Kas notiek? Latvijā konflikti ar VID kļūst biežāki: arvien vairāk – caur Valsts policiju un kriminālprocesiem
foto: LETA
Kopumā konfliktu kopskaits ir audzis, un biežāk nekā agrāk tie pāraug kriminālprocesos, kuru ietvaros pierādīšanas prasības ir ievērojami stingrākas.

Kas notiek? Latvijā konflikti ar VID kļūst biežāki: arvien vairāk - caur Valsts policiju un kriminālprocesiem

Marianna Ozola

Jauns.lv

Pēdējo gadu tendences Latvijas nodokļu administrēšanā skaidri norāda uz pieaugošu spriedzi starp uzņēmējiem un valsts iestādēm. Lai arī normatīvais regulējums būtiski nav mainījies, arvien vairāk tiek ierosināti kriminālprocesi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kopumā konfliktu kopskaits ir audzis, un biežāk nekā agrāk tie pāraug kriminālprocesos, kuru ietvaros pierādīšanas prasības ir ievērojami stingrākas. Šādās situācijās uzņēmumi vairs nav tikai VID redzeslokā – kriminālprocesus ierosina un virza Valsts policija. Turklāt pēdējos četros gados šādu gadījumu skaits palielinājies par vairāk nekā 50%.

Lai gan kriminālprocesu skaits pieaug, pamats daudzām lietām tiek likts tieši administratīvās lietvedības ietvaros – īpaši saistībā ar PVN piemērošanu pārrobežu darījumos. PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumi pārrobežu darījumos šķiet juridiski skaidri, tomēr praksē uzņēmēji turpina nonāk tiesvedībās ar VID. Proti, administratīvā procesa ietvaros (jeb audita ietvaros) uzņēmumiem ir jāspēj pierādīt ne tikai to, ka darījumi ir notikuši un preces faktiski izvestas no Latvijas uz citu ES dalībvalsti, bet arī to, ka nav pastāvējis krāpniecības risks vai apzināta līdzdalība PVN izkrāpšanas shēmās.

Saskaņā ar PVN likumu, kas transponē Padomes Direktīvas 2006/112/EK normas, 0% likmi var piemērot, ja izpildīti šādi kritēriji:

  • Preču saņēmējs ir norādījis derīgu citas dalībvalsts PVN maksātāja reģistrācijas numuru;
  • Preces ir dokumentāri pierādāmi izvestas no Latvijas.

Tomēr praksē VID nereti pauž šaubas par darījumu faktiskumu vai darījumu partneru reputāciju, īpaši, ja kāds no ķēdes dalībniekiem vēlāk izrādās tā sauktais “pazudušais komersants” jeb uzņēmums, kas neveic darījuma deklarēšanu un izvairās no PVN nomaksas. Šādos gadījumos VID vēršas pret Latvijas piegādātāju, uzskatot, ka tam bija jāidentificē iespējamie riski un jāatturas no darījuma.

“Mums ir ievērojama pieredze pārstāvot klientus minētās kategorijas lietās un redzam, ka strīdi turpina veidoties. Atšķirībā no līdz šim ierastās prakses, papildus administratīvajiem strīdiem, arvien biežāk tiek ierosināti kriminālprocesi, balstoties uz Krimināllikuma 218. pantu – izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ja 2021. gadā tika uzsākti 49 kriminālprocesi, tad pērn tie bija jau 105,” uz pieaugošo tendenci norāda zvērinātu advokātu biroja “BDO Law” advokāts Kristaps Leonards Limbergs.

 “Vienā no nesenajām administratīvajām lietām pirmās instances tiesa atzina, ka VID veiktais uzrēķins vairāk nekā 2,2 miljonu eiro apmērā, ir nepamatots. Pārstāvētais uzņēmums nodarbojas ar preču vairumtirdzniecību Eiropas Savienībā, un mēs bijām spējīgi pierādīt, ka uzņēmums ievērojis visus piesardzības pasākumus – pārbaudījis partneru PVN numurus, nodrošinājis preču kustības dokumentus un sniedzis detalizētu darījumu izklāstu,” turpina advokāts.

Īpašu lomu šajā lietā spēlējuši loģistikas dokumenti no tādiem atpazīstamiem piegādātājiem kā DHL Latvia un UPS, kuru sniegtā informācija saskanēja ar rēķiniem un darījumu dokumentiem. Turklāt klienta izstrādātā politika – piemēram, 100% priekšapmaksas pieprasīšana – kalpoja kā papildu pierādījums darījumu godprātīgumam. Savukārt darījumi, kuros priekšapmaksa netika prasīta, tiesas skatījumā tika atzīti par “neraksturīgiem”, līdz ar to tos izvērtēja kritiskāk. Tiesa daļēji apmierināja klienta pieteikumu, būtībā atzīstot, ka uzrēķins lielā mērā nav bijis pamatots.

“Tajā pašā laikā VID veikto auditu skaits samazinās, kas signalizē par stratēģisku virziena maiņu – no klasiskas nodokļu administrēšanas uz stingrāku, represīvāku pieeju, izmantojot kriminālprocesu. Uzņēmējiem jārēķinās arī ar īpašās mantas konfiskācijas procesa iespējām kriminālprocesa ietvaros. Tas var tikt izdalīts kā atsevišķs tiesvedības process, kurā valsts var lūgt konfiscēt mantu, kas, pēc izmeklētāju ieskata, ir saistīta ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, pat ja persona nav atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā. Atšķirībā no klasiska kriminālprocesa, kur pierādīšanas standarts ir “ārpus saprātīgām šaubām”, un administratīvā procesa, kurā VID jāspēj pierādīt konkrētus pārkāpumus, īpašās mantas konfiskācijas gadījumā piemēro atšķirīgu kritēriju. Šādās lietās pietiek ar tā dēvēto “iespējamības pārsvaru” – pieņēmumu, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga,” uzsver advokāts.

Lai labāk izprastu īpašās mantas konfiskāciju, to ilustrējam. Piemēram, Latvijas uzņēmējs godprātīgi pārdod elektrotehniku citam komersantam un saņem par to samaksu. Vēlāk izmeklēšanā atklājas, ka preču pircējs bijis iesaistīts PVN izkrāpšanā un preču iegādes darījumu nav deklarējis, izvairoties no nodokļu nomaksas. Šādā situācijā Valsts policija var vērsties pie godprātīgā uzņēmēja, arestēt viņa saņemtos naudas līdzekļus un lūgt tiesai tos konfiscēt, balstoties uz pieņēmumu, ka naudas līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme – pat ja pats preču pārdevējs nav bijis iesaistīts pārkāpumā. Balstoties uz jau minēto pierādīšanas standartu – “iespējamības pārsvaru” –, uzņēmējam pašam būs jāpierāda, ka viņa saņemtajiem naudas līdzekļiem, kas iegūti no minētā darījuma, nav noziedzīga izcelsme. Ja tas neizdodas, līdzekļus var konfiscēt.

Strīdu skaita pieaugums starp komersantiem un VID nav nejaušība – tā ir strukturāla tendence, ko pastiprina valsts institūciju vēlme palielināt uzraudzību un sodīt iespējamos nodokļu nemaksātājus. Diemžēl praksē tas nozīmē, ka aizdomas bieži tiek vērstas arī pret uzņēmumiem, kuri darbojas godprātīgi, bet nav pietiekami rūpīgi fiksējuši savas darbības.

Minētās tendences gan norāda uz nepieciešamību pēc daudz augstākas juridiskās kompetences un iekšējas disciplīnas uzņēmējdarbībā. Līdz ar to uzņēmumi tiek īpaši aicināti pievērst uzmanību vairākiem faktoriem:

  • Darījumu dokumentēšanai: visi darījumi ir jānoformē juridiski korekti, iekļaujot pilnu loģistikas un maksājumu ķēdi.
  • Partneru pārbaudei: regulāra klientu un piegādātāju reputācijas, kā arī PVN numuru pārbaude ir jāveic obligāti.
  • Iekšējai kontrolei: uzņēmumiem ir jāievieš iekšējie riska vadības un atbilstības mehānismi.
  • Juridiskai palīdzībai: ja rodas strīdus situācija, savlaicīga kvalificētas juridiskās palīdzības piesaiste var būt izšķiroša tā iznākumā.

Katram komersantam jāsaprot, ka mūsdienās nepietiek ar “faktiski notikušiem darījumiem” – ir jāspēj tos juridiski un dokumentāri aizstāvēt. Tas var palīdzēt izvairīties no dažādiem VID iebildumiem un, iespējams, pat novērst nevēlamu iesaisti kriminālprocesos, kā arī saglabāt biznesa darbību un to dzīvotspēju.