelējuma līdzekļu lietošanu.
Iepriekš institūta vadībā tika apkopoti visi tolaik pieejamie pētījumi par šo tēmu un nosauktas 216 vielas, kas var izraisīt krūts audzēju dzīvniekiem, to vidū bija arī kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļas, kurām cilvēki lielā mērā pakļauti ikdienā. Gandrīz visas ķīmiskās vielas bija mutagēnas, un lielākā daļa izraisīja audzējus vairākos orgānos un sugās.
Šie atklājumi vedināja domāt, ka vēzis vairāk izskatās pēc vides izraisītas slimības un ka iedzimtībai, uzturam vai citiem faktoriem ir mazāka loma. Taču šādu ķīmisko vielu mūsu vidē ir ap 100 tūkstošiem, un zinātnieki joprojām nezina, cik lielā mērā to iedarbība var veicināt vēža risku, lai gan ir skaidrs, ka daudzi parastie tīrīšanas līdzekļi satur kancerogēnas sastāvdaļas vai piemaisījumus.
Viss ir ziepes
Lai saprastu, kā samazināt savu pakļautību kaitīgajām vielām tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļos, jāzina, kas tās ir par vielām. Jāņem vērā, ka visi šie produkti – ziepju gabali, ķermeņa mazgāšanas līdzekļi, šampūni un tīrīšanas līdzekļi – būtībā ir ziepes, kuru galvenā sastāvdaļa ir sārms. Ziepes rodas pārziepošanas procesā, kas ir ķīmiskā reakcija starp skābi (piemēram, taukskābēm no eļļas, taukiem) un sārmu (nātrija hidroksīdu), rezultātā radot sāli (ziepes).
Vismaz teorētiski ziepēm būtu jābūt pilnīgi nekaitīgām, it īpaši, ja šīs pārējās sastāvdaļas veido dabiskās eļļas, tauki un sviesti, nevis sintētiskas ķīmiskās vielas. Tomēr ziepes var atņemt ādai mitrumu un cilvēkiem ar jutīgu ādu pat dabiskas ziepes var nederēt, nemaz nerunājot par populārāko zīmolu ziepēm, kosmētiku un citiem personīgās higiēnas līdzekļiem, kuros izmanto sintētiskās ķīmiskās vielas.
Kaitīgākās un, paradoksāli, arī visizplatītākās ziepju sastāvdaļas ir atšifrētas, tāpēc viens no veidiem, kā samazināt savu pakļautību tām, ir pētīt etiķetes un izvēlēties produktus bez šīm vielām. Tiesa, šāda “ķīmiķošana” nav viegls pasākums, jo nereti arī par “dabiskām” ziepēm dēvēti produkti var saturēt kairinošas vielas. Iespējams, ērtāk tomēr izvēlēties kādu no veselīgajām alternatīvām, piemēram, glicerīna ziepes. Glicerīna ziepēs ir saglabāts ziepju gatavošanas procesā dabiski radies glicerīns (rodas apmēram 93 % ziepju un 7 % glicerīna, ko satur gan dzīvnieku tauki, gan augu eļļas), un nereti tā daudzums pat ir papildināts. Rūpnieciski ražotajās “parastajās” ziepēs gandrīz puse glicerīna tiek noņemta.
Glicerīns ir mitrinātājs. Kad rokas tiek nomazgātas ar glicerīna ziepēm, uz tām paliek plāna glicerīna kārtiņa, kas ādai piesaista mitrumu, turpretī, ja glicerīns ir atdalīts, ziepes sausina ādu.
Dārgāka, taču arī pieejama alternatīva ir tā sauktie Indijas ziepju rieksti, ar ko var mazgāt gan ķermeni un matus, gan traukus un audumus. Tie satur saponīnu, dabisku putotāju, kam piemīt arī labas attīrošas un antibakteriālas īpašības. Eiropā kopš seniem laikiem kā saponīnu avots izmantota ziepjusakne.
