Kāpēc man vienmēr salst?
Daļa cilvēku ir krietni salīgāki, nekā normāli vajadzētu būt, un tam var būt dažādi cēloņi.
* Kaloriju patēriņš. Var visu laiku salt, ja, iespējams, neuzņem pietiekami daudz kaloriju, lai pārtiku pārvērstu enerģijā, kas nepieciešama ķermenim. Vajag tiekties uz ieteicamo kaloriju skaitu, pamatojoties uz savu vecumu, dzimumu un aktivitātes līmeni. Anoreksijas pacientiem un citiem cilvēkiem ar pazeminātu ķermeņa svaru salšanas sajūta ir ļoti raksturīga.
* Dehidratācija. Ūdens veido 60 % no ķermeņa. Ūdens aiztur siltumu un pēc tam to lēnām atbrīvo, palīdzot uzturēt ķermeni siltu. Dehidratācijas gadījumā ķermenis nespēj pareizi regulēt siltumu, radot salšanas sajūtu. Ūdens arī veicina vielmaiņu, tāpēc mazāks vielmaiņas ātrums izraisa salīgumu.
* Fiziskā aktivitāte. Vingrošana liek asinīm pieplūst muskuļiem, paaugstinot ķermeņa temperatūru. Tāpēc jāvairās no nekustīguma, piemēram, vajag vismaz reizi stundā piecelties no galda, lai kaut vai pastaigātos pa biroju.
* Muskuļu masa. Muskuļu masa ietekmē ķermeņa vielmaiņu – jo vairāk masas, jo cilvēkam siltāk. Vīriešiem parasti ir lielāka muskuļu masa nekā sievietēm.
* Ķermeņa tauki. Lai uzturētu siltumu, nepieciešams arī noteikts daudzums ķermeņa tauku, kas kalpo kā izolācija pret aukstumu.
* Smēķēšana. Cigarešu dūmu ieelpošana palielina risku saslimt ar perifēro artēriju slimību. Tā ir izplatīta asinsrites problēma, kas palēnina asins plūsmu uz ekstremitātēm, kā rezultātā kājas vai pēdas kļūst aukstas, nejutīgas vai vājas. Salīgums var būt pazīme arī citu asinsrites traucējumu gadījumā, piemēram, Reino sindroma pacientiem.
* Miega trūkums. Nav skaidrs, kāpēc, bet tas var veicināt aukstuma sajūtu. Iespējams, cēlonis saistīts ar hipotalāmu un citu endokrīno dziedzeru pavājinātu darbību, kā rezultātā samazinās vielmaiņa.
* Hipotireoze. Vairogdziedzera nepietiekama funkcija ir stāvoklis, kad vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz svarīgo hormonu, kas nepieciešami organismam. Tas var radīt paaugstinātu jutību pret aukstumu. Vieglā formā tas ir izplatīts sievietēm pēcmenopauzes periodā. Citi simptomi: nogurums, svara pieaugums, aizcietējumi, sausa āda, pietūkusi seja.
* Anēmija. Šī asins slimība samazina hemoglobīna līmeni, kas ir būtiska skābekli transportējoša olbaltumviela; ja trūkst skābekļa, cilvēkam var būt auksti. Anēmija var attīstīties dzelzs vai vitamīna B12 trūkuma dēļ, kā arī hronisku slimību, piemēram, vēža, čūlainā kolīta, reimatoīdā artrīta, nieru slimības, gadījumā. Lielāks risks ir sievietēm ar smagām menstruācijām, par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem un tiem, kas lieto asinis šķidrinošus medikamentus. Anēmijas pazīmes ir noguruma vai aukstuma sajūta, elpas trūkums, reibonis vai vājums, bāla āda, paātrināta sirdsdarbība un galvassāpes.
* Medikamenti. Virknei zāļu, kas vai nu kavē asinsriti, vai bojā nervus, kuri regulē ādas sajūtas, var būt tāda blakne kā salšanas sajūta. To vidū ir beta blokatori, ķīmijterapijas zāles, hormonālā kontracepcija, hormonus aizvietojošā terapija, imūnsupresanti, interferoni, statīni holesterīna pazemināšanai.
