Pētījumā atklāts, kurš fizisko aktivitāšu veids visvairāk uzlabo smadzeņu darbību
Jaunā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kuri pat nelielu laiku pavadīja enerģiskās fiziskās aktivitātēs - tikai 6 līdz 9 minūtes - salīdzinājumā ar sēdēšanu, gulēšanu vai mierīgām aktivitātēm, uzrādīja augstākus izziņas rādītājus, norāda pētījuma autors Džons Mičels, Medicīnas pētījumu padomes doktorants no Londonas Universitātes koledžas Sporta, fizisko aktivitāšu un veselības institūta.
Piestiprinot aktivitātes monitorus pie gandrīz 4500 cilvēkiem Lielbritānijā un septiņas dienas sekojot viņu kustībām 24 stundas diennaktī, pētnieki mēģināja noskaidrot, kā dalībnieku uzvedība ietekmē viņu īstermiņa atmiņu, problēmu risināšanas un apstrādes prasmes.
Par mērenu fizisko aktivitāti parasti uzskata ātru staigāšanu, braukšanu ar velosipēdu vai skriešanu pa kāpnēm. Enerģiskas kustības ir, piemēram, aerobā dejošana, skriešana, peldēšana un braukšana ar velosipēdu kalnā, jeb tādas, kas paātrina sirdsdarbību un elpošanu.
Pētījumā, kas pirmdien publicēts žurnālā “Journal of Epidemiology & Community Health”, konstatēts, ka, katru dienu veicot tikai nepilnas 10 minūtes mērenas vai intensīvas fiziskās slodzes, uzlabojas pētījuma dalībnieku atmiņa, bet vislielākā ietekme ir uz tādiem procesiem kā plānošana un organizēšana.
"Ņemot vērā, ka mēs neuzraudzījām dalībnieku izziņas spējas daudzu gadu garumā, iespējams, ka tie cilvēki, kuri vairāk kustas, vidēji mēdz būt ar augstākām izziņas spējām," sacīja pētījuma autors. "Tomēr, jā, tas varētu nozīmēt arī to, ka pat minimālas izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē var ietekmēt mūsu smadzeņu darbību uz labo pusi.”
Jāpiebilst gan, ka pētījumam bija daži ierobežojumi, tostarp trūka zināšanu par dalībnieku kopējo veselību.
