Ārsts par vates kociņiem, kas sabeidz dzirdi un iesnām, kas lidojumā laikā ir ļoti bīstamas

Cēsu klīnikas otolaringologs Dins Sumerags iesaka – ja radušās problēmas ar dzirdi, pie ārsta jādodas nekavējoties, jo ir reizes, kad dzirdi nevar atjaunot, ja vizīte pie speciālista pārāk ilgi atlikta.

Ar vates kociņiem ausis tīrīt nedrīkst!

Kad pie LOR speciālista durvīm klauvē pacients, kurš sūdzas par sliktu dzirdi, 50 % gadījumu, apskatot ausis ar speciālo ausu spogulīti, nākas secināt, ka skaņu slāpē sēra korķi. Ar šādu problēmu saskaras visu vecumu cilvēki. Šo dzirdes problēmu atrisināt ir visvienkāršāk – sēra korķus izskalo ar ūdeni. Ir divas iespējamās metodes, kā to izdarīt. Joprojām daudzi otolaringologi izmanto Žanē šļirci – lielā stikla šļircē ievelk ūdeni, ar ko izskalo korķus. Tiesa, ar pārāk spēcīgu ūdens plūsmu no šļirces var satraumēt bungplēvīti. Otra metode ir mūsdienīga, automātiska sēra skalošanas iekārta, no kuras ūdens nāk ar noregulētu plūsmas stiprumu, lai netraumētu bungplēvīti.

Ja sēra korķis ausī bijis ilgstoši un kļuvis ciets, dažreiz to nav iespējams pilnībā izskalot. Tad ārsts iesaka pacientam pūst ausī speciālu medikamentu, kas šķīdina sēru, un pēc nedēļas ierasties korķus izskalot.

Dažkārt bungplēvītē ir caurumiņš, un tad sēra korķus skalot nedrīkst, lai vidusausī neiekļūtu ūdens. Tādās reizēs ārsts sēra korķi izņem ar speciālu instrumentu.

Ja tu esi viens no tiem cilvēkiem, kam mēdz veidoties sēra korķi, ņem vērā, ka atbrīvošanās no tiem jāuztic ārstam. Joprojām daudzi ausis regulāri tīra ar vates kociņiem, bet to nedrīkst darīt. Aptuveni 30 % cilvēku tādējādi traumē ārējo auss eju, bet daļa savaino arī bungplēvīti. Ausis jāmazgā tikai tik tālu, cik dziļi var ielikt pirkstu. Mūsu ausīs esošie sēra dziedzerīši ir tāpēc, ka sērs nepieciešams, lai aizsargātu ārējo auss eju un lai ausu āda nebūtu sausa.

Sāpīgais vidusauss iekaisums

Rudenī un ziemā pie LOR speciālistiem biežāk vēršas cilvēki ar vidusauss iekaisumu. Nereti viņiem aiz bungplēvītes sakrājies šķidrums, kas ne tikai rada sāpes, bet arī pasliktina dzirdi. Aizdeguni un ausi savieno Eistāhija kanāls, kas dod iespēju ausij elpot. Auss dobumā visu laiku veidojas nelielas gļotas, kas pa Eistāhija kanālu virzās uz rīkli un tālāk uz kuņģi. Ja saslimšanas rezultātā šis kanāls ir ciet, bungdobumā krājas šķidrums. Lai kanālu atbrīvotu, jālieto recepšu medikaments – deguna pilieni, kas mazina tūsku. Kad kanāls atvērts, sāpes uzreiz mazinās, jo patoloģiskais šķidrums pa kanālu aiztek uz rīkli. Jādzer arī antibiotikas, kas iznīcina baktērijas. “Dažreiz cilvēki brīnās, kāpēc jāpilina degunā, ja sāp auss. Bet ausī pilināt nav jēgas, jo priekšā ir bungplēvīte, tāpēc preparāts nemaz nesasniegs Eistāhija kanālu,” skaidro otolaringologs.  

Ja, apskatot ausi ar spogulīti, ārsts redz, ka bungplēvīte ir izteikti izspīlēta, dažreiz ir nepieciešams reaģēt nekavējoties, nevis gaidīt, kad medikamenti iedarbosies. Šādā gadījumā ārsts veic nelielu griezienu bungplēvītē, lai šķidrums iztecētu. Pēc tam bungplēvīte aizaug trīs dienu laikā. Tas noteikti ir labāk nekā ļaut, lai bungplēvīte pārplīst, jo tādi plīsumi var neaizaugt, un dažkārt pat ir nepieciešama operācija, lai caurumiņu bungplēvītē aizvērtu ar skrimšļa vai muskuļa fascijas palīdzību.

“Ja sāp auss, nedrīkst gaidīt un cerēt, ka pāries, bet ar steigu jādodas pie ārsta, pretējā gadījumā var būt nopietnas komplikācijas. Infekciozais saturs no bungdobuma var aizplūst uz aizauss paugura šūnām vai smadzeņu apvalkiem, izraisot meningītu vai meningoencefalītu,” brīdina Dins Sumerags.

Vīruss izārstēts, bet tik un tā slikti dzirdi?

Pēdējo trīs gadu laikā, kopš Covid-19 kļuvis par mūsu ikdienu, arvien vairāk ir cilvēku, kuri pēc atveseļošanās dzird sliktāk nekā pirms saslimšanas. Tādās reizēs ārsts pārbauda, vai bungdobumā nav sakrājies šķidrums, kā arī pārliecinās, vai Eistāhija kanāls nav aizlipis. Diemžēl ir arī situācijas, kad pacientam ir abas problēmas – šķidrums ausī un nefunkcionē kanāls. Ārstēšana ir līdzīga kā pie vidusauss iekaisuma, proti, jālieto medikamenti – deguna aerosoli, kas mazinās tūsku un atvērs kanālu.

Tomēr ir reizes, kad zāles neiedarbojas. Bungdobumā nedrīkst ilgstoši atrasties šķidrums, tāpēc tādās situācijās nepieciešama tompanostomijas operācija, kuras laikā bungplēvītē ievieto nelielu caurulīti, pa kuru tek ārā šķidrums. Parasti caurulīte paliek ausī pusgadu, pēc tam ārsts to izņem. Bet mēdz būt gadījumi, kad bungdobums ir vesels un pats caurulīti izspiež, un bungplēvīte aizaug. Kamēr caurulīte ir ausī, nedrīkst pieļaut, lai tajā iekļūst ūdens, tāpēc mazgājoties un peldoties ausī jāliek vai nu aptiekā nopērkams auss aizbāznis, vai arī eļļā samitrināta vate. Vienlaikus jālieto ārsta izrakstītie medikamenti, kas neļauj aizlipt Eistāhija kanālam.

No dzirdes aparāta nav jākaunas

Visbiežāk ar dzirdes problēmām pie otolaringologa vēršas cilvēki gados. Ārsts norāda – tā ir norma, ka, gadiem ejot, augšējās frekvences cilvēki dzird mazliet sliktāk, līdz ar to pavājinātu dzirdi ne vienmēr var uzskatīt par patoloģiju. Tomēr, lai izvērtētu vājdzirdības iemeslus, LOR speciālists veic izmeklējumu, ko sauc par audiogrammu.

“Visbiežāk konstatējam sensoneirālo vājdzirdību, ko izraisa dzirdes nerva pārvades traucējumi. Tas ir cieši saistīts arī ar apasiņošanas traucējumiem. Vājdzirdību iedala piecās pakāpēs. Pirmajā pakāpē dzirde ir nedaudz pavājinājusies, ir traucēta augšējo frekvenču sadzirdēšana, proti, cilvēks dzird, ka otrs runā, bet viņam ir grūti saprast, ko tieši saka, savukārt piektā pakāpe liecina par pilnīgu kurlumu,” skaidro otolaringologs.

Diemžēl dzirdes nerva pārvades traucējumus izārstēt nevar, jo dzirdes nerva šūnas neatjaunojas, bet dzīves kvalitāti var uzlabot, lietojot dzirdes aparātu. Konstatējot pasliktinātu dzirdi, parasti ārsts iesaka lietot apasiņošanu veicinošus preparātus, lai dzirde nekļūtu vēl sliktāka.

Ja noteikta otrās pakāpes vājdzirdība, dzirdes aparāts jāpērk par saviem līdzekļiem. Šie aprāti pieejami ļoti plašā cenu diapazonā – no pāris simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Savukārt, ja vājdzirdība sasniegusi trešo pakāpi, dzirdes aparātu nodrošina valsts. Lai to saņemtu, nepieciešama audiogramma un otolaringologa slēdziens, ar kuru jādodas uz Latvijas Nedzirdīgo savienības Surdotehniskās palīdzības centru, kas atrodas Rīgā, Elvīras ielā 19. Tomēr jāņem vērā, ka rindas ir ļoti garas, tāpēc dzirdes aparātu uzreiz saņemt nebūs iespējams.

Diemžēl daļa cilvēku, kuri slikti dzird, nelieto dzirdes aparātu vai nu tāpēc, ka kaunas, vai arī uzskata, ka dzirde izlaidīsies un pēc tam bez aparāta kļūs vēl sliktāka. “Dzirdes aparāts nepasliktina dzirdi. Un no tā nevajag arī kaunēties, vislabāk uzskatīt to par aksesuāru. Iespējams, tas nav nepieciešams visu laiku, bet būs ļoti noderīgs sapulcē vai svarīgā tikšanās reizē.”

Pēc rokkoncerta aizkritušas ausis

Sensoneirālā vājdzirdība, kas saistīta ar iekšējās auss bojājumu, ko izsauc troksnis, kas skaļāks par 80 decibeliem, var būt arī akūta, un tad dzirdi ir iespējams atjaunot, nekavējoties vēršoties pie ārsta.  

Parasti šādu vājdzirdību izraisa skaļš troksnis, piemēram, cilvēks bijis rokkoncertā, rūpnīcā strādājis bez austiņām, bijis blakus cilvēkam, kurš strādā ar skaļu zāģi, to mēdz piedzīvot arī mednieki un karavīri, kas šāvuši bez austiņām. Šādu problēmu var izraisīt arī pārāk skaļi atskaņota mūzika austiņās, tāpēc LOR ārsti neatbalsta tādu austiņu lietošanu, ko ievieto ārējā auss ejā; labāk izvēlēties uzliekamas austiņas. Turklāt mūzika austiņās nedrīkst būt skaļāka par 80 decibeliem. Līdzvērtīgu kaitējumu īsam, bet skaļam troksnim var nodarīt arī klusāks, bet ilgstošs troksnis, tieši tāpēc rūpnīcu darbiniekiem, traktoristiem, zāģeriem vajadzētu pastāvīgi nēsāt austiņas, kas pasargā no trokšņa.

Ja nākamajā dienā pēc atrašanās skaļā troksnī vai ilgstošas uzturēšanās mazākā troksnī saproti, ka sliktāk dzirdi, nekavējoties dodies pie otolaringologa. Aptuveni nedēļu pēc notikušā vēl ir iespējams atjaunot dzirdi. Tādās reizēs ārsts izraksta spēcīgas hormonālas zāles, kas samazina tūsku un uzlabo apasiņošanu iekšējā ausī.

Ja ir iesnas, lidot ir bīstami!

Tūrisma speciālisti stāsta, ka nu jau ceļošanas apjomi ir atjaunojušies tādā līmenī, kā bija pirms kovida. Un arvien biežāk pēc lidojuma ceļotāji sūdzas par pasliktinātu dzirdi, jo spiediena maiņas dēļ lidmašīnā ir aizkritušas ausis un nefunkcionē Eistāhija kanāls. Kad pie LOR speciālista ierodas šāds pacients, ārsts pārbauda, vai bungdobumā ir šķidrums, vai arī tikai aizvēries Eistāhija kanāls. Ja šķidruma nav, jālieto medikamenti, kas atver kanālu. Ja ir šķidrums, arī tad nepieciešams lietot šādus medikamentus, bet paralēli jāseko līdzi, vai šķidrums pazūd. Ja tas saglabājas, ārsts veic griezienu bungplēvītē, lai šķidrums iztecētu.

Ja zini, ka tev parasti pēc lidojuma ir aizkritušas ausis, tad vienmēr 20 minūtes pirms lidmašīnas pacelšanās un 20 minūtes pirms nolaišanās iepilini degunā asinsvadus sašaurinošus pilienus, kas aptiekā nopērkami bez receptes. “Jāteic, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, cik strauji pilots paceļ gaisā un nolaiž lidmašīnu. Jo lēzenāks ir pacelšanās un nolaišanās ceļš, jo mazāk cilvēku cieš no ausu aizkrišanas lidojuma laikā.”

Ja lidojuma laikā tev ir iesnas, pastāv vēl lielāks risks, ka aizkritīs Eistāhija kanāls un bungdobumā nokļūs iesnu sekrēts, tāpēc noteikti jālieto asinsvadus sašaurinošie pilieni. Vienlaikus jāatceras, ka šādus pilienus nedrīkst lietot ilgāk par piecām dienām, pretējā gadījumā var attīstīties medikamentozās iesnas, kad asinsvadi uz šādiem pilieniem vairs nereaģēs un deguns visu laiku būs aizlikts.