Ko tavam ķermenim nodara neapkurināta istaba
Ja runā par nāvējošu aukstumu, parasti iedomājamies polārpētniekus ar zaigojošiem ledus gabaliņiem bārdā, alpīnistus, kas pārvar sniegotās Everesta virsotnes, vai pirkstiem, kas kļūst melni no apsaldējuma un aukstuma sajūtu, ko izraisa hipotermija.
Kad Dienvidvelsas Universitātes profesors Deimians Beilijs BBC žurnālistu Džeimsu Galaheru uzaicināja piedalīties aukstuma eksperimentā, kas notika 10 grādu temperatūrā pēc Celsija, viņš bija skeptiski noskaņots, domādams, ka tāda temperatūra nav ne tuvu pie sala, un būtu jābūt daudz zemākai temperatūrai, lai radītu slodzi organismam. Žurnālists kļūdījās.
"Desmit grādi ir vidējā temperatūra, kādā cilvēki dzīvo, ja viņi nevar atļauties apsildīt savas mājas," teica profesors Beilijs. Turklāt šāda temperatūra būtiski ietekmē sirdi, plaušas un smadzenes.
“Mani ieveda laboratorijā, kur bija spīdīgas metāla sienas un biezas, smagas durvis. Šajā hermētiskajā telpā zinātnieki var precīzi iestatīt temperatūru, mitruma un skābekļa līmeni.
Vispirms mani pieslēdz pie neskaitāmām modernām ierīcēm, lai veiktu vispusīgāko analīzi, ar kādu jebkad ir nācies saskarties manam ķermenim. Tika piestiprinātas austiņas, lai uzraudzītu asins plūsmu smadzenēs tieši tad, kad uz pieres parādījās pirmās sviedru lāses; ar ultraskaņu tika pārbaudītas kakla miega artērijas, un es elpoju milzīgā caurulē, kas analizē manu izelpoto gaisu,” stāsta žurnālists.
Mērķis bija uzturēt galvenos orgānus, tostarp sirdi un aknas - aptuveni 37 grādu temperatūrā. “Es vēl neapzinājos, ka manā ķermenī notiek dziļas pārmaiņas, bet ārēji jau bija redzamas norādes. Līdz brīdim, kad telpā temperatūra bija pazeminājusies līdz 18C. Tas ir kritiskais punkts, ķermenis pie šādas temperatūras sāk strādāt, lai saglabātu pamattemperatūru,” stāsta Džeims Galahers, žurnālists, kas piedalījās eksperimentā.
Pirmie drebuļi Džeimsu pārņēma pie 11,5 grādu temperatūras, kad viņa muskuļi sāka trīcēt, lai radītu siltumu.
“Ķermenis šādā temperatūrā strādā ļoti smagi. Smadzenēm tiek piegādāts mazāk asiņu, tāpēc tur nonāk arī mazāk skābekļa un glikozes. Paaugstinās asinsspiediens, sirds strādā ātrāk, mainās asins blīvums – tās kļūst biezākas,” skaidro profesors, uzsverot, ka šī iemesla dēļ sirdslēkmes un insulti biežāk novēroti tieši ziemas periodā.
“Veselam cilvēkam šādas temperatūras izmaiņas neko nenodarīs, tikai liks organismam strādāt vairāk, bet gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas cieš no veselības problēmām, šādas organisma izmaiņas rada risku,” teic profesors.
"Pierādījumi skaidri liecina, ka aukstums ir nāvējošāks nekā karstums, ir lielāks nāves gadījumu skaits, ko izraisa aukstuma viļņi, nekā karstuma. Tāpēc es patiešām uzskatu, ka ir vairāk jāņem vērā ar aukstumu saistītais veselības apdraudējums,” uzsver Beilijs.
Profesors piebilst, ka aukstums arī labvēlīgi ietekmē vīrususu, palīdz daudzām infekcijām "uzplaukt", piemēram, gripai. Kā arī atvieglo vīrusu izdzīvošanas iespējas ārpus cilvēka organisma.
