"Jau atkal dedzina!" - kāpēc neignorēt atviļņa simptomus, skaidro gastroenterologs

3 būtiski iemesli

Mēs visi katru dienu dažas reizes piedzīvojam atvilni, par kuru pat nenojaušam, jo to neizjūtam. Ja tas kļūst traucējošs, tad to vairs nevars uzskatīt par normālu.

Lai saprastu, kas tieši tev izraisa atvilni, izrevidē savu dzīvi. Atrodot kopsakarības, var noteikt arī atviļņa iemeslus. Lielāko daļu no tiem ir iespējams novērst, tādējādi būtiski uzlabojot savu pašsajūtu un veselību.

Viens no atviļņa iemesliem var būt meklējams slēdzējmuskulī jeb sfinkterā, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi. Tā uzdevums ir nepieļaut kuņģa satura nonākšanu atpakaļ barības vadā, tomēr ir reizes, kad sfinkters nepilda savu funkciju. Ja ārsts konstatē ½–2 cm lielu spraugu, tiek diagnosticēta slēdzējmuskuļa mazspēja. Tādā gadījumā slimība ir hroniska un visu mūžu vajadzēs izturēties ar pietāti pret saviem paradumiem un ēdienkarti.

Vēl sliktāk, ja ir izveidojusies diafragmas trūce, kad daļa kuņģa ir iespiesta barības vadā. Šo problēmu ar dzīvesveida maiņu atrisināt nevar, bet gastroenterologs var piedāvāt veikt mazinvazīvu operāciju.

Nereti dedzināšana nomoka cilvēkus ar lieko svaru, kuriem aptaukošanās dēļ ap iekšējiem orgāniem uzkrājas ļoti daudz tauku, kas diafragmu spiež uz augšu, atstājot kuņģim arvien mazāk vietas. Tāpat arī aizcietējumi un vēdera uzpūšanās spiež uz diafragmu, un tas var pastiprināt atvilni. Ar līdzīgām problēmām var saskarties arī grūtnieces.

Kas vainojams? 

Taukaina un cepta gaļa, gāzēti dzērieni, cepumi, čipsi un cita neveselīga pārtika ir lielākie atviļņa izraisītāji, jo nepieciešamas vairākas stundas, lai šos produktus sagremotu un tie nonāktu tievajā zarnā, tāpēc atviļņa epizodes var pastiprināties. Vēl vairāk šo iespējamību palielina tas, ja maltīte bijusi patiešām apjomīga un pēc tās ir nepārvarama vēlme apgulties, lai atpūstos. Atrodoties horizontālā stāvoklī, ceļš no kuņģa uz barības vadu ir īpaši viegli paveicams, jo šādā pozīcijā slēdzējmuskulis ir vaļā. Tieši tāpēc vismaz trīs stundas pirms došanās gulēt nedrīkstētu ēst.

Atvilni provocē arī pārtika, kas veicina sālsskābes izdalīšanos kuņģī: āboli, citroni, apelsīni, greipfrūti, ingvers, dzērvenes, upenes, zemenes, piparmētras, tomāti, ķiploki, skābēti kāposti, kefīrs, konservējumi, kas satur etiķi, skāba rupjmaize, kafija, šokolāde, gāzēti dzērieni, asi ēdieni. Sālsskābes izdalīšanos veicina arī alkohols un cigaretes, turklāt vērts paturēt prātā, ka smēķēšana slēdzējmuskuli padara vaļīgāku.

Nenoliedzami, dedzināšana var pastiprināties, lietojot medikamentus, tāpēc, ja ārsts vai farmaceits piekodina, ka konkrētās zāles noteikti jādzer pēc maltītes, ir gandrīz droši, ka tās veicina kuņģa skābes izdalīšanos un dedzināšanu. Tāpēc vitamīnus, pretiekaisuma, pretsāpju, pretsaaukstēšanās līdzekļus, kā arī antibiotikas, aspirīnu un glikokortikoīdus jeb hormonālos preparātus vienmēr lieto tikai pēc ēšanas.

Protams, mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamā sastāvdaļa – stress – var izraisīt mainīgu vēdera izeju (gan caureju, gan aizcietējumus), kā arī citus ar gremošanu saistītus nepatīkamus simptomus, kas traucē normālas zarnu trakta kustības un var provocēt kuņģa satura nonākšanu barības vadā.

Kārtība uz šķīvja

Ļoti daudz var panākt, sakārtojot savu dienas un ēšanas režīmu. Cilvēkiem, kuri sūdzas par atvilni, jāēd regulāri un maltītes jāplāno. Ko tas nozīmē? Ideālā gadījumā izvēlies trīs pamatēdienreizes dienā un vienu uzkodu (otrās brokastis vai launags). Porcijas nedrīkst būt lielas, ideālais izmērs – cilvēka dūres apjoms. Ļoti svarīgi starp ēdienreizēm neuzkost, bet ļaut kuņģim atpūsties.

Ja svētkos pagaršojam teju visu, kas nolikts uz galda, tad ikdienā produktu daudzveidībai vienā maltītē vajadzētu būt pēc iespējas mazākai; tas neļauj apēstajam pārāk ilgi uzkavēties kuņģī. Ja tavā ēdienreizē būs gaļa, pākšaugi, maize, kartupeļi un pēc tam vēl deserts ar kafiju, būs nepieciešamas vismaz sešas stundas, līdz apēstais pametīs kuņģi un dosies tālāk uz zarnu traktu. Jāņem vērā, ka, piemēram, gaļas un pākšaugu sagremošanai nepieciešams īpaši daudz laika, tāpēc vakariņās šos produktus labāk neēst, savukārt dārzeņi ar tvaicētu vai cepeškrāsnī folijā ceptu zivi, biezpienu vai olu būs ideāls vakariņu ēdiens – bet ne vēlāk kā trīs stundas pirms gulētiešanas.

Tāpat mazāk jāēd produkti, kas ir skābi paši par sevi un veicina skābes izdalīšanos. Bet nepārspīlē, jo skābs ir vajadzīgs, lai sagremotu ēdienu. Eksperimentē ar produktiem un turpmāk izvēlies tos, kas neizsauc nepatīkamos atviļņa simptomus. 

Ja ir paasinājums, negaidi!

Pat ja izdevies sakārtot ēdienkarti, bet atvilni provocējošie faktori – stress, neveselīgs dzīvesveids, aptaukošanās, sfinktera mazspēja – ir pastāvīgi, jārēķinās, ka ik pa laikam būs paasinājuma brīži. Par tiem liecina atviļņa simptomi biežāk nekā divas reizes nedēļā.

Konsultējoties ar gastroenterologu, tiks piemeklēti sālsskābi samazinoši medikamenti, kas jālieto vismaz divas nedēļas vai tik ilgi, cik ieteicis ārsts, lai samazinātu kuņģa skābi un ļautu barības vada gļotādai sadzīt, ja izveidojies iekaisums. Ārsts var ieteikt preparātu no antacīdu vai protonu sūkņa inhibitoru grupas, nosakot devas, kas atbilst simptomiem. Antacīdi nepatīkamo dedzināšanu likvidē nekavējoties, protonu sūkņa inhibitoriem nepieciešams ilgāks iedarbības laiks. Ja no atviļņa ciet ilgstoši, ārsts noteikti ieteiks veikt endoskopiju –izmeklējumu, lai izvērtētu barības vada un kuņģa gļotādas stāvokli.

Paasinājuma periodā vismaz divas nedēļas jāievieš vēl lielāki ēdienkartes ierobežojumi, atsakoties no visiem treknajiem ēdieniem, pākšaugiem, kāpostiem, redīsiem, rutkiem, asām garšvielām, medus, melnas kafijas un pat kafijas ar pienu tukšā dūšā, kā arī visiem produktiem, kas veicina vēdera pūšanos. Ja vēders tomēr uzpūšas, pašsajūtu var uzlabot ķimeņu tēja.