Zāļu forma, par kuru daudzi aizmirsuši, taču ārstē efektīvi un iedarbojas ātri

“Aptiekā pieejamas visdažādākās zāļu formas un svecītes patiešām ir viena no retāk lietotajām. Populārākās formas, protams, ir tabletes, kapsulas, sīrupi, injekcijas vai pilieni. Taču svecīšu klāsts ir plašs un iedarbība – ātra un efektīva, tādēļ ir vērts noskaidrot, kad var lietot tieši svecītes,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. 

Kādam nolūkam lieto svecītes?

Farmaceite norada, ka svecītes lieto gan lokāli, piemēram, hemoroīdu vai maksts infekciju gadījumā, gan sistēmiski jeb vispārējai iedarbībai – ja ir paaugstināta temperatūra, sāpes. Tāpat ir svecītes, kas lietojamas, ja nepieciešams paaugstināt imunitāti, kā arī ir svecītes, ko vaginālai lietošanai izraksta ginekologs, lai vecinātu apaugļošanos.

Lokālās iedarbības svecītes 

“Lietojot svecīti lokāli (vagināli vai rektāli) uz gļotādu pozitīvi darbojas ne tikai zāļu aktīvās vielas, bet arī palīgvielas, ko satur svecīte, piemēram, kakao sviests, lanolīns, augu eļļas, kas nomierina un atjauno gļotādu. Medikamenta iedarbība ir ātra, jo zāles  tiek ievadītas vietā, kur ir sūdzības, jūtams diskomforts vai sāpes. 

Šādi iespējams ievadīt organismā dažādas vielas: 

• ķīmiskās zaļu vielas, piemēram, lidokaīnu, klotremazolu, ekonazolu, hlorheksidīnu un citas; 
• augu – vilkogas, zirgkastaņu, kumelītes, burvjlazdas, kliņģerītes, tējas koka, alvejas un citus – ekstraktus; 
• dabiskās organismam labvēlīgās baktērijas (maksts mikrofloras atjaunošanai), piemēram, dažādu veidu laktobacillus, dažādu veidu bifidobakterilum un pienskābi; 
• maksts gļotādu mitinošās, atjaunojošās, nomierinošās vielas – hialuronskābi, E vitamīnu, pussintētiskos glicerīdus, lecitīnu, smiltsērkšķu ekstraktu un citas vielas,” skaidro farmaceite un piebilst, ka 
• lokālās iedarbības svecītes parasti ievieto uz nakti.

Sistēmiskās iedarbības svecītes

Sistēmiskai iedarbībai paredzēto svecīšu aktīvās vielas iedarbojas ātrāk nekā zāles, ko uzņem orāli, jo aktīvās vielas, uzsūcoties caur zarnu sieniņam, uzreiz nonāk organisma kopējā asinsrites lokā un sākas sistēmiska zāļu darbība. Farmaceite norāda: “Šādi visbiežāk tiek lietoti pretsāpju, pretiekaisuma, pretdrudža līdzekļi, piemēram, paracetamols, diklofenaks, ibuprofēns. Šīs zāļu vielas lietot tieši svecīšu formā ir ieteicams gadījumos, kad citu zāļu formu uzņemšana un ievade ir apgrūtināta. Tas attiecas uz zīdaiņiem, maziem bērniem, senioriem, guļošiem pacientiem.

Svecīšu forma nodrošina precīzu zāļu devas uzņemšanu, kas ir īpaši svarīgi, ja pacients nevēlas vai nevar zāles uzņemt caur muti, piemēram, ja ir vemšana, ļoti augsta temperatūra, trauma, krampji. 

Ir būtiski ievērot pareizu svecītes ievadi un pēc tam noteiktu laiku palikt guļus stāvoklī. Zīdainim vai mazam bērnam svecīti ir ērti ievadīt miega laikā.” 

Svarīgākais par svecītēm mazuļiem

Ieva Virza atzīst: “Zīdaiņu vecāki parasti ir informēti par to, ka drudža gadījumā svecītes būs pirmā un labāka izvēle mazulim, protams, ja bērns ir sasniedzis 4-5 kilogramu svaru. Populāros sīrupus, saskaņā ar zāļu instrukciju, var dot jau no mēneša vecuma (ja bērna svars sasniedzis 4-5 kg), taču vecākiem būtu jāizvērtē mazuļa spēju zāles norīt, tāpēc par sīrupu varētu domāt, ja bērns sasniedzis vismaz triju mēnešu vecumu. 

Prātīgāk tomēr būtu izvelēties zāles svecītes formā, jo tā bērns saņem pareizu, precīzu zāļu devu. 

Arī lielākam bērnam labākā izvēle būtu svecītes, ja, piemēram, bērns vemj vai viņam ir nespēks, jo ir ļoti augsta temperatūra. Ieliekot svecīti, tās darbība sākas uzreiz un nav jāuztraucas par to, ka zāles var izvemt. 

Neatkarīgi no zāļu lietotāja vecuma, ievietojot sistēmiskās iedarbības svecīti, vismaz pusstundu ir jāatrodas guļus stāvoklī. Šajā laikā zāļu darbība jau ir sākusies un aktīvās vielas ir nonākušās asinsritē. Ja arī parādās kādi izdalījumi, tos veido svecītes palīgvielas. 

Vienmēr pajautājiet farmaceitam par piemērotāko zaļu formu!”