Arvien grūtāk lasīt, vadīt auto tumšā laikā, nepatīk spilgta gaisma? Steigšus pie ārsta!

Kas īsti ir katarakta, un kādi simptomi par to liecina?

Tā ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Vesela acs lēca ir caurspīdīga, gaisma tai tiek cauri bez grūtībām, bet kataraktas gadījumā lēca sabiezē un kļūst duļķaina. Caur tādu gaisma ar grūtībām tiek cauri, redze aizmiglojas. Migliņa acu priekšā ir visu laiku, nevis brīžiem, kā nereti cilvēki iedomājas. Ja tikai brīžiem, tad miglošanās nav saistīta ar kataraktu, bet gan ar sliktu asinsriti, piemēram, ja kaut kas nav kārtībā ar asinsspiedienu, asinsvadiem, rezultātā tīklenei nepienāk kārtīgi asinis un ir miglaināka redze. Dažreiz pie ļoti augsta asinsspiediena vai ja kādā asinsvadā ir spazma, redze vispār var pazust uz kādu brīdi.

Kataraktas gadījumā migliņa nekur nepazūd, visu laiku redze ir tāda kā caur aizrasojušu logu. Tas gan ir tikai viens no simptomiem, protams, ļoti pamanāms, jo traucē normāli lasīt. Nepatīk arī spilgta gaisma, jo acis žilbst, ir neliela attēla dubultošanās slimajā acī (tā notiek, jo saduļķojums ir dažādos acs slāņos), grūti redzēt un orientēties tumsā. Vēl viena raksturīga pazīme – baltā krāsa šķiet dzeltenīga, jo lēca ir blīva, nav vairs caurspīdīga, arī pati lēca var būt dzeltenīgā, brūnganā nokrāsā un dot dzeltenīgu attēlu. 

Bieži vien ir situācijas, ka pacienti priecīgi stāsta: “Vai, dakter, man redze uzlabojusies, es tagad lasu bez brillēm.” Patiesībā tā nav, jo katarakta dažreiz maina lēcas lielumu – ja iepriekš bija brilles lasīšanai ar plus dioptrijām, tad tagad ir mīnusi un tāpēc var lasīt bez brillēm. Tas tikai liecina par to, ka katarakta progresē un acs ir jāoperē.

Katarakta visbiežāk sāk veidoties pēc 50 gadu vecuma un vēlāk, tāpēc to sauc par vecuma kataraktu. 65 gadu vecumā 95 % ir jau lēcas apduļķošanās. Tomēr katarakta nav tikai novecošanas dēļ, tā var būt iedzimta, kad operāciju var nākties veikt ļoti agrā vecumā. Jaunos gados katarakta biežāk izveidojas kādas traumas, saslimšanas rezultātā. Iemesls var būt citas slimības, piemēram, cukura diabēts, lietotie medikamenti, piemēram, ilgstoša prednizolona (steroīdu preparāts) lietošana, astmas preparāti.

Vai tas nozīmē, ka gandrīz ikvienam kādā brīdī būs vajadzīga kataraktas operācija?

Par kataraktu svarīgi zināt – vai tā traucē vai netraucē dzīvot. Ja katarakta veidojas lēcas centrā, cilvēks ātri ir diskomfortā, jo viņš vairs labi neredz – ne tuvumā, ne tālumā, un ir vajadzīga operācija. Ja katarakta sākas no malām, perifērijas, visu dzīvi iespējams nodzīvot bez operācijas, jo šāda katarakta ļoti lēni attīstās. 

Kataraktas iedalās gan pēc tā, kur ir apduļķojums, gan arī pēc gatavības pakāpes. Atkarībā no redzes asuma ir sākuma, daļēji nogatavojusies, nogatavojusies un pārgatavojusies katarakta (tāda jau ir bijusi ļoti ilgi). Ir tā sauktās brūnās kataraktas. Jo katarakta brūnāka, jo kodols cietāks, bet kapsula, kurā tā atrodas, arvien plānāka. Turklāt arī Cinna saites, kuru uzdevums ir noturēt lēcas kapsulu savā vietā, kļūst vaļīgas, bet dažreiz pat notrūkst. Un tad diemžēl operācija jau ir ar komplikācijām, jo gluži vienkārši nav vairs kapsulas, kur implantēt mākslīgo lēcu. Šādā gadījumā lēca tiek likta priekšpusē, tomēr tas nav labākais variants.

Var būt arī tā, ka mākslīgo lēcu nevaram implantēt. Šādās situācijās pēc apduļķotās lēcas izņemšanas, lai tomēr varētu redzēt, var nēsāt kontaktlēcu vai brilles ar plus desmit dioptrijām. Agrāk līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad nebija mākslīgo lēcu, pēc kataraktas operācijām cilvēki nēsāja biezas brilles ar apmēram plus 10 dioptrijām. 

Kāpēc tomēr vajag operēt kataraktu?

Pirmkārt, tāpēc, ka katarakta joprojām visā pasaulē ir galvenais akluma cēlonis – kad lēca apduļķojas pilnībā, vairs nekas nav redzams, ir tikai gaismas sajūta. Joprojām arī Latvijā ir daudz ielaistu gadījumu. Ārstēšana iespējama tikai ķirurģiskā ceļā, izoperējot apduļķoto lēcu. Otrkārt, mēs neviens nevaram paredzēt, vai lēcā kādā brīdī sāks krāties šķidrums, tā uzbriedīs, līdz ar to paaugstināsies acs iekšējais spiediens un attīstīsies sekundāra glaukoma, ko raksturo lielas sāpes, redzes zudums.

Treškārt, tā sauktās brūnās lēcas kapsuliņa var kļūt plāna, saitītes notrūkt un lēca vienkārši iekrist stiklķermenī. 

Kā lai noķer īsto brīdi operācijai?

Īstais brīdis ir tad, kad jūtat diskomfortu un zūd dzīves kvalitāte – vairs nevarat lasīt, vadīt automašīnu, nepatīk spilgta gaisma, slikti redzat tumsā. Fakoemulsifikācijas operācijas laikā, kas ir rutīnas ķirurģiskā operācija kataraktai, caur dažus milimetrus lieliem radzenes griezieniem nokļūstam līdz apduļķotajai lēcai, daļēji noņemam kapsulu, ar ultraskaņu saskaldām tās kodolu, atsūcam un tajā pašā vietā, kur agrāk atradās dabīgā lēca, ieguldām mākslīgo. Tā ir saliektā stāvoklī un pamazām izplešas. Šo ķirurģisko metodi izmanto jebkurā kataraktas attīstības posmā.

Laikus izoperējot, operācijai ir labāks rezultāts, jo tā notiek īsāku laiku un ir mazāk traumatiska acs audiem. Ja ir jāoperē jau sacietējusi lēca, var iegūt radzenes apdegumu (ilgākas ultraskaņas iedarbības dēļ) un tai sekojošu distrofiju. Tāpēc iesaku būt uzmanīgiem un ļoti neievilkt ar operāciju, jo ielaistas kataraktas operēšana var būt problemātiska. Ja optometristam redzes pārbaudes laikā radušās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā un tā varētu būt katarakta, ir tomēr jāiet pie acu ārsta.

Neticami, ka dabīgo lēcu aizstāj ar sintētisku izstrādājumu un cilvēks redz!

Tā ir optika. Nu gluži tāpat kā briļļu stikls. Tikai nedomājiet, ka visiem tiek ievietota vienāda mākslīgā lēca. Katram cilvēkam tiek individuāli aprēķināts, kādas dioptrijas ir vajadzīgas – tuvredzīgiem tās būs vājākas, tālredzīgiem – stiprākas. Operācijas laikā kapsulā ievietosim atbilstoša stipruma “brilles”. Tāpēc jau pirms operācijas veicam dažādas pārbaudes, mērījumus, pēc kuriem automātiski tiek aprēķināts, tieši kāda lēca ir vajadzīga.

Mākslīgā lēca var būt monofokālā un multifokālā. Monofokālās lēcas ievietošana nodrošina skaidru redzi vai nu tuvumā, vai tālumā. Tas nozīmē, ka divus mēnešus pēc operācijas tiek izrakstītas brilles (vai kontaktlēca), ar kurām koriģē redzi tuvumā vai tālumā. Piemēram, ja tuvredzīgs cilvēks, kurš visu mūžu nēsājis brilles, saka, ka grib tās arī pēc operācijas, tad lēcas stiprumu rēķinām aptuveni tā, lai viņš ar jauno lēcu varētu lasīt bez brillēm, savukārt brilles paliek tikai, lai varētu redzēt tālumā.

Cilvēkiem, kas strādā un kam nav nekādas citas acu saslimšanas, tikai katarakta, varam piedāvāt multifokālās lēcas, kas ir gluži kā progresīvās brilles. Šādas lēcas var nodrošināt redzi vairākos attālumos – tālumā, vidējā attālumā, piemēram, darbam pie datora, un tuvumā – lasīšanai. Tiesa, šādas lēcas jāpasūta iepriekš, jo uz vietas tādu nav, kā arī jārēķinās ar palielām izmaksām.   

Ja ir abas divas saslimšanas, glaukomas medikamenti nepalīdz un turas ļoti augsts acs iekšējais spiediens, kaut arī ārsts izmēģinājis dažādus medikamentus, vispirms ir jāveic glaukomas operācija. Tad, ja ir mērena katarakta, pēc kādiem diviem mēnešiem var to izoperēt. Citreiz gan ir tā, ka, operējot glaukomu, ļoti strauji samazinās acs spiediens (jo acs tiek atvērta), un šīs straujās maiņas dēļ lēca sāk ātrāk apduļķoties. Reizēm katarakta progresē tik strauji, tik ātri lēca apduļķojas (kļūst balta), ka gaidīt ar operāciju nevar. Savukārt citreiz operāciju droši var veikt pēc gadiem diviem. Tas ir ļoti individuāli, tāpat kā kataraktas attīstība katram ir atšķirīga. Un nav arī iespējams pateikt, kad katram tā sāksies.

Pasaulē ir ķirurgi, kas operē abas slimības vienlaikus, tomēr arī pasaules acu ārstu kongresos uzsver, ka labāk vispirms izdarīt vienu, lai acs pielāgojas jaunajam spiedienam, nomierinās, un tad izoperēt kataraktu.

Kataraktas operācija notiek ambulatori, tāpēc mājās var doties jau tajā pašā dienā, tikai auto uzreiz nevarēsiet vadīt, tas nozīmē, ka vajag kādam palūgt, lai aizved mājās.

Kas jāņem vērā pēcoperācijas periodā?

Pēc fakoemulsifikācijas operācijas mazās grieziena brūcītes sadzīst nedēļas laikā, tomēr medikamentus nozīmējam pilināt divas nedēļas četras reizes dienā, lai nerastos infekcija. Ja rodas iekaisums, nozīmējam papildu medikamentus. Saviem pacientiem pirmo pārbaudi cenšos veikt jau otrajā dienā pēc operācijas. Parasti, lai pārbaudītu, kā dzīst acs, pirmā vizīte pie acu ķirurga ir pēc nedēļas, otrā – pēc mēneša, un, kad pagājuši apmēram divi mēneši, rakstām brilles.

Ir normāli, ja pirmajās pāris dienās pēc operācijas jūtama nieze, ir vidējs diskomforts. Aci nevajag rīvēt vai berzēt. Apmēram nedēļu pēc operācijas nedrīkst gulēt uz operētās acs pusi, cilāt smagumus, galvu liekt uz leju, piemēram, ja jāstrādā zemes darbi, nevajadzētu strādāt ar dibenu gaisā. Pie auto stūres var sēsties jau otrajā dienā, bet televizoru caur saulesbrillēm var skatīties tajā pašā vakarā. Saulesbrilles arī jāliek, ejot ārā, – tik ilgi, kamēr acs pierod pie spilgtās gaismas, un lai neasarotu. Krāsas šķitīs daudz košākas, jo nu pasaule ir redzama caur jaunu, skaidru lēcu. Kopumā pilnīga atveseļošanās notiek astoņu nedēļu laikā. 

Kāpēc gandrīz vienmēr seko arī otras acs operācija? 

Protams, tas ir individuāli, cik ātri attīstīsies katarakta, tomēr parasti tā veidojas arī otrā acī. Ja ir tuvredzība un viena acs izoperēta, pēc mēneša vai diviem operējam arī otru, citādi acis nedarbojas kopā. Cilvēks var sadzīvot, ja starp acīm starpība ir divas dioptrijas, bet, ja, piemēram, izoperētajā acī ielikta lēca ar plus viens, bet otrā acī ir mīnus četri līdz pieci, cilvēkam var nebūt līdzsvara sajūtas un viņš var arī krist. Tāpēc otru operējam diezgan ātri. Gados jaunāki cilvēki neoperētajai acij uzliek kontaktlēcu, un tad arī abas acis “iet kopā”.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka pēc kataraktas operācijas cilvēks faktiski sāk jaunu dzīvi. Galvenais ir nevilkt garumā, ja acīs ir diskomforts, nākt pie ārsta, jo operācija ļoti uzlabos dzīves kvalitāti. Laikus veicot, gan ārstam būs vieglāk strādāt, gan pašam vieglāk izturēt operāciju un laiku pēc tam.