Tas var notikt, pat kāpjot no tramvaja! Ko darīt, ja plīsis menisks?
Menisks var ieplīst vai pat pārplīst pavisam ikdienišķās dzīves situācijās – kāpjot ārā no tramvaja, strauji pietupstoties vai apsēžoties uz zema dīvāna, krītot, kā arī sportojot vai dejojot. Diagnosticēt meniska plīsumu un izlemt, ko ar to iesākt, var tikai ārsts.
Plīsumi no traumām un lielas slodzes
Katrā ceļa locītavā ir divi meniski – locītavas amortizatori, kas augšstilba un apakšstilba kaulu satikšanos padara pēc iespējas saudzīgu un nodrošina normālu, nesāpīgu locītavas kustību. Locītavā kaulus klāj skrimšļi, un meniski rūpējas arī par to, lai šie skrimšļi pēc iespējas ilgāk būtu veseli un nenodiltu, skaidro Latvijas Jūras medicīnas centra un klīnikas Piramīda traumatologs ortopēds Arnis Fogelis.
Meniskam var būt divu veidu bojājumi – traumatiskie un deģeneratīvie, kas rodas novecošanās rezultātā. Traumatiskie bojājumi parasti raksturīgi jauniem un aktīviem cilvēkiem, turklāt ne tikai sportojot, dejojot vai kāpjot kalnos, bet arī kāpjot pa trepēm vai pietupstoties. Visbiežāk šādās reizēs jau iepriekš meniskā bijusi plaisa, kas traumas vai neveiklas kustības rezultātā ieplīst vēl vairāk vai arī atplīst kāds gabaliņš, tāpēc rodas sāpes.
Ja trauma ir nopietna un plīst ceļa locītavas saites, parasti arī menisks tiek bojāts. Savukārt deģeneratīvie bojājumi meniskā rodas, jo tas noveco tāpat kā viss organisms. Tomēr lielāka iespēja, ka meniski nevarēs pildīt savu uzdevumu, ir tad, ja cilvēkam ilgstoši ir liela slodze uz ceļa locītavām – stāvošs darbs, liekais svars, bieži tiek celti smagumi vai arī dienas laikā ir nepieciešams daudzkārt pietupties.
Gadiem ejot, meniski vairs nav tik elastīgi, kļūst cietāki, tajos var veidoties horizontāli plīsumi, kurus sašūt ir grūtāk nekā vertikālos plīsumus, kas rodas traumas rezultātā. Jauniem cilvēkiem menisku bojājumi nereti iet rokrokā ar saišu plīsumiem, bet vecākiem cilvēkiem meniska bojājumi kombinējas ar skrimšļa nodilumu, kas rada ilgstošas un nepatīkamas sāpes.
Kas liecina par plīsumu?
- Sāpes. Ja sāp celis, pieceļoties no krēsla, ejot, kāpjot pa kāpnēm, visticamāk, plīsis menisks.
- Tūska. Pēc traumas celis var būt piepampis.
- Svešķermeņa sajūta celī.
Ja tev ir šādi simptomi, meklē traumatologu ortopēdu (un nevis ģimenes ārstu vai ķirurgu), jo tikai traumatologs varēs saprast, kas īsti noticis. Vispirms ārsts uzklausīs tavu stāstu, kā arī iztaustīs un izkustinās celi. Lai apstiprinātu aizdomas, droši vien būs nepieciešams veikt magnētisko rezonansi, jo menisku un saišu plīsumus rentgenā nevar redzēt.
Saudzīga operācija
Ja ārsts ieteicis operāciju, tev tiks veikta ceļa locītavas artroskopija. Tā ir mazinvazīva operācija bez gariem griezieniem un rētām. Operācijas laikā ārsts celim katrā pusē veic aptuveni četrus milimetrus garu griezienu, pa vienu caurumiņu ievada kameru, lai uz ekrāna varētu redzēt ceļa locītavu, savukārt pa otru caurumiņu ievada nepieciešamos instrumentus, ar kuriem menisku vai nu sašuj, vai arī izņem atplīsušo gabaliņu, kas peld pa locītavu. Šādu gabaliņu izņemt ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā tas var nobloķēt locītavu, un tad kāju vairs nebūs iespējams pilnvērtīgi kustināt. Tāpat peldošais meniska gabaliņš var bojāt skrimsli, gar to rīvējoties. Turklāt, jo vecāks menisks, jo cietāks tas kļuvis, tāpēc cilvēkiem gados tas var radīt nopietnākus skrimšļa bojājumus.
Diemžēl bieži vien cilvēkiem gados menisku sašūt nav iespējams. Nereti ārsts tikai operācijas laikā var noteikt, vai menisku varēs sašūt, ar īpašu instrumentu pataustot tā audus. Ja tie izšķīst kā kožu saēsts audums, tad sašūt nav iespējams, jo šuve neturēsies.
Menisku jācenšas saglabāt tik ilgi, cik vien iespējams. Agrāk to nozīmi nenovērtēja un nereti izņēma meniskus pavisam, bet tas radīja straujus skrimšļa nodilumus, milzīgas sāpes un nepieciešamību locītavā ievietot endoprotēzi.
Pēc operācijas – vingrošana
Ieplīsis menisks līdz operācijai rada mazāk sāpju nekā no tā noplīsis gabaliņš. Savukārt pēc operācijas ir otrādi – ja gabaliņš ir izņemts, tad pēcoperācijas periods ir vieglāks nekā ar sašūtu menisku. Pēc meniska gabaliņa izņemšanas jāievēro mēnesi garš saudzējošs režīms, bet, ja menisku sašuj, pie aktīvas ikdienas dzīves var atgriezties tikai pēc 2–3 mēnešiem.
Lai iespējami ātrāk tiktu uz kājām, pēc meniska operācijas jāsāk vingrot jau nākamajā dienā. Pirmās pāris nedēļas jāpilda pavisam vienkārši vingrojumi, ko ieteicis fizioterapeits, pēc tam regulāri jādodas vingrot pie fizioterapeita. Ja nevingro, labu rezultātu nebūs. Muskuļus nepieciešams nodarbināt, citādi 2–3 nedēļu laikā tie atrofējas. Tiem, kuri neievēro ārsta un fizioterapeita ieteikumus, jārēķinās, ka mainīsies gaita, kāja nebūs spēcīga, celis būs nestabils, var sākties klibošana.
Meniskiem patiks
- Svarīgi, lai muskuļi ķermenī būtu vienlīdz spēcīgi un attīstīti. To nodrošina regulāras fiziskas aktivitātes un fizioterapija.
- Sportiskiem cilvēkiem pirms treniņa un dejotājiem pirms mēģinājuma un uzstāšanās obligāti jāiesildās un pēc tam jāizstaipa muskuļi, citādi pat neveikla kustība var radīt meniska plīsumu.
- Ēšanā jāievēro mērenība, jo liekais svars nav menisku draugs.
