C vitamīna brīnumdarbi

Šķiet, vispazīstamākā un visplašāk reklamētā C vitamīna lielas devas lietošana domāta saaukstēšanās novēršanai. Lai arī šī vitamīna – spēcīga antioksidanta – loma imūnsistēmā ir neatsverama, tomēr lielākā daļa jaunāko pierādījumu liecina, ka lielas C vitamīna devas saīsinās saaukstēšanos ne vairāk kā par vienu dienu.¹ Toties aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz C vitamīna lietošanas pozitīvo ietekmi, lai stiprinātu vairākas orgānu sistēmas.

Kāpēc no cingas izkrita zobi?
Šeit būtu vietā atcerēties tādu seno laiku kaiti kā cingu jeb skorbutu, ar ko agrāk ilgstoša C vitamīna trūkuma dēļ slimoja ziemeļu valstu iedzīvotāji, ceļotāji un jūrnieki, kuriem nebija pieejami svaigi augļi un dārzeņi – C vitamīna galvenais avots. Viens no cingas raksturīgākajiem simptomiem ir smaganu asiņošana, zobu kustēšanās un pat izkrišana. Patiesībā mērenās un aukstās klimata joslas iedzīvotājiem ziemā un pavasarī saslimt ar cingu nav nemaz tik neiespējami arī tagad, ja viņi nenodrošina savā uzturā C vitamīnu. Pagājušā gadsimta vidū ASV un Lielbritānijā tika veikti eksperimenti ar cietumniekiem, dodot viņiem pārtiku, kas nesaturēja C vitamīnu. Nepagāja ne četras nedēļas, kad šiem cilvēkiem parādījās pirmie cingas simptomi!²

Taču kā C vitamīna trūkums saistīts ar zobu izkrišanu? To var izskaidrot ar šī vitamīna milzīgo lomu kolagēna biosintēzē.³ C vitamīns nodrošina kolagēna šķiedru – tās atrodas zemādas audos, skrimšļos, kaulos, zobos un citos audos – izturību un kvalitāti, lai tās spētu pildīt savas funkcijas. Ja organismā trūkst askorbīnskābes, sākas problēmas ne tikai ar imunitāti, paverot ceļu vīrusu un baktēriju iedarbībai, bet arī ar skrimšļiem, kauliem, ādu, matiem un nagiem, turklāt ārkārtīgi trauslas kļūst asinsvadu sieniņas. Var rasties arī dzelzs deficīts un tā izraisītā anēmija. Tādēļ arī cingas slimniekiem, kolagēna šķiedrām kļūstot vājākām, smaganas sāka asiņot, zobi – kustēties un izkrist, jo tika kavēta brūču dzīšana. 

C vitamīna trūkuma galvenās pazīmes
Ja organisms nesaņem C vitamīnu pietiekamā daudzumā, var parādīties šādi simptomi:
* hronisks nogurums – izteikts, ātrs nogurums un spēku zudums, kas rodas traucētas karnitīna (viela, kas atbild par enerģijas veidošanos) sintēzes rezultātā, kurā piedalās arī C vitamīns;
* smaganu iekaisums – arī asiņošana, tīrot zobus, kolagēna sintēzes traucējumu rezultātā;
* bieža deguna asiņošana – var būt saistīta ar deguna sīko asinsvadu trauslumu;
* lēna brūču sadzīšana un ātra zilumu rašanās, jo kolagēns jeb saistaudu olbaltumvielas ir nepieciešamas dažādu brūču dzīšanai, kā arī, lai atjaunotos āda;
* locītavu sāpes un tūska – kolagēna sintēzes traucējumi var pavājināt saistaudus, kā rezultātā iespējama tūska un sāpes locītavās;
* sausa āda, mati – kavētas kolagēna sintēzes rezultātā āda var kļūt raupja, zvīņaina, mati – trausli, bez spožuma un dzīvīguma, kā arī var vairāk elektrizēties, šķelties;
* bieža slimošana – saaukstēšanās un citas infekcijas var būt kā sekas novājinātai imūnsistēmai; C vitamīns kā spēcīgs antioksidants būtiski paaugstina organisma spējas pretoties infekcijām, kā arī atvieglo slimību norisi;
* garastāvokļa svārstības – var būt saistītas ar C vitamīna lomu stresa hormonu sintēzē un pārveidē; un ja vitamīna trūkst, grūtāk tikt galā ar stresa stāvokli, dusmām, aizkaitinājumu;
* pieņemšanās svarā – C vitamīns ir būtiska vielmaiņas sastāvdaļa un palīdz pārvērst uzņemtās barības vielas un taukus enerģijā; tā deficīta gadījumā vielmaiņa var kļūt lēnāka, rasties liekais svars.

Kādas devas ir drošas?
Cilvēki parasti ņem vērā vispārējos norādījumus lietot vitamīnus profilaksei. Attiecībā uz C vitamīnu Latvijā ir noteiktas šādas ieteicamās devas:
* 75 mg/dienā – visiem veseliem cilvēkiem no 15 gadu vecuma;
* 63 mg/dienā – pusaudžiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem;
* 20–45 mg/dienā – maziem bērniem;
* 85 mg/dienā – grūtniecēm;
* 100 mg/dienā – sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
Pieaugušajiem par augstāko devu, kas nerada risku veselībai, atzīti 2000 mg/dienā. 
Lai gan C vitamīns šķīst ūdenī un tā liekais daudzums parasti tiek izvadīts ar urīnu, nevis uzkrājas organismā, tomēr augstas devas daļai cilvēku var izraisīt tādus simptomus kā caureja, nelabums, gastrīts, grēmas, nogurums, galvassāpes, karstuma uzplūdi, bezmiegs. Optimāls variants C vitamīna profilakses kursam ziemas/pavasara sezonā ir, piemēram, ražotāja Walmark uztura bagātinātājs Mega C ar apelsīnu garšu 600 mg. Tā ir liela, bet droša C vitamīna deva košļājamu tablešu formā ar apelsīnu garšu. Košļājamie vitamīni parasti labāk uzsūcas organismā nekā tabletes vai kapsulas, turklāt vitamīns tiek labāk sašķelts un uzsūcas caur mutes gļotādām jau košļājot, līdz ar to tiek saudzēts kuņģis.

Vēl daži ieteikumi
* Lietot C vitamīnu ēšanas laikā, bet cilvēkiem ar gremošanas problēmām – pēc ēšanas.
* Sadalīt dienas devu mazākās porcijās, jo C vitamīns paliek asinīs tikai dažas stundas.
* Nelietot vienlaikus ar B12 vitamīnu saturošiem produktiem – C vitamīns var samazināt šī vitamīna uzņemto daudzumu, tāpēc labāk C vitamīnu lietot dažas stundas pēc B12 vitamīna lietošanas.
* Lietot kopā ar dzelzi saturošiem produktiem – ja ir dzelzs trūkums, jo C vitamīns veicinās dzelzs uzsūkšanos.
* Cilvēkiem ar hroniskām aknu vai nieru kaitēm, podagru vai kalcija oksalātu nierakmeņu vēsturi C vitamīnu vajadzētu lietot ne vairāk par 1000 mg/ dienā.

ATSAUCES

^{1 Vitamin C for preventing and treating the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2013 Jan 31;2013(1):CD000980. doi: 10.1002/14651858.CD000980.pub4. 
2 Experimental Scurvy in Man. The American Journal of Clinical Nutrition, Volume 22, Issue 5, May 1969, Pages 535–548, https://doi.org/10.1093/ajcn/22.5.535 
3 The Roles and Mechanisms of Actions of Vitamin C in Bone: New Developments. JBMR, Volume30, Issue11, November 2015, Pages 1945-1955; https://doi.org/10.1002/jbmr.2709}

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Walmark.