Smieties ir ļoti veselīgi - pat, ja tie ir māksloti smiekli. Kāpēc?

Agri no rīta piecas dienas nedēļā grupa svešinieku ņem rokās telefona klausuli un desmit minūtes pavada spurgšanā, ķiķināšanā un histēriskos smieklos. Šie divdesmit cilvēki – vīrieši un sievietes, jauni un veci – nekad dzīvē nav tikušies un pat nezina cits cita vārdu.

Šī ir smieklu līnija – strauji augošs virziens smieklu terapijā, Lielbritānijas jaunākā un, iespējams, neparastākā alternatīvās terapijas nozare. Kopš 2004. gadā tika nodibināts UK Laughter Network, ko veido valsts veselības aprūpes dienesta darbinieki, konsultanti un sociālie darbinieki, tā darbības apjoms pieaudzis desmitkārt, apmācot vairāk nekā 8000 cilvēku izmantot smieklus veselības uzlabošanā. Vienkārša smiešanās aizvien vairāk tiek izmantota, lai palīdzētu pacientiem pārvarēt gan garīgas, gan fiziskas kaites, sākot no depresijas līdz hroniskām sāpēm un pat lai atbalstītu vēža slimniekus.

Klasiskie smieklu terapijas nodarbību veidi ir dažādi, tajās ietilpst dejošana un citas kustības, dziedāšana, skaņu atdarināšana u. tml. Smieklu terapeita mērķis ir sasmīdināt un palīdzēt vieglāk smieties. Nodarbības notiek gan grupās, gan individuāli un parasti sākas ar nemaz ne smieklīgu iesildīšanos jeb stiepšanos. Pēc tam terapeits rosina uz smiešanos, piemēram, lūdz atcerēties ļoti smieklīgus mirkļus dzīvē vai visiem sastāties rindā vilcieniņā, kas daudziem liek justies, it kā viņi būtu 15 minūtēs regresējuši par 20–30 gadiem.

Smiešanās ne visiem nāk viegli, bet, kā noskaidrots, ķermenis patiesībā neredz atšķirību starp īstu un neīstu smiešanos – smieklu viltošanai ir tikpat labvēlīga ietekme. Īstenībā, atdarinot smiešanos, situācija kļūst tik smieklīga, ka viltotie smiekli drīz vien pāraug patiesos.

Terapeiti arī māca, kā smieklus novirzīt uz vēderu, kaklu un pleciem, kur uzkrājas visvairāk stresa un ko tādējādi var atbrīvot. Sākumā ne viens vien smieklu terapijas dalībnieks jūtas muļķīgi un viņa sejas muskuļi sāp no nepierasti ilgās smiešanās, bet rezultātā – viņa ķermenis gan ir laimīgs!

C vitamīns plus 10 minūtes smieklu

Par vienu no mūsdienu smieklu terapijas pionieriem uzskata amerikāņu žurnālistu Normanu Kazinsu (1915–1990), kurš 30 gadus bija ietekmīgā literārā žurnāla Saturday Review redaktors.

Sešdesmit gadu vecumā Kazinsam noteica ankilozējošā spondilīta diagnozi. Tā ir hroniska autoimūna locītavu iekaisuma slimība, ko raksturo stīvums un lielas sāpes. Ārsti viņam deva niecīgas izredzes uz izveseļošanos.

Kad tradicionālā medicīna nespēja remdēt neciešamās sāpes, Kazinss pameta slimnīcu un iekārtojās viesnīcā. Šeit viņš attīstīja pats savu atlabšanas programmu, kuras pamatā bija C vitamīns megalielās devās un pozitīva attieksme, mīlestība, cerība un smiekli, ko viņš guva no brāļu Marksu komēdijām. “Es nonācu pie priekpilna atklājuma, ka desmit minūtes neviltotu vēdera smieklu sniedz anestezējošu efektu un var man nodrošināt vismaz divu stundu ilgu miegu bez sāpēm,” viņš pēc tam rakstīja. “Kad smieklu pretsāpju efekts izgaisa, varēja atkal ieslēgt filmu projektoru un bieži vien nonākt pie nākamā no sāpēm brīvā posma.”

Galu galā Kazinss atlaba un savu pieredzi par humoru un ārstēšanu aprakstīja vairākās grāmatās, no kurām lielākais bestsellers ir “Kādas slimības anatomija pacienta uztverē” (Anatomy of an Illness as Perceived by the Patient: Reflections on Healing, 1979). Tieši šis darbs iedvesmoja emociju ietekmes izpēti uz veselību, kas turpinās arī mūsdienās. Kazinss pats savulaik arī pētīja cilvēka emociju bioķīmiju, darbojoties kā medicīnas humanitāro zinātņu profesors Kalifornijas universitātes Medicīnas skolā. Viņš bija cieši pārliecināts, ka tieši emocijas ir galvenā atslēga, lai cilvēks veiksmīgi cīnītos ar slimību.

Normans Kazinss bija lielisks apstiprinājums savai teorijai un tam, ka smiekli pagarina dzīvi. Proti, kad viņš 75 gadu vecumā nomira ar sirds mazspēju, viņš bija ievērojami pārspējis visas savu ārstu prognozes – nodzīvojis 10 gadus ilgāk, nekā viņam solīja pēc pirmās sirdslēkmes, un 26 gadus ilgāk pēc viņa locītavu slimības diagnosticēšanas.

Kopš 70. gadiem arī sākās klīniskie pētījumi par smieklu terapeitisko iedarbību. Divdesmit gadus vēlāk indiešu ārsts no Mumbajas Madans Katarija, interesējoties par šo jautājumu, bija pārsteigts, cik daudzi pētījumi apliecināja smieklu fizioloģiski un psiholoģiski labvēlīgo efektu. Viņš nolēma atrast veidu, kā nodot šos labumus saviem pacientiem un citiem cilvēkiem. Rezultātā radās smieklu joga (hasja joga) – unikāla vingrojumu sistēma, kas apvieno grupas smieklu treniņu ar jogas elpošanas vingrinājumiem, ļaujot ikvienam smieties bez joku dzīšanas, humora vai komēdijas.

Tā sauktais ķiķināšanas guru sāka savu kustību 1995. gadā tikai ar piecu cilvēku grupiņu, kas darbojās Mumbajas parkā. Tagad smieklu joga ir ne tikai kļuvusi par pasaulē izplatītu kustību, bet arī aktualizējusi smieklu terapiju. Pašlaik darbojas vairāk nekā 6000 smieklu jogas klubu vismaz 60 valstīs: ASV, Kanādā, Eiropā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrumu Āzijā, Ķīnā un Āfrikā.

“Šī smieklu prakse virzās no “ho-ho, ha-ha” vingrinājuma uz citiem simulētu smieklu veidiem,” smieklu jogas pamatus skaidro Katarija. “Es to saucu par manu smieklu kokteili.” Katarijas kokteilī ietilpst sirsnīgi smiekli, apsveicināšanās smiekli, klusi smiekli ar atvērtu muti, dungojoši smiekli, lauvas smiekli (lauvas jogas pozas pielāgojums) un šūpošanās smiekli ar roku kustībām. Katram smiešanās veidam tiek veltīts laiks līdz 45 sekundēm, kam seko dziļa elpošana un stiepšanās vingrojumi.

Smieklu jogas vingrinājumi ir radīti, lai tos pildītu grupā, un dalībnieki virzās no viena smiešanās tipa uz citu. “Smiešanās smieklu klubos ir vistīrākie smiekli, jo tai nav nekāda iemesla. Tā nav vērsta pret citiem, mēs mācāmies smieties par sevi,” uzskata smieklu jogas guru.

Katarija pārliecināts, ka smieklu joga palīdz ne vien atbrīvoties no jūtu apspiešanas, vairot pašapziņu, iegūt daudz pozitīvāku skatu uz dzīvi, bet arī uzlabot plaušu funkcijas un vēdera tonusu. Viņš pielīdzina vēdera muskuļu darbu piespiedu smiešanās laikā speciāliem jogas vingrinājumiem, kas domāti gremošanas sistēmas tonizēšanai, uzsverot, ka spēcīgi vēdera muskuļi sekmē veselīgu gremošanu.

Smieklu jogas dibinātājs apgalvo, ka smiešanās prakse paaugstina gan pulsa ātrumu, gan ceļ asinsspiedienu, stimulējot un tonizējot asinsrites sistēmu, kā arī stiprina elpošanas sistēmu, izmantojot visu plaušu kapacitāti. Prana jeb dzīves spēks, viņš skaidro, ienāk ķermenī ar elpu, tāpēc tīras elpošanas ejas un spēcīgas plaušas ir būtiskas ķermeņa un gara labsajūtai.

Smiešanās ir netradicionāla terapija, tomēr tās aizstāvji apgalvo, ka smiekli ir vislabākās zāles. Gandrīz pusgadsimtu pētnieki cenšas atrast tam arī zinātnisku pamatojumu un ne bez rezultātiem.

Viens no pirmajiem, kas sāka pētīt smieklu terapiju jau 70. gados, ir Dr. Lī Bērks no Loma Lindas universitātes Medicīnas centra Kalifornijā. 1989. gadā viņš novēroja smieklu efektu desmit veseliem vīriešiem – pieci no eksperimenta dalībniekiem skatījās stundu garu komēdiju, otrs piecinieks bija kontroles grupa. Paņemtās asins analīzes parādīja, ka abām grupām ievērojami atšķiras kortizola (hormons, kas izdalās stresa laikā) līmenis – komēdijas skatītājiem tas nokritās daudz straujāk nekā kontroles grupai.

Pa šiem gadiem Bērks, kas ir specializējies psihoneiroimunoloģijā, atklājis smieklu ne vienu vien pārsteidzoši labvēlīgu ietekmi uz veselību. Piemēram, kāds viņa 2000. gada pētījums ar 52 medicīnas studentiem rāda, ka smiešanās laikā palielinās T-šūnu jeb dabisko galētājšūnu (imūno šūnu tips, kas uzbrūk vīrusiem un audzēja šūnām) aktivitāte asinīs, turpretim tad, ja ķermenis cieš no ilgtermiņa stresa, šīs pašas šūnas tiek apspiestas.

Citā pētījumā Bērks veselu gadu sekoja divām sirds slimnieku grupām, kuras izgāja rehabilitācijas programmu. Visi pacienti saņēma standarta aprūpi, bet vienai grupai bija bonuss – ik dienas pusstundu viņi skatījās komiskus video. Zinātnieks atklāja, ka smiekli samazināja ar sirds slimību saistītos simptomus, piemēram, aritmiju.

Viens no jaunākajiem Lī Bērka pētījumiem apliecina, ka smieklu labvēlīgo efektu nodrošina ne vien ķermeņa bioķīmija, bet arī neiropsiholoģija. Proti, jau sen atklāts, ka smejoties mūsu ķermenis atslābinās un asinīs izdalās endorfīni (dabiskie pretsāpju līdzekļi), tāpēc mēdz teikt, ka smiekli ir laimes hormonu injekcija ķermenim. Dr. Bērks 2006. gadā iepazīstināja ar atklājumu, ka tikai jautru smieklu gaidas vien jau sagādā ļoti pārsteidzošu un nozīmīgu neiroendokrīno hormonu efektu. Eksperimentā vienai grupai tika pateikts, ka tā skatīsies jautru filmu, bet otra grupa palika uzgaidāmajā telpā, šķirstot žurnālus. “Asinīs, kas tika paņemtas eksperimenta dalībniekiem tieši pirms filmas skatīšanās, bija par 27% vairāk bēta endorfīnu un par 87% vairāk cilvēka augšanas hormona salīdzinājumā ar kontroles grupas asins paraugiem, kura necerēja uz humoristiska video vērošanu,” skaidroja zinātnieks.

Tādējādi jau cerības vien noskatīties smieklīgu video dod ķermenim pozitīvu lādiņu, bet paši smiekli samazina stresa hormonu kortizola un epinefrīna izdalīšanos, veicinot imunitātes reaktivitāti. Turklāt jautri smiekli palielina augšanas hormona līmeni, kas veicina šīs pašas imunitātes atbildes reakcijas. “Viena stundu gara, jautra video noskatīšanās sniedz fizioloģisko efektu, kas ilgst 12–24 stundas, bet citi pētījumi par pusstundu ilga smieklīga video skatīšanos ik dienas liecina par dziļām un ilgstošām pārmaiņām šajā ziņā,” rezumē Dr. Bērks.

Daudzi pētījumi apstiprina smieklu pozitīvo ietekmi gan uz prātu un emocionālo noskaņojumu, gan ķermeņa fizisko stāvokli.

Kāds 2011. gada Oksfordas universitātes pētījums liecina, ka smiekli var paaugstināt mūsu sāpju slieksni. Zinātnieki konstatēja, ka pētījuma dalībnieki, kuri skatījās komēdijas, varēja izturēt par 10% vairāk sāpju nekā citi.

Savukārt Merilendas universitātes Medicīnas skolas pētnieki 2005. gadā atklāja, ka smejoties asins plūsma pastiprinās pat līdz 22%, paplešot asinsvadu endotēliju – šūnu slāni, kas izklāj asinsvadu iekšējo virsmu, – un tādējādi uzlabo asinsriti, kas ļoti labvēlīgi atsaucas uz imunitāti un sirds veselību. Šādu asins plūsmas pieaugumu izjuta 95% eksperimenta dalībnieku, kuri skatījās komēdiju. Tikmēr 74% dalībnieku, kuri vēroja nopietna, smaga satura filmu, asins plūsma samazinājās. Abos gadījumos efekts saglabājās 12–24 stundas.

Nevar novērtēt par zemu arī smiešanās fizisko pusi: tiek nodarbināti gan sejas, gan ķermeņa muskuļi; paātrinās pulss un elpošana, ceļas asinsspiediens; audiem tiek piegādāts vairāk skābekļa. Pētnieki lēš, ka smiešanās fizisko efektu var pat pielīdzināt vieglam treniņam. Viljams Fraijs no Stenforda universitātes, viens no pirmajiem smieklu pētniekiem, apgalvoja: viņam vajadzēja trenēties desmit minūtes ar airēšanas trenažieri, lai sasniegtu to sirdsdarbības līmeni, kas bijusi jau pēc minūtes ilgas sirsnīgas smiešanās. Savukārt Mičiganas universitātes zinātnieki izrēķinājuši, ka tikai 20 sekundes smiešanās dod plaušām tikpat lielu labumu kā trīs minūšu ilgs treniņš ar airēšanas trenažieri.

Turklāt šķiet, ka smiešanās sadedzina arī kalorijas. Saskaņā ar Vanderbilta universitātes pētnieka Macieja Buhovska atklājumu 10–15 minūšu ilga smiešanās iztērē 50 kalorijas (apmēram tik daudz kaloriju ir vienam gabaliņam šokolādes).

Vai var mirt no smiekliem?

Histērisku vai ilgstošu smieklu gadījumos atklājas, cik patiesībā smiešanās var būt fiziski smags process. Ikviens vismaz reizi dzīvē ir tā smējies, ka asaras lijušas aumaļām (tā ir dabiska asaru dziedzeru reakcija smiešanās laikā), sākuši sāpēt žokļi un muskuļi vai sāk trūkt elpas. Ne velti ir arī tādi teicieni kā “vēders no smiekliem pārplīsīs” vai “bikses piečurāju no smiekliem”.

Patiesībā no smiekliem var arī nomirt – šādi gadījumi vēsturē dokumentēti jau kopš antīkajiem laikiem. Ilgstošas, nekontrolējamas smieklu lēkmes rezultātā cilvēks mirst no sirdslēkmes vai nosmakšanas, parasti šo patoloģisko smieklu cēlonis ir kāda slimība. Piemēram, sengrieķu filozofs, stoiķis Hrīsips nomira no smiekliem, kad redzēja, kā ēzelis apēd viņa vīģes, – viņš licis vergam iedot ēzelim vīnu, ar ko tās noskalot uz leju, un tad, “smiedamies par daudz, nomira”, vēstījis kāds antīkais aculiecinieks. Savukārt 1989. gadā dānis Ole Bentzens tā smējās, skatoties filmu “Zivtiņa, vārdā Vanda”, ka viņa sirds sāka sisties ar ātrumu 250–500 sitienu minūtē (normāli ir līdz 100) – no tik smagas tahikardijas viņa sirds apstājās.

Lai gan smieklu terapija ir piemērota ikvienam, dažos gadījumos ir jāatturas vai jākonsultējas ar ārstu, piemēram, ja nesen bijusi ķirurģiska operācija, ja slimo ar glaukomu, trūci, hemoroīdiem, arī grūtniecības gadījumā. Pārsvarā gan smieklu terapeiti darbojas veselības aprūpes jomā vai darbavietās, kur smiekli tiek izmantoti stresa samazināšanai un sociālo saišu stiprināšanai. Taču, piemēram, Latvijā reizēm notiek arī smieklu terapijas kursi, kurus var apmeklēt ikviens.

Gan smieklu terapeiti, gan tās praktiskie lietotāji uzsver, ka smiekli tomēr nav ārstniecības līdzeklis, – tā ir palīgmetode, kas var palīdzēt tikt galā ar sevi pat ļoti smagu slimību gadījumos. No šī viedokļa smieklu loma vēl ir nepietiekami novērtēta, un smieklu terapijas izpētei pievērsušies zinātnieki norāda – veselības aprūpes nozarei vajadzētu nopietnāk uztvert smiešanos, lai cik paradoksāli tas izklausītos.

Labums no smiešanās

* Relaksē visu ķermeni.

* Nodarbina un tonizē sejas muskuļus.

* Trenē vēdera muskuļus, veicinot gremošanas sistēmas darbību.

* Attīsta plaušu kapacitāti, uzlabo elpošanas sistēmu.

* Uzlabo asinsriti.

* Palielina skābekļa pieplūdi organismam.

* Stiprina imunitāti, palielinot imūno šūnu aktivitāti.

* Atvieglo sāpes, paaugstina sāpju slieksni, veicinot tā saucamā laimes hormona izdalīšanos.

* Aizsargā pret sirds un asinsvadu slimībām, palielinot asins plūsmu un asinsvadu funkcijas.

* Sadedzina kalorijas (10–15 min./50 kalorijas).

* Piešķir aizrautību un prieku dzīvei.

* Aizdzen nemieru, bailes, dusmas, skumjas un citas negatīvas emocijas.

* Uzlabo garastāvokli.

* Izkliedē stresu, samazinot stresa hormonu un palielinot laimes hormona izdalīšanos.

* Uzlādē un vairo enerģiju.

* Maina skatu uz nākotni – tas kļūst reālistiskāks, mazāk biedējošs.

* Stiprina attiecības.

* Piesaista citu uzmanību.

* Sekmē komandas darbu.

* Palīdz izkliedēt saspīlējumu, konfliktu.

* Veicina grupas saikni.

Inguna Mukāne, žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock